Maz ir tādu liepājnieku un rajona iedzīvotāju, kuri, ieejot veikalā, var pirkt visu, ko kāro, cenām uzmanību nepievēršot. Lielākā daļa tomēr savus ienākumus rūpīgi samēro ar izdevumiem un, dodoties iepirkties, seko līdzi cenām, atlaidēm, akcijām.

Pēdējā laikā nevar nepamanīt, ka atsevišķām produktu grupām cenas pazeminātas. Nolēmām izpētīt, vai tiešām var runāt par stabilu cenu pazemināšanu pārtikas precēm.

Banku analītiķi un eksperti ir vienisprātis, ka iepriekšējā mēnesī Latvijā cenu pazeminājums noticis visās nozīmīgākajās preču un pakalpojumu grupās. Kas ir tie iemesli, kuri ietekmē cenu krišanos? “DnB NORD bankas” Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja norādīja, ka cenu līmeni ietekmē vairāki faktori. Arī zemā iedzīvotāju pirktspēja, bezdarba palielināšanās, algu samazināšana un nedrošība par nākotni. Tātad ekonomiskajai situācijai pasliktinoties, cenas sarūk.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šogad aprīlī, salīdzinot ar martu, pazeminājies par 0,4 procentiem. Precēm tas sarucis par 0,3 procentiem, bet pakalpojumiem – par 0,7 procentiem. Bet pērn aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis cēlās par 1,5 procentiem.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norādīja, ka pārtikas produktu, ēdināšanas pakalpojumu, atpūtas un kultūras pasākumu un dažās citās jomās tuvākajā laikā būšot vērojama deflācija. Ko tas nozīmē? Deflāciju var definēt kā inflācijas pretstatu jeb situāciju, kad vispārējais cenu līmenis laika gaitā krītas. Tas var notikt, ja pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem ir neliels un uzņēmumi spiesti pārdot savu produkciju par zemākām cenām.

Veikala “Auda T” vadītāja Daiva Gaļicka, vērtējot cenas pirms gada un šodien, sacīja, ka, viņasprāt, viens no iemesliem cenu pazeminājumam atsevišķām preču grupām slēpjas piegādātāju, proti, starpnieku elastīgākā darbībā un veikalnieku izvēlē. Vadītāja spriež, ka cenu pazeminājuma efektu pircēju apziņā radot dažādās akcijas atsevišķiem produktiem, bet ne jau visām precēm kopumā.

Viņai piekrīt Annas tirgus pārvaldniece Ilga Kalve, kura norādīja, ka iemesls, piemēram, piena produktu cenu pazeminājumam ir aizvien lielākā tirgotāju konkurence. Ja aizvien vairāk zemnieku ar saviem ražojumiem piedalās dažādos tirdziņos un pienu ved uz pilsētu ik pārdienu (kā legāli, tā nelegāli), tad skaidrs, ka pircēju loks nepalielinās, bet piedāvātās produkcijas apjoms un cenas krītas.

Apkopojot veikalos un tirgos redzēto, ir jāsecina, ka atsevišķām pārtikas produktu grupām cenas ir nedaudz pazeminātas, bet runāt par vērienīgu un vispārēju cenu krišanos nevar. Veikalos daudz biežāk produktiem piedāvā akcijas, kas vilina ar zemu cenu. Vai katrā veikalā pamatpārtikas produktus var nopirkt ar atlaidēm, bet, cik lielu ietaupījumu tas dod katras ģimenes budžetam, ir jāvērtē katram pašam. 

Plašākus veikalnieku un arī pircēju komentārus lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 27.maija numurā Daigas Luteres un Sarmītes Pelcmanes publikācijā.

Pārtikas tirgus kļuvis elastīgs, un pašlaik cenām vērojama tendence pazemināties, nevis celties.