Ceturtdiena, 9. aprīlis Valērija, Žubīte

Vai augs vēl simt gadu?

Vai augs vēl simt gadu?
Foto: Egons Zīverts
07.12.2017 07:09

"Kurzemes Vārds"

Tā ir nekaunīga demagoģija – par pamatojumu grozījumiem meža ciršanas likumdošanā saka to pretinieki. Tas veicinās priežu atjaunošanu un glābs valsts ekonomiku – saka to aizstāvji. Zemkopības ministrija uz valdības sēdi virza izskatīšanai grozījumus noteikumos “Par koku ciršanu mežā”, kas paredz kailcirtes piejūras silos un cērtamu koku diametra samazināšanu.

Plānotie grozījumi ietver gan izmaiņas koku ciršanas kārtībā, gan mežu atjaunošanā, uzsver Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols. To, kad grozījumi nonāks līdz izskatīšanai valdības sēdē, ministrijas pārstāvim esot grūti prognozēt. Patlaban vēl tiekot gaidīti pēdējie atzinumi.

Līdz šim likumdošana ļauj mežos veidot līdz diviem hektāriem lielas kailcirtes, izņemot vietas, kur aug “tīra priede uz minerālaugsnēm”. Tātad ļoti sausos silos. Tur atļautas izlases cirtes. Taču tādās nevarot audzi atjaunot. “Priede ir gaismas prasīga suga, un tur vajag diviem diezgan vienkāršiem nosacījumiem izpildīties,” stāsta A. Ozols. “Jābūt atklātai vietai, lai zemi un jaunās priedītes varētu apspīdēt saule, un tai jābūt pietiekoši lielai, lai lielo priežu spēcīgā sakņu sistēma tās nenomāc un lai nav vainagu ēnas.” Bez šiem nosacījumiem izcirtumi aizaugot vai nu ar zāli, vai krūmājiem. Tādas platības dabiskā ceļā var rasties arī pēc lielām vētrām vai pēc ugunsgrēkiem. “Saimniekojot šos apstākļus var iegūt ar vienlaidus cirti.”

“Tā ir nekaunīga demagoģija,” nepiekrīt bioloģijas doktors, Latvijas Dabas fonda pārstāvis ZM Meža konsultatīvajā padomē un arī meža īpašnieks Jānis Priednieks. “Esmu sašutis, ka to turpina izplatīt arī ministrijas Meža departaments un daži “Silavas” zinātnieki.” Viņš atsaucas uz Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” iepriekš veiktu pētījumu, kurā konstatēts, ka pat auglīgākos meža tipos, pat damaksnī var atjaunot priedi ar pašreizējiem ciršanas noteikumiem.

Novembra beigās kārtējo reizi sanāca darba grupa, kas sprieda par iespējamiem kompromisiem. Pēc A. Ozola teiktā, daļējs kompromiss ir, ka kailcirtes platība no diviem hektāriem, kā tas ir “visām citām sugām un visiem citiem augšanas apstākļiem”, mainīta uz vienu hektāru.

“Saruna reizēm ir grūta, jo dažādas puses ir dažādi profesionāli sagatavotas,” ministrijas pārstāvis saka par izvērsto diskusiju starp mežīpašniekiem un sabiedriskajām vides organizācijām. “Iznāk, ka virkne biedrību, kas sevi pozicionē kā zaļas, nonāk pretrunā ar to, kas ir priedes bioloģija.” Viņš uzsver, ka meža nozares pārstāvji situāciju analizē ilgāka laikposma kontekstā.

“Var jau kādu laiku necirst vispār, nekas nenotiks. Bet, ja paskatāmies piekrastes pašvaldības, tad visās, izņemot tās, kas ap Rīgu vai citām lielām pilsētām, ir negatīvs attīstības indekss,” saka A. Ozols. “Un tas ir saistīts arī ar darba vietām, tajā skaitā meža atjaunošanā.”

Būtiskākā lieta, kas līdz ar grozījumiem mainīsies, – samazināsies diametri, kurus sasniedzot, koku var nozāģēt, jeb ciršanas caurmērs, vērtē kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” valdes priekšsēdētājs, alsundznieks Grigorijs Rozentāls.

Meža īpašniekam tagad būšot lielāka brīvība saimniekot savā mežā, pieņemt saimnieciskus lēmumus. Samazinoties valsts uzliktajiem ierobežojumiem un “diezgan lielam koksnes daudzumam no kategorijas “nedrīkst cirst” nonākot kategorijā “drīkst cirst”, palielināsies meža īpašnieku īpašumu vērtība. Aplēsts, ka šis palielinājums visiem privātajiem īpašniekiem kopā varētu būt ap miljardu eiro. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 7. decembra numurā.

#kvards-20171207-04#

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz