“Kurzemes Vārds” skaidro, kas tur notiek un vai šādi centri jauniešiem vēl vispār ir vajadzīgi.

Savas vietas meklējumos

“Es tiešām novērtēju to, ka Liepājā ir šāda un pat vairākas vietas,” turpina A. Andersone. “Turklāt pilsētas centrā, foršās telpās. Man patīk, ka tā nav padomju laika ēka ar veciem radiatoriem, ar sienām, no kurām lobās krāsa. Te ir patīkama, estētiska vide,” vērtē Anna.

Viņas vārdamāsa Anna Galbāliņa Liepājas “Jauniešu māju” apmeklē no 13 gadu vecuma, tagad viņai ir 18 gadu.

Draudzīgā aicinājuma vidusskolas 12. klases skolniece ikdienā piedalās gan skolas pašpārvaldē, gan dažādos pulciņos.

“Es laikam esmu visur – skolā, “Jauniešu mājā”, pasākumos. Tāda ir mana dzīve,”

viņa smejas.

Uz jautājumu, kas ir tas īpašais, ko “Jauniešu māja” sniedz, abas atbild līdzīgi – brīvību un drošu vidi.

“Katrs cilvēks meklē vietu, kas šajā dzīves posmā dod to, kas vajadzīgs. “Jauniešu māja” ir vieta, kur vari izpausties vai vienkārši pavadīt laiku, kā tu vēlies. Saprāta robežās, protams,” smaidot saka A. Galbāliņa.

“Te nav jādara nekas obligāti – vari būt vienkārši tu pats. Ja negribi sēdēt kafejnīcā, vari paņemt savu ēdienu un atnākt šeit, atpūsties, parunāties,”

viņa piebilst.

“Bibliotēkā arī ilgi nesēdēsi – tur jāklausās, lai netraucē. Tāpēc ir forši, ka ir “Jauniešu māja” – šeit ir droši, silti,” teic A. Andersone, kas mācās Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas Arhitektūras nodaļā.

Tieši “Jauniešu mājā” viņa atradusi domubiedrus, ar kuriem saprotas no pusvārda.

Liepājas “Jauniešu māja” Kungu ielā šogad atzīmē 12 gadu jubileju.

Zane Tabūne, kas patlaban aizvieto vadītāju, uzskata, ka šī Bērnu un jaunatnes centra struktūrvienība ir nozīmīga: “Jaunieši šeit var pulcēties drošā un pieņemošā vidē, būt kopā ar vienaudžiem, attīstīt talantus un iegūt dzīvei noderīgas prasmes. Šī vieta pilda būtisku sociālo un izglītojošo funkciju.”

Aktivitātes jāsaskaņo ar kaimiņiem

Patlaban “Jauniešu māja” ikdienā nodrošina gan formālas, gan neformālas aktivitātes. Z. Tabūne piekrīt, ka vietai ir jāmainās, lai tā spētu piedāvāt to, kas tobrīd mērķauditoriju saista.

“Esam novērojuši, ka jauniešu paradumi mainās. Daudziem vairs nešķiet stilīgi pulcēties šādās vietās, viņi labāk satiekas kafejnīcās vai cits pie cita mājās. Tomēr, tiklīdz viņi ieiet “Jauniešu mājā” un pamana, ka ir mūzikas telpa, spēles un brīva vide, attieksme mainās – viņi saprot, ka šeit var darīt daudz ko interesantu.

Lielākais izaicinājums ir izvilināt jauniešus ārā no ierastās komforta zonas – dīvāna mājās vai skolas gaiteņiem.”

“Mēs domājam par nākotni. Mūsu jaunatnes darbinieku sapnis ir izveidot patiesi multifunkcionālu jaunatnes centru. Tādu, kur vienuviet sastopas jaunieši, nevalstiskās organizācijas un kopienas pārstāvji, kur notiek interešu izglītības nodarbības, neformālā izglītība un kur jaunietim ir iespēja gan pilnveidoties, gan vienkārši būt,” atklāj Zane.

“Šī brīža “Jauniešu māja” ir ērta un mājīga, tomēr tai pietrūkst ārtelpas,” pauž Z. Tabūne, “nav iespēju iziet ārā un paspēlēt bumbu vai nodarboties ar citām aktivitātēm. Bruģis – tas ir viens, un pielikt basketbola grozu pie senajām ēkām, kas mums ir apkārt, – tas nav iedomājams.

