Kāds jauns liepājnieks redakcijai pauda sašutumu par ugunsdzēsēju rīcību. Viņš esot dziļi vīlies par saukli “Zvaniet 112 – jums palīdzēs”, jo glābēji atteikušies no dubļiem izvilkt auto. Ugunsdzēsēji tomēr atgādina, ka nodokļu maksātāju naudu nav paredzēts tērēt jauniešu izklaides seku likvidēšanai. Ingus stāsta, ka svētdienas vēlā novakarē (pēc pulksten 23) četri jaunieši nolēmuši nedēļu noslēgt, dodoties uz atpūtas vietu pie jūras.

“Tā kā izejas punkts bija Zaļās birzs rajonā, jaunieši uz atpūtas vietu devās pa ceļu, kas iet gar bijušo Gaļas kombinātu. Nobraukuši apmēram 6 km pa grants ceļu, sliktā seguma dēļ auto iestiga tā, ka pašu spēkiem no turienes izkļūt nebija iespējams. Jaunieši kājām devās 6 km atpakaļ uz ugunsdzēsēju depo netālu no bijušā Gaļas kombināta. Tur saņēmuši atbildi, ka depo darbinieki patvaļīgi bez rīkojuma no dispečera nedrīkst atstāt posteni. Jaunieši zvanīja uz glābšanas dienesta numuru 112. Izskaidrojuši situāciju, ka auto atrodas šauram ceļa posmam pa vidu, tādējādi pilnīgi bloķējot iespējamo satiksmi (pa šo ceļu tačuu var rasties nepieciešamība braukt arī  ugunsdzēsējiem vai ātrajai palīdzībai) un lūguši palīdzību. Jaunieši saņēma noraidošu atbildi un piedāvājumu griezties pēc evakuatora palīdzības,” stāsta Ingus. Un piebilst, ka evakuatora palīdzību arī ķezā nonākušie nav saņēmuši: “Ceļa seguma kvalitāte neļauj evakuatoram piekļūt notikuma vietai un palīdzēt.”

Tā kā palīdzību pusnaktī tā arī neesot izdevies sasaukt, jaunieši nepiemērotos apstākļos, aukstumā, slapjā apģērbā un kurpēs pavadījuši nakti. Ap pusseptiņiem no rīta viņiem palīdzību snieguši vietējie iedzīvotāji. “Iedzīvotāji atšķirībā no palīdzības dienesta neaizrāvās ar garām runām un sniedza nepieciešamo palīdzību,” rezumēja Ingus. Viņš uzdeva retorisku jautājumu: “Kurš vainīgs, ka ceļš nav nodrošināts ar notekgrāvjiem, kuru dēļ uz tā rodas neizbraucamas masas, un pie kā vērsties pēc palīdzības, kad nakts laikā esi nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī?”

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādes komandiera vietnieks Dainis Krīgens, taujāts par to, kāpēc ugunsdzēsēji atteikušies sniegt palīdzību ķezā nonākušajiem, atgādināja, ka glābēju pienākums ir sniegt palīdzību tad, kad apdraudēta cilvēku dzīvība vai veselība, dabas stihiju gadījumos. “Šajā gadījumā minētās pazīmes nav saskatāmas,” aizrādīja D.Krīgens. Viņš atgādināja iepriekšējās ziemās notikušās nelaimes, kad pārgalvīgu vadītāju stūrēti auto ielūza Liepājas ezera ledū. Proti, šoferi zina, ka pa ledu bez saskaņošanas ar teritorijas saimnieku nav atļauts braukt, bet brauc. Un, kad ielūzt, tad meklē glābēju palīdzību. Šādās reizēs ir jāmeklē komercpalīdzība. Amatpersona aizrādīja, ka minētais ceļš nav augstākās klases brauktuve, un šādi ceļi pavasaros bieži ir grūti izbraucami. Tādēļ vadītājam, turpinot ceļu, ir jāpārliecinās, vai labāk negriezties atpakaļ. Un pārgalvju izklaide nav jāapmaksā no nodokļu maksātāju naudas.

D.Krīgens minēja gadījumu pirms pāris gadiem, kad uz minētā ceļa iestiga kravas auto ar ābolu kravu. Polijas auto ceļā uz Ventspili bija apmaldījies, un bija nepieciešamas vairākas dienas, kamēr glābēji šo auto dabūja uz ceļa. Turklāt laikā, kamēr glābēji, tērējot nodokļu maksātāju līdzekļus, piņķerētos ar pārgalvīgajiem jauniešiem, varētu tikt kavēta savlaicīga palīdzības sniegšana nopietnā nelaimē.