Visvairāk jautājumu Liepājas
pensionāriem sakrājies par “Liepājas metalurga” likteni – tā varēja
spriest Pensionāru dienas centrā notikušajā tikšanās reizē ar
pašvaldības vadītāja vietnieku Gunāru Ansiņu.

Tādas tikšanās Liepājas Pensionāru dienas centrs rīko ik gadu. Mērķis
ir iepazīstināt seniorus ar pilsētas aktualitātēm. Šoreiz G. Ansiņš pilnai
zālei ļaužu parādīja prezentāciju par tām, izstāstīja par pilsētā
strādājošajiem uzņēmumiem, kultūru, sportu, ieguvumiem no ostas padziļināšanas
un dzelzceļa modernizācijas, par nākotnes ieguvumiem no kūrorta statusa. Pēc prezentācijas tikšanās
dalībnieki varēja ķerties pie jautājumiem.

– Kāpēc “Metalurgu”
nevarēja atdot Lipmanam (zālē piekrītoša
murdoņa)? Kāpēc atdeva cilvēkiem, kas nekā no tā nesaprot?

– “Metalurgs” bija no Valsts kases paņēmis aizdevumu,
un tas nozīmē, ka tā kļuva par uzņēmuma īpašnieku. Tad valsts izsludināja
konkursu, es gribētu teikt, neveiksmīgi piesaistot uzņēmumu, kas sākas ar burtu
P (konsultāciju uzņēmums
“Prudentia”. – D. B.),
un šis uzņēmums atrada investorus. Sākumā to bija trīs, tad tos skatīja cauri
Drošības policija, citi drošības dienesti. Šis Ukrainas uzņēmums tika piedāvāts
kā labākais risinājums.

– “Metalurgā”
bija divi tūkstoši darba vietu. Tagad jūs mums stāstāt par uzņēmumiem, kas
ienāk Liepājā, bet tur ir piecdesmit darba vietu, varbūt simt. Tātad mums
vismaz divdesmit tādus vajadzētu. Vai tomēr tik viegli mums vajag “Metalurgu”
atdot? Jo Lipmans vēl tagad esot ar mieru to glābt.

– Metalurga teritorija ir ļoti liela, daļa tās nekad nav izmantota
tiešai metalurģijas vajadzībai. Mūsu ieteikums Valsts kasei jau no paša sākuma
bija, ka vajadzētu atdalīt metalurģiskām vajadzībām paredzēto teritoriju, bet
pārējo attīstīt kā industriālo parku. Valsts mūsos tajā brīdī neieklausījās.
Bet tagad, kad ar šiem ukraiņiem iet kā iet, situācija ir mazliet mainījusies.

Otra problēma ir – velmētava un lielā krāsns atrodas katra savā pusē
ielai. Pārvietošanās starp tām sanāk ļoti dārga. Starp citu, iepriekš jau
Zaharjinam un Lipmanam bija plāns, ka velmētavu varētu piebūvēt pie galvenās
krāsns. Tas būtu bijis pabeigts projekts. Lai to realizētu, būtu vajadzīgi vēl
80 miljoni. Bet šajā brīdī pilsēta nevar iespaidot īpašnieku – Valsts kases un
bankas “Citadele” – un ukraiņu lēmumus.

– Kas ar estrādi “Pūt,
vējiņi!”? Kāpēc tur neko nedara?

– Līdz ar koncertzāli tika projektēts arī estrādes “Pūt, vējiņi!”
komplekss, tehniski tas ir gatavs. Bet šis koncepts paredzēja, ka kompleksu
varētu lietot arī ziemas sezonā. Tagad, kad mums ir koncertzāle, liekas, ka
droši vien būtu pārāk ekskluzīvi, ja tas darbotos arī ziemā. Tādēļ plānots, ka
skice varētu tikt samazināta, noņemot ziemas profilu nost. Attīstības pārvalde
pašlaik meklē naudas resursus, kā to realizēt. Taču pašreizējais Eiropas
Savienības fondu periods ir atšķirīgs no iepriekšējā – tagad mums katrai
investīcijai ir jāpierāda, ka tā dos darba vietas. Vienā estrādē “Pūt, vējiņi!”
mēs nevaram nodarbināt tik daudz cilvēku. Bet, ja izdosies kūrorta kompleksa
projekts, kopā ar to “Pūt, vējiņi!” projekts ir diezgan reāls. Esam
izrēķinājuši, ka aptuvenās rekonstrukcijas izmaksas ir trīs miljoni eiro.
Tikmēr jau nākamajā gadā mēs gar “Pūt, vējiņi!” varētu izbūvēt
pilnīgi jaunu celiņu līdz veloceliņam.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 23.februāra numurā.

#kvards-20160223-09#