Redakcija saņēma vēstuli no Latvijas Ģimenes fonda ar lūgumu publicēt Latvijas skolu skolotāju un darbinieku atklāto vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim. To parakstījuši 266 skolotāji un skolu darbinieki no aptuveni 202 mācību iestādēm. Vēstulē premjerministrs A.Kalvītis aicināts nepieļaut labojumus Krimināllikuma 150.pantā, kas paredz, ka diskriminācija  pēc seksuālās orientācijas varētu tikt bargi sodīta.

Tajā ir rakstīts, ka “mūsu tautas tradīcijas, garīgās atziņas, Baznīca un elementāra dzīves pieredze homoseksuālismu vērtē kā perversiju, kuras piekopšana grauj cilvēku fiziski un garīgi, kā arī vājina ģimenes institūciju un nelabvēlīgi ietekmē dzimstību. Būtu nepieņemami, ja valdība, ignorējot sabiedrības pārliecinoša vairākuma (84%, “Eurobarometr”) uzskatus un gribu, ar likuma brutālu spēku mēģinātu kaunu padarīt par godu un godu par kaunu”.

Liepājas mācību iestāžu pārstāvji pauda atziņas, ka viņi neiestājas par homoseksuālisma aizstāvjiem, taču bija arī skolu darba speciālisti, kuri bažījās, ka mūsu sabiedrībā valda pārāk liela neiecietība pret citādas ādas krāsas, citādi domājošajiem, citādas pārliecības cilvēkiem un ka skolā, mācot un akcentējot latviskās vērtības un tautas tikumu, tomēr vajag veidot toleranci, iecietību, izpratni. Un veidot šo izpratni, nevis klaji vēršoties pret, bet diskutējot, sarunājoties, izprotot.

– Bet, redzot, cik daudz problēmu tagad pastāv sabiedrībā un kā tās negācijas ietekmē bērnus, man ir grūti runāt par šo homoseksuālisma jautājumu. Jo esmu pārliecinājusies, kā augošajai paaudzei pietrūkst abu vecāku, jo bieži atvasi audzina viena mamma, retāk tas ir tētis, vai vecāki ir devušies prom peļņā uz ārzemēm. Jā, kā jebkurš, arī es pazīstu cilvēkus, kas dzīvo viendzimuma laulībā. Un ar šiem cilvēkiem varu labi saprasties, tas mani neuztrauc tikmēr, kamēr tas nekropļo manu bērnu un citu bērnu dzīvi. Un tomēr gribu uzsvērt, ka ir jābūt iecietībai pret citādiem cilvēkiem, viņi nedrīkstētu fiziski vai garīgi ciest sava dzīvesveida vai pārliecības dēļ, ja viņi ar to neuzmācas citiem un nebojā dzīvi jaunajai paaudzei, – sacīja Izglītības pārvaldes metodiķe bērnu tiesību jautājumos Dace Liņķe.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas inspektore Inga Dobele pastāstīja, ka savā praksē neesot saskārusies ar šāda veida tiesību pārkāpumu gadījumiem vai sūdzībām. I.Dobele teica, ka, viņasprāt, šis jautājums pēdējā laikā tiek pārāk uzpūsts, pārāk daudz par to tiek runāts, un tāpēc tas piesaista arī bērnu uzmanību.

– Skolās ir veselības mācība, ir audzināšanas stundas, un tajās skolotāji ar audzēkņiem runā un atbild uz viņu jautājumiem. Domāju, ka nevienu nevajag nosodīt vai arī otrādi – atbalstīt, vajag izskaidrot, ka cilvēki ir dažādi. Bet tomēr galvenais akcents ir un paliek ģimenes vērtība, – sacīja Inga Dobele.

– Es mācu bioloģiju un veselības mācību, un ir nācies runāt ar skolēniem par homoseksualitāti, – sacīja skolotāja Aija Skinča. – Mums, skolotājiem, ir notikuši semināri, kursi, kuros speciālisti pedagogus iepazīstināja ar to, kā un kāpēc cilvēkiem rodas šāda orientācija. Tā var būt iedzimtība, tā var būt ģenētiska novirze, tāpēc bērniem ir jāmāca iecietība un jāveido viņos izpratne par homoseksuālismu.

– Personīgi uzskatu, ka homoseksuālisma jautājums ir nevajadzīgi saasināts un tam velta par daudz laika. To nevajag tik ļoti akcentēt, kā tas notiek pašlaik, un klaigāt par savām seksuālajām novirzēm, – sacīja 15.vidusskolas direktore Maija Neimane. Viņa uzsvēra, ka neviens jau neaizliedz cilvēkiem mīlēt citam citu, kā arī nodarboties ar seksu, bet skola nebūt nav tā vieta, kur būtu jārunā par lesbismu un homoseksualitāti. Tieši otrādi, skola ir tā vieta, kur jāaudzina ģimeniskums. Direktore nenoliedza, ka pasaulē pastāv homoseksuāli orientēti cilvēki, ka tādi ir bijuši visos laikos un arī vēsture zina minēt tādus piemērus un nosaukt vēsturiskas personības, kuri ir bijuši homoseksuāli. Bet viņa akcentēja, ka mūsu sabiedrībā tāpēc nav par to tik skaļi jāklaigā, kā tas notiek pēdējā laikā.

– Skola, es uzskatu, ir svēta vieta. Skolā ir jāaudzina ģimeniskas vērtības. Tagadējos apstākļos, kad valstī ir tik zema dzimstība, kad skolēnu skaits sarūk, mums ir jādomā par valsts, par Latvijas nākotni, jādomā par to, kas mūsu zemē strādās. Tāpēc mums ir jābūt par stipru ģimeni, mums ir jārunā ar saviem skolēniem par ģimenes vērtību, par pilnu ģimeni, kurā ir tētis un mamma, kuri kopā ir laimīgi, un kurā aug laimīgi bērni, – motivēja Maija Neimane.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”