Ceturtdiena, 29. februāris
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vairāk nepārdod nekā pārdod

Vairāk nepārdod nekā pārdod
22.07.2008 09:54

Kāpēc neiekāro pašvaldības īpašumus
Nami ekskluzīvās vietās – bijusī bērnu slimnīcas māja Liepu ielā 9, bijusī prokuratūras ēka Kūrmājas prospektā 20 – stāv, neviena nekāroti. Kā tas var būt? Pašvaldība augustā gatavojas tos izsolīt atkārtoti – jau par pazeminātām cenām. Atkārtoti izsolīs arī neapbūvētu zemes gabalu Dundagas ielā 3a. Un tikai viens pašvaldības nams tirgū nonāks pirmo reizi – bijusī vakarskolas ēka Dzelzceļnieku ielā 1.

Tikai trīs izsoles

Liepājas pašvaldībai ar nekustamā īpašuma izsolēm un dzīvokļu pārdošanu to īrniekiem pēdējā laikā nav veicies. Šogad par notikušām atzītas tikai trīs objektu izsoles. Savukārt no 80 dzīvokļiem, kuru pirkšanai pieteikušies to īrnieki, pārdoti tikai četri. “Situācija ir nedaudz mainījusies. Cenas ir par lielu. Neviens negrib uzņemties atbildību un pārdot īpašumus par to īsto cenu,” saka domes Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas vadītājs Viljams Opšteins, “bet nepārdotais īpašums pašvaldībai nes zaudējumus.”

Šā gada sākumā pašvaldība izsolīja divus dzīvokļus 1905.gada ielā: vienu – par 1700 latiem (sākuma cena bija 1600 latu), otru – par 1400 latiem (sākuma cena bija 1300 latu). Un par izsoles sākuma cenu – 2000 latiem – pārdotas nelielas nedzīvojamās telpas Kuršu ielā 21. “Un tas šogad ir viss,” saka V.Opšteins.

Pašlaik gatavo vienpadsmit objektu izsoles, no tiem četrus īpašumus piedāvās atkārtotā izsolē. Saskaņā ar atsavināšanas likumu otrajā izsolē cenu var nolaist par 20 procentiem, ja vēl tad neizdodas īpašumu pārdot, cenu var samazināt par 60 procentiem no pirmās cenas. Lai īpašumu varētu nodot izsolē, ir vajadzīgi divi domes lēmumi, bet pašu izsoli var sarīkot tikai apmēram divus mēnešus pēc tam, jo jāgaida sešas nedēļas pēc sludinājuma.

Savus dzīvokļus nopirkt nespēj       

Pašvaldībai Liepājā vēl pieder ap 4500 dzīvokļu. Potenciāli tie varētu būt īrniekiem pārdodamie. Taču pašvaldībai vāji izdevies pārdot neprivatizētos dzīvokļus par naudu tiem īrniekiem, kuri to ir vēlējušies. Kopš pērnā oktobra šāda iespēja ir īrniekiem, kuriem ir pastāvīgais īres līgums un kuri kaut kāda iemesla dēļ nav dzīvokļus savulaik privatizējuši par sertifikātiem. Dome ir saņēmusi apmēram 80 iesniegumu no iedzīvotājiem, kuri vēlas pirkt dzīvokļus tagad. Lai sagatavotu dzīvokļa pārdošanu, ir jāveic piņķerīgs darbs: jāsaņem visu dzīvoklī deklarēto ģimenes locekļu piekrišana, jāiesniedz vienošanās pie notāra, pašvaldībai dzīvoklis jāieraksta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, tad domei jālemj, ka piekrīt dzīvokli atsavināt (tas nozīmē – pārdot).

Pēc tam pašvaldība pieprasa dzīvokļa vērtējumu naudā, un tiek gatavots atkal jauns domes lēmums – par dzīvokļa cenu. Tikai tad īrnieks saņem domes Nekustamo īpašumu pārvaldes sūtītu vēstuli: “Jums tiek piedāvāts atsavināt dzīvokli,” kas nozīmē – jūs tagad savu dzīvokli varat pirkt. Taču tad, kad īrnieks šo vēstuli saņem, viņu šokē noteiktā cena, un daudziem nākas atzīt, ka viņiem tādas naudas nav un dzīvokli nopirkt nespēj.

Nenopirksi – no dzīvokļa neizliks

“Cilvēki saka – ko jūs darāt, dulli esat? Īpaši vecie krievu cilvēki to nesaprot,” sūrojas V.Opšteins. Arī uz “Kurzemes Vārdu” bija atnākusi kāda liepājniece un bēdājās: “7500 latu par 38 kvadrātmetru dzīvokli Karostā man nav. Tagad mani noteikti izliks!” Taču