Turklāt aktivitātes būtu jāsaskaņo ar mūsu kaimiņiem.”

Tomēr lokācija – pats pilsētas centrs – vērtējama pozitīvi. Daudziem šī vieta ir pa ceļam, jaunieši ienāk pēc mācībām un pulciņiem vai citām nodarbībām. Daži šeit izpilda mājasdarbus, citi vienkārši pavada laiku, gaidot nākamo aktivitāti.

“Mums ir arī virtuvīte, kur var uzvārīt tēju vai kafiju, paēst līdzi paņemto ēdienu.” Roltons jeb ātri vārāmās nūdeles, kā atzīst darbinieki, ir jauniešu iecienītākais ēdiens, un trauku netrūkst – viss ir pieejams.

“Jauniešu māja” paplašina darbu ārpus telpām – dodas uz skolām un mikrorajoniem, savukārt pie sevis rīko klases vakarus, picu cepšanas pasākumus un kopīgas aktivitātes.

Šādi tiek radīta iespēja jauniešiem iziet no ierastās skolas vides un piedzīvot, ka ir vieta, kur var būt brīvi un kur viņus patiesi gaida.

Par unikālu vērtību kļuvusi mūzikas telpa – tā ir pastāvīgi aizņemta, jaunieši to aktīvi rezervē, nāk spēlēt bungas, ģitāras, notiek grupu mēģinājumi un priekšnesumu gatavošana.

Brīdī, kad telpa bijusi slēgta drošības apsvērumu dēļ – bija sabojāts logs –, apmeklētāju skaits uzreiz samazinājās, novērojusi Z. Tabūne. Tiklīdz mūzikas telpu atvēra, jaunieši atgriezās.

Par “Ideju māju” nezina

Dienvidkurzemes novadā ir divas vietas jauniešiem – Nīcas Jauniešu centrs un Aizputes “Ideju māja”. Abi gadu bija visai neaktīvi.

Pērnā gada vasarā darbu Aizputes centrā uzteica iepriekšējā vadītāja Ance Tīmane, un līdz pat šai vasarai vakance stāvēja neaizpildīta.

Savukārt Nīcas Jauniešu centra vadītāja jau kādu laiku ir prombūtnē – vietu noturēt pie dzīvības bija uzņēmies kāds cits, taču no jaunā mācību gada sākuma arī Nīcā darbojas jauna jaunatnes lietu speciāliste.

Jaunatnes lietu speciālisti ir tie, kas uzņemas novada jauniešu vadību. Aizputē tā šobrīd ir Sandija Santa, kas tur oficiāli darbojas kopš jūlija.

Viņa norāda, ka jau ilgstoši ir izveidojies septiņu līdz desmit jauniešu kodols, kas “Ideju māju” apmeklē ikdienā.

“Citas dienas ir mazāk, ja skolā ir pasākumi. Bet pārsvarā kāds noteikti atnāk.”

Lielākoties jaunieši turp dodas, lai vienkārši pavadītu brīvo laiku kopā ar draugiem, paspēlētu spēles, parunātu par dzīvi un padzertu tēju. S. Santa gan vērš uzmanību uz to, ka ir tādi, kas “Ideju mājā” uzturas, gaidot transportu.

Pagaidām tiek piedāvāti dažādi spēļu, kino, pieredzes apmaiņas un iedvesmojošu stāstījumu vakari, arī teātra terapijas nodarbības.

Jaunā vadītāja pastāsta, ka, komunicējot ar Aizputes jauniešiem, sapratusi, ka daudzi nemaz nezina, ka uz “Ideju māju” var nākt vienkārši pavadīt brīvo laiku, ka nav jānāk ar konkrētu mērķi vai gatavam uzreiz kaut kur iesaistīties.

Līdzīgi domā arī aizputniece Marta Lote Lietavniece: “Lielākā daļa vienaudžu drīzāk izvēlas ar saviem draugiem vienkārši iet laukā, jo daudzi par tādu “Ideju māju” ir aizmirsuši, viņi nezina, ka tur atkal kaut kas notiek, jo ilgāku laiku tur tiešām nekas nenotika.”

Viņa piebilst, ka jauniešu centram vairāk sevi vajadzētu reklamēt sociālajos medijos – veidot saistošus video.

Marta neslēpj, ka, viņasprāt, Aizputē jauniešiem neviens īsti nepievērš uzmanību.

“Dzīvojot mazā pilsētā, tāds jauniešu centrs šķiet ļoti interesants. Nezinu, kāpēc vienaudži par to mēdz piemirst,”

prāto meitene.

Viņa paskaidro, ka bieži no apkārtējiem var dzirdēt, ka pilsētā dzīvo tikai veci cilvēki. Uzskatu tikai pastiprina fakts, ka daudzi, pabeidzot 9. klasi, aizbrauc mācīties uz lielākām pilsētām.

“Es paliku Aizputē, un tagad izteikti ir tā sajūta, ka mana vecuma cilvēkiem šeit nav ko darīt. Parasti arī visi pasākumi šķiet tendēti vecākai auditorijai.”

Tāpēc arī vienmēr bijusi vēlme iesaistīties “Ideju mājā”, jo tur esot iespēja sarīkot kaut ko, kas pašai interesē.

Pērle – mūzikas studija

“Šobrīd ar Izglītības pārvaldi strādājam pie Jaunatnes politikas attīstības stratēģijas izstrādes un līdz ar to daudz kas vēl ir procesā.

Novadā esot tikai diviem šādiem centriem, visgrūtākais šobrīd ir sasniegt tos jauniešus, kas dzīvo citur – Vaiņodē, Priekulē utt.

Bet tas jau vairāk uzreiz sasaistās ar transporta iespējām, kas attiecas uz kopējo situāciju novadā,” paskaidro S. Santa.

Pašlaik Aizputē uzmanība pievērsta tam, kā rosināt jauniešus aktīvāk iesaistīties pasākumu organizēšanā.

Vadītāja norāda, ka aktivitātes vairāk tiek balstītas priekšstatos par to, kas jaunāko paaudzi interesē, taču vērtīgāk būtu, ja paši nāktu ar savām idejām un jauniešu centrs vienkārši palīdzētu tās īstenot.

Speciāliste pārliecināta, ka jāattīsta arī cits virziens. Viņasprāt, Aizputes jauniešu centra pērle ir tur izveidotā mūzikas ierakstu studija.

To iecienījis Māris, kurš uz “Ideju māju” 2016. gadā sāka iet tieši tās dēļ. Jaunietis pastāsta, ka tolaik piesaistījis tas, ka varēja ne tikai visu ko ierakstīt, bet bija pieejami arī dažādi mūzikas instrumenti, kurus turpat uz vietas varēja apgūt.

Puisis lēš, ka šo deviņu gadu laikā apmeklētāju skaits centrā sarucis par 90%.

Kādreiz arī ikdienā tur pulcējās paliels vienaudžu pulciņš, taču tagad telpas šķiet tukšas.

“Tagad visiem ir telefoni, kuros jauniešiem patīk pavadīt katru brīvo minūti. Kāpēc kaut kur jāiet, ja viņi var viens ar otru komunicēt, sēžot mājās? Mums tas bija savādāk. Kad mēs kādreiz gājām, mērķis bija pasēdēt ar draugiem, kopā apmeklēt pasākumus,” atceras Māris.

Vajadzības mainās strauji

Nīcas Jauniešu centrā kopš šī mācību gada sākuma strādā jaunatnes lietu speciāliste Andželika Ivaščenko, kas pati nupat absolvējusi RTU Liepājas akadēmiju.

Viņa pastāsta, ka vislielākais centra apmeklējums – ikdienā tajā iegriežas ap 40 skolēniem – ir tieši pēc stundām. Centrs piesaistīts izglītības iestādei, tāpēc visbiežāk jaunieši tur uzkavējas, gaidot skolas autobusu.

“Bet viņi nāk labprāt, jo šeit ir dažādas izklaides iespējas.

Mums ir daudz galda spēļu, un vecākiem bērniem ir pieejams arī “PlayStation” vai “Xbox”. Bet ir arī tādi, kas vienkārši nāk aprunāties ar mani vai draugiem un citiem vienaudžiem.”

Daudzi izmanto iespēju nākt uz kino vai galda spēļu vakariem. A. Ivaščenko norāda, ka Nīcā un tuvākajā apkaimē īsti neesot citu izklaižu iespēju.

Jaunā vadītāja vērtē, ka kopumā šādu centru popularitāte kritusies visā valstī. Viņa lēš, ka viens no ietekmējošiem faktoriem varētu būt pandēmija, kas daudzus pieradināja vairāk uzturēties mājās.

“Mums noteikti ir jāpielāgojas un jāsaprot jauniešu šī brīža vajadzības, jo tās mūsdienās mainās ļoti strauji.

Un, lai gan pati esmu jauniete, manas intereses tomēr atšķiras no skolas vecuma bērniem. Pieļauju, ka interesi varētu uzturēt, veidojot papildu interešu izglītības pulciņus, darbnīcas.

Tas viss prasa zināmu finansējumu, kurš šādām vietām parasti ir ļoti ierobežots. Pagaidām cenšamies iztikt ar to, kas mums ir, vairāk piesaistot paziņas, kas varētu par velti novadīt kādu darbnīcu vai kaut ko pastāstīt.”

Jauniete Alise Pelnēna Nīcas Jauniešu centru vērtē atzinīgi, vienīgi pietrūkst komunikācijas ar vienaudžiem no citām novada vietām.

Alise pārliecināta, ka jauniešiem paredzētā vieta kļūtu vēl interesantāka, ja tiktu organizēti pieredzes apmaiņas pasākumi ar citiem līdzīgiem centriem.

“Gribu redzēt arī citus jauniešus – tos, kas nemācās ar mani vienā skolā,” pauž meitene.

Grib modernu vidi

Mārtiņš Ķuņķis atzīst, ka vietu apmeklē aktīvāk tagad, kad ir jauna vadītāja.

“Viss jau ir labi, ir visādas nodarbības, lai gan tās notiek salīdzinoši reti. Bet tas, kas man personīgi pietrūkst, ir modernāka vieta, labāks inventārs. Centrs šķiet novecojis, jo pat tur esošie krēsli īsti neuzrunā tur pavadīt laiku. Un, piemēram, galda tenisam nav nodrošināts viss nepieciešamais, lai to spēlētu.

Man šķiet, ja atjauninātu vidi, tad daudziem parādītos interese iet un to vietu iepazīt no jauna,”

pārdomās dalās puisis.

Viņš arī norāda, ka, piemēram, vecāko klašu skolēni, kuriem būtu lielāka interese rakstīt kādus projektus vai īstenot idejas, centru neapmeklē tik bieži, jo tas pārsvarā darbojas tikai darbdienās un visi pasākumi notiek pēc stundām, bet daudziem tad jāskrien uz treniņiem vai darbu.

Iespējams, būtu vērts saprast, vai interese neparādītos, ja aktīvi reklamēti tiktu pasākumi brīvdienās.

A. Ivaščenko norāda, ka pašlaik tiek īstenots projekts “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās” un abi jauniešu centri tikuši pie diviem jauniem stacionāriem datoriem, viena portatīvā datora un četriem planšetdatoriem.

Vēl būs arī jauna kamera, LED gaismas, liels skaļrunis un mikrofoni.

Pašvaldībām jāiegulda savos jauniešos

Andra Štāle, organizācijas “Keep the Change” vadītāja

Laukos jauniešu centriem ir īpaša nozīme. Nereti jaunieši pēc skolas gaida autobusu uz mājām vairākas stundas, un jauniešu centrs kļūst par vietu, kur droši un jēgpilni pavadīt šo laiku.

Tajā viņi var būt kopā ar vienaudžiem, darboties, plānot notikumus vai vienkārši atpūsties. Dažkārt arī silta tēja vai uzkoda ir nozīmīga – ne tikai kā pievilināšanas elements, bet kā rūpes par jauniešu labsajūtu.

Dažiem tas pat ir viens no nedaudzajiem brīžiem dienā, kad viņi saņem siltu maltīti, tāpēc šādas nianses nav mazsvarīgas.

Tomēr, lai šādas vietas tiešām pildītu savu mērķi, jāmainās ne tikai jauniešu centriem, bet arī atbildīgo domāšanai.

Manuprāt, joprojām trūkst izpratnes par to, kas jauniešiem patiesi ir vajadzīgs un kāpēc šīs vajadzības ir jāuztver nopietni.

Jauniešu joma bieži tiek atstāta novārtā, un būtu ļoti vērtīgi katrai pašvaldībai skaidri redzēt, kāds ir tās budžets jaunatnes politikas īstenošanai gan Liepājā, gan Dienvidkurzemes novadā.

Jauniešu centriem būtu nepieciešams savs budžets, ko var brīvi pārvaldīt jaunatnes darbinieki, organizējot pasākumus, piesaistot lektorus, meistarklašu vadītājus vai ekspertus.

Šobrīd daudz kas notiek projektu ietvaros, taču šī pieeja nodrošina aktivitātes tikai noteiktos periodos. Lai jauniešu centri būtu dzīvotspējīgi ilgtermiņā,

pašvaldībām ir jāparedz pastāvīgs finansējums saturīgam darbam – jo kvalitatīvs saturs maksā naudu.

Ir jābūt arī konkurētspējīgam atalgojumam jaunatnes darbiniekiem, kvalitatīvām telpām un materiāliem, lai varētu organizēt dažādas aktivitātes.

Vēl viens būtisks aspekts – jauniešiem patīk darboties praktiski, arī gatavot ēdienu, taču ne visos centros tam ir vide un aprīkojums.

Ja pašvaldība ir gatava, sadarbībā ar jaunatnes lietu speciālistiem, centru vadītājiem un vietējām organizācijām var izveidot pilnvērtīgu vidi, kur jaunieši ne tikai pavada laiku, bet arī apgūst prasmes un attīsta pašpārliecību.

Tāpat jāatceras, ka tikai fiziska telpa problēmu neatrisina. Jānodrošina kvalitatīvs saturs, profesionāli cilvēki un jēgpilna sadarbība starp visām iesaistītajām pusēm – pašvaldību un tās iestādēm, kā, piemēram, policija, bāriņtiesa, Sociālais dienests utt., skolām, jaunatnes organizācijām un sabiedrību.

Ir nepieciešams kopīgs dialogs, kurā tiek skaidri noteiktas prioritātes un vienlaikus uzklausīts jauniešu viedoklis.

Tikai tā iespējams veidot sistēmu, kas patiesi kalpo jauniešu attīstībai, nevis tikai formāli izpilda prasības.

Tās nav tikai telpas ar datoriem vai galda spēlēm. Centriem ir potenciāls kļūt par vietām, kur jaunieši mācās dzīvot, sadarboties, uzņemties atbildību un ticēt, ka viņu idejas ir svarīgas. Bet tas notiks tikai tad, ja pašvaldības būs gatavas ieguldīt savos jauniešos.

Bieži sadarbojos ar organizācijām un biedrībām citās valstīs un redzu līdzīgu ainu – daudzviet tieši nevalstiskais sektors palīdz īstenot pašvaldību funkcijas, sniedzot atbalstu jauniešiem.

Esmu bijusi lieliskos jauniešu centros, kur pašvaldības iegulda laiku, resursus un zināšanas, lai palīdzētu jauniešiem kļūt par domājošiem, sabiedriski aktīviem cilvēkiem.

Gruzijā, piemēram, kolēģi bija pārsteigti par to, cik organizēti šī joma darbojas Latvijā, – tur lauku reģionos daudz kas notiek uz entuziasma pamata, kamēr lielajās pilsētās ir vairāk sistēmas un resursu.

Taču kopējais mērķis visur ir viens – palīdzēt jauniešiem kļūt par zinošiem, spēcīgiem un sabiedriskiem cilvēkiem.

Uzziņai

Liepājas “Jauniešu māja” (JM)

Ko šeit var darīt?

• Satikt citus jauniešus.
• Darboties mūzikas telpā.
• Spēlēt spēles, apmeklēt darbnīcas, nodarbības.
• Sarīkot klases vakarus.
• Īstenot savas idejas.

Statistika*

• Notikuši pasākumi, aktivitātes – 27.
• Citu organizāciju rīkotie pasākumi, aktivitātes JM telpās – 19.
• JM darbinieku vadītās nodarbības klasēm – 16.
• Jauniešu padomes organizētie pasākumi/aktivitātes – 2.
• Skolēnu domes organizētie pasākumi/aktivitātes – 2.
• Apmeklējumu skaits – 2176 (2024. gadā – 3556).
• Vecums: no 13 līdz 25 gadiem, bet nāk arī jaunāki.
• Vidēji dienā JM apmeklē 15 jaunieši.

JM budžets pasākumiem (gadam) – 1505 eiro.

* Dati 1. oktobrī.

Dažas no 2026. gada prioritātēm

• Jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšana.
• Regulāras mobilā darba ar jaunatni aktivitātes mikrorajonos.
• Jauniešu iniciatīvu konkurss.
• Īstenoti un sagatavoti starptautiski un vietēja mēroga jauniešu projekti, atbalstīta jauniešu dalība starptautiskos pasākumos un aktivitātēs.

Risināmie izaicinājumi

• Apmeklētāju skaita palielinājums.
• Tehniskais nodrošinājums.
• Darbinieku atalgojums un motivēšana.
• Aktivitāšu nodrošināšana vasaras periodā.

Avots: JM prezentācija Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē (9. oktobrī)

Nīcas Jauniešu centrs

• Vidēji dienā apmeklē ap 40 jauniešu, pārsvarā Nīcas vidusskolas audzēkņi.
• Centru apmeklē bērni no 1. klases; jaunieši līdz 25 gadu vecumam.
• Prioritātes 2026. gadam: jauniešu līdzdalības veicināšana; brīvprātīgā darba attīstība; jauniešu mentālā veselība.

Aizputes jauniešu centrs “Ideju māja”

• Vidēji dienā apmeklē no 7 līdz 10 jauniešiem.
• Centrs jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem.
• Prioritātes 2026. gadam: aktīvākas jauniešu līdzdalības veicināšana, izveidojot un attīstot jauniešu brīvprātīgā darba sistēmu; darba ar jaunatni sistēmas pilnveidošana; jauniešiem piemērotas infrastruktūras pieejamības uzlabošana; prasmju un iemaņu attīstīšana darba tirgum un patstāvīgai dzīvei u.c.

Es domāju tā: kā skolas vecumā pavadījāt brīvo laiku?

Agnese Dubova, pasniedzēja RTU Liepājas akadēmijā:

– Savā bērnībā brīvo laiku pavadīju ārā – daudzdzīvokļu māju pagalmā kopā ar citiem bērniem. Jauniešu centri tolaik nepastāvēja, tāpēc mūsu tikšanās vieta bija pagalms – sava veida “kolektīvā māja”, kur draudzējāmies un paši veidojām savu vidi.

Tajā pašā laikā bija pieejami arī interešu pulciņi – koris, veidošana, sporta nodarbības, un izvēle patiesībā bija plaša. Vajadzēja tikai uzņēmību, lai iesaistītos.

Henrijs, pašnodarbinātais:

–  Principā pavadīju tikai ārā. Viss brīvais laiks bija kustībā – ar draugiem vai spēlējot futbolu. Deviņu gadu vecumā mana ģimene pārcēlās uz Īriju, kur nodzīvoju līdz 21 gada vecumam.

Pēc skolas parasti devos laukā, pulciņi bija pieejami, bet dzīvojām patālu no skolas, turklāt mani vairāk vilināja brīvība ārā, nevis nodarbības telpās.

Senija, jaunā māmiņa:

– Esmu no Rīgas un bērnībā brīvo laiku pavadīju laukā – sētā ar kaimiņu bērniem, līdz mamma pa logu pasauca mājās. Skolā bija centrs ar dažādiem pulciņiem – gāju pērļošanā, tika organizēts arī volejbols, un aktivitāšu netrūka. Mūsu laikā nebija viedtālruņu, vakarā skatījāmies multfilmas pa televīziju.

Man šķiet, ka mūsdienās jauniešiem iespēju ir daudz, taču jautājums, vai viņi tās izmanto. Ja ir izveidojusies atkarība no telefona, pat iziešana ārā var radīt stresu, jo jāpamet ierīce.

Violeta, studente:

– Brīvais laiks man vienmēr bija saistīts ar radošumu. Kā topošai māksliniecei man patika zīmēt – vasarā to darīju ārā, rudenī un ziemā vairāk iekštelpās. Kad biju maza, dzīvojām Rīgā un ar māsu gājām ārā spēlēties smilškastē.

Pilsētā bija arī jauniešu centri, uz kuriem mamma mani sūtīja, un es tos apmeklēju, taču vairāk turpināju darboties savā ritmā – radoši un patstāvīgi.

Modris, strādā:

– Ar draugiem, spēlējot bumbu un visādas spēles. Tajā laikā bija pieejami dažādi pulciņi – metālapstrāde, lidmašīnu veidošana, un es regulāri apmeklēju metālapstrādes pulciņu, kas atradās blakus mājām. Ļoti gribēju trenēties basketbolā, taču nelielā auguma dēļ mani treniņos nepaņēma.

Bija arī tā sauktā bērnistaba – īpaša vieta ārpus skolas, kur katru dienu varēja spēlēt novusu, galda tenisu un satikt vienaudžus.