Tikko rakstījām, ka Liepājā Jaunās pasaules apkārtne katru gadu applūst un arī šis rudens nav izņēmums. Taču tieši tagad, šķiet, sāk iezīmēties reāls plāns, meklējot iespējas, kā risināt ieilgušo applūšanas problēmu.

Sens, tik sens ir tas stāsts…

Jau 2000.gadā SIA “Melio” speciālisti, veicot izpēti pēc Liepājas pilsētas domes pasūtījuma, secināja, ka akciju sabiedrības “Liepājas Cukurfabrika” saimnieciskā darbība negatīvi ietekmē dabisko virszemes ūdens novadīšanu jūrā, tādējādi pastiprinot apkārtējo platību applūšanu, pārpurvošanos un apgrūtinot efektīvu teritorijas izmantošanu (Jaunā pasaule, teritorijas ap Ālandi, Kalējupīti, Melno upīti, Tosmares ezeru, Liepājas ezeru, kā arī Cimdeniekos).

Kā teikts pētījumā, akciju sabiedrība “Liepājas Cukurfabrika” jau kopš 1933.gada tehniskajām vajadzībām izmantoja ūdeni no Tosmares ezera ap 550000 kubikmetru gadā. 1967.gadā tika kardināli pārveidota tehniskā ūdens apgādes sistēma, kas ietilpst kopējā Liepājas pilsētas un Grobiņas pagasta ūdenssaimniecības sistēmā. Par nozīmīgākajiem tehniskā ūdens patērētājiem sistēmā tika iekļautas akciju sabiedrības “Liepājas Cukurfabrika” un “Liepājas metalurgs”.

Liepājas Cukurfabrikas ražošanas jaudu noslodze kopš cukura kvotu ieviešanas 2000.gadā nav bijusi pilnīga. Līdz ar to komplicētajā Liepājas pilsētas un Grobiņas pagasta kopīgajā ūdensapgādes sistēmā, kurā savstarpēji saistītas dabiskās ūdensteces, būves, ūdens krājbaseini un Tosmares un Liepājas ezers, tika novērots ūdens pārpalikums, un apkārtējās platības pārplūst.

Nav ļaunuma bez labuma

Mūslaikos, veicot Liepājas Cukurfabrikas restrukturizāciju, ir paredzēts demontēt sūkņu staciju, iekārtas un pievadus ūdens ņemšanai no Tosmares ezera. Tāpēc var rasties vēl lielāki minēto teritoriju applūšanas draudi. Turklāt cukurfabrikas tehniskā ūdensapgāde un lietus ūdeņu novadīšana ir cieši saistīta ar “Liepājas metalurgu”, kura darbības nodrošināšanai ir izbūvēta dambju un slūžu sistēma, kas uzstādina ūdens līmeni Liepājas ezerā.

Tomēr, kopš Liepājas Cukurfabrika pārtraukusi darbu un tās korpusi jau tiek nograuti, šis skumjais fakts vienlaikus var izrādīties par pozitīvu impulsu ieilgušās applūšanas problēmas risināšanā.

Šomēnes ar Ministru kabineta rīkojumu apstiprināta “Valsts cukura nozares restrukturizācijas programmas” izstrāde, paredzot iespēju saņemt apjomīgus līdzekļus no ES struktūrfondiem teritoriju sakārtošanai un rekultivēšanai. Šajā plānā ietilpst arī iecere sakārtot Liepājas un tuvējās apkārtnes applūstošās teritorijas.

Pašvaldībām paredzētās atbalsta programmas apjoms kopā veido ap 9 miljoniem eiro (ES nauda plus Latvijas līdzfinansējums 25 procentu apjomā). Programmas finansējums dalīsies divās daļās: viena no tām paredzēta abu cukura ražošanu zaudējušo pilsētu pašvaldībām (pēc cukura kvotām: Jelgavai – 62,6 procenti un Liepājai – 37,4 procenti) un paredzēta cukurfabriku darbības rezultātā radušos pilsētas objektu bojājumu novēršanai, vides piesārņojuma likvidēšanai un sakārtošanai un vides draudu novēršanai, kas var aktualizēties, pārtraucot cukurfabriku darbību.

Ja no ES izdosies izcīnīt finansējumu šiem mērķiem, programmas ieviešana varētu tikt uzsākta 2008.gada pavasarī, kad būs jāiesniedz projektu pieteikumi. Programma jāpabeidz līdz 2011.gada 30.septembrim.

Darba būs daudz

Speciālisti, kas pēta applūšanas problēmu un meklē risinājumu, uzsver, ka ūdensteces, būves, krājbaseini, Liepājas ezers hidroloģiskā un hidrauliskā nozīmē ir savstarpēji cieši saistīta komplicēta ūdenssaimnieciska sistēma, kas nosaka, ka nepieciešama vienota un centralizēta pieeja daudzo ūdenssaimniecisko un dabas aizsardzības jautājumu risināšanā. Tāpēc, lai sakārtotu šo jautājumu, vispirms nepieciešams izpētīt un fiksēt Liepājas pilsētas un Grobiņas pagasta ūdenssaimniecības principiālo shēmu, izvērtējot gan ūdens patēriņa samazināšanos, gan arī Liepājas ezera līmeņu režīmu. Darbs uzticams augstas klases inženieriem hidrotehniķiem. Visai teritorijai jāveic izmeklēšanas, projektēšanas darbi, kas paredzētu veco hidrotehnisko būvju rekonstrukciju un vajadzības gadījumā jaunu būvju ierīkošanu.

Tiek arī rosināts noslēgt līgumu par pārraudzības un ekspluatācijas funkciju sadalījumu starp ieinteresētajām pusēm – Grobiņas pagastu, Liepājas pilsētu, “Liepājas metalurgu”, Reģionālo vides pārvaldi, biedrību “Liepājas ezeri” u.c.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

Tāda šoruden atkal izskatās Liepājas pievārte – tā sauktā Jaunā pasaule. Varbūt Eiropas naudas palīdzēs mums tikt galā ar katra rudens un pavasara plūdiem?