A.Puškina 2.vidusskolas pirmo līdz ceturto klašu skolēni mācību gada pirmajās desmit dienās nesaņēma ierasto piena glāzi. Skola jau trešo gadu piedalās Eiropas Savienības programmā “Skolas piens”. Iepriekšējā gadā skolēni pie piena jau bija pieraduši un, kā pastāstīja viņu klašu audzinātāji, arī labprāt izdzēra ielieto dzērienu. 

Skolas direktore Edīte Plamše pastāstīja, ka viņas vadītajā skolā pirmo līdz ceturto klašu skolēniem kā 2005.–2006. mācību gadā, tā arī pērn pienu nodrošināja SIA “Zālītes A”, un tai pienu piegādāja Kazdangas SIA “Elpa”. Mērķis šādai izvēlei – atbalstīt vietējos ražotājus. Par produkciju norēķinājās SIA “Zālītes  A”. Bet programma “Skolas piens” uzņēmumam “Zālītes A” pārskaitīja nepieciešamo finansējumu. Tas notika ļoti neregulāri, arī paliekot parādā par vairākiem mēnešiem.

Intervences departamenta Lauku atbalsta dienesta Piena mārketinga pasākumu daļas vecākā referente Viktorija Dorofejeva “Kurzemes Vārdam” paskaidroja, ka programmā “Skolas piens ” iesaistījušās arī kādas trīsdesmit Liepājas mācību iestādes – gan skolas, gan bērnudārzi. Viņa naudas saņemšanas kavējumu problēmu skaidroja ar to, ka bieži vien programmā “Skolas piens” iesaistītie nepareizi noformē iesniegtos dokumentus. Un neskaidrību precizēšana iekavējot naudas saņemšanu. Lai gan V.Dorofejeva nevarēja pateikt, vai kļūdas dokumentos ir raksturīgas tieši liepājniekiem un attiecas uz konkrēto gadījumu.

“Birokrātija šajā programmā ir liela,” atzina arī Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova. Viņa problēmu izskaidroja ar to, ka piena produktu cenas ir strauji kāpušas, bet ES programmas piedāvātais līdzfinansējums – kāds bijis, tāds palicis. Ja lielie piegādātāji, kā, piemēram, “Rīgas piensaimnieks”, vēl var kaut kādā mērā tikt galā ar šo kāpumu, tad mazajiem uzņēmējiem tas jau ir sarežģītāk.

Bet SIA “Zālītes A” direktore Ineta Kupše telefonsarunā ar “Kurzemes Vārdu” pateica, ka esot ļoti dusmīga, ka “ir tikai izpildītājs” un ka viņai nav jādotē Eiropas Savienības piena programma par savu naudu. Te der atgādināt, ka iespēja mācību iestādēs piegādāt pienu vai piena produktus skolēniem, par to saņemot finansējumu no ES, ir noteikta Eiropas Komisijas regulā, kā arī Zemkopības ministrijas iestrādātajos 2006.gada 14.novembra Ministra kabineta noteikumos. Iespēja mācību iestādēs piegādāt pienu skolēniem, par to saņemot finansējumu no valsts, tika noteikta Ministru kabineta 2007.gada 23.janvāra noteikumos. Programma “Skolas piens” paredz iespēju mācību iestādēs piegādāt pienu vai piena produktus skolēniem, par to saņemot finansējumu no Eiropu Savienības.

Ja atceramies, pirms mācību iestādes iesaistījās programmā ” Skolas piens”, notika liela informatīvā un reklāmas kampaņa, kuras laikā izglītības iestādes un pašvaldības tika informētas par iespēju piegādāt pienu lētāk, izmantojot Eiropas Savienības un valsts atbalstu. Mērķis bija veidot skolu vadītāju pozitīvu un atbalstošu attieksmi attiecībā uz programmas “Skolas piens” darbību, informētu Latvijas iedzīvotājus par piena produktu vērtīgajām īpašībām, veicinātu piena un piena produktu regulāru lietošanu uzturā. Valsts, konkrēti Zemkopības ministrija ražotājiem par katru piena kilogramu kompensēja 25, bet no Eiropas Savienības naudas – aptuveni 5 santīmus, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

“Mēs, sanākot kopā ar Centrālo piensaimnieku savienību, Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienestu, jau maijā, kad beidzās mācību gads, sākām runāt par programmas “Skolas piens” problēmām,” paskaidroja Kazdangas SIA “Elpa” valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis. Un turpināja: “Vērsām uzmanību uz to, ka patlaban ir ievērojami kāpušas piena cenas, jo sadārdzinājušies energoresursi, tāpēc piena piegāde skolām no septembra sagādās zaudējumus. Sevišķi tiem piegādātājiem, kas apgādā lauku skolas.”

G.Sisenis arī uzskata, ka ražotājiem nav jārisina skolas bērnu ēdināšanas samezglojumi. Viņš uzsver, ka tas ir valdības kompetences jautājums, turklāt nevajadzētu visu atbalsta smagumu uzlikt Zemkopības ministrijai. Par to, lai nākamā paaudze augtu veselīga, varētu būt ieinteresētas arī Izglītības un zinātnes ministrija, Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Veselības ministrija.  SIA “Elpa” valdes priekšsēdētājs G.Sisenis ir sagatavojis vēstuli Liepājas domei un Liepājas Rajona padomei, kurā rakstīts, ka ekonomiskā situācija piena produktu ražošanas sektorā no šā gada maija, kad beidzās iepriekšējais mācību gads, ir mainījusies tādējādi, ka augusi inflācija, transporta izmaksas un piena iepirkuma un realizācijas cenas, bet ES un valsts finansējums programmā palicis iepriekšējais. G.Sisenis sarēķinājis: lai segtu izmaksas, vajadzētu piemaksāt par katru bērna patērēto piena glāzi 2 santīmus. 

2.vidusskolas direktore Edīte Plamše informēja, ka pašlaik, jautājumu risinot, bērni pie piena glāzes tiks jau ar pirmdienu.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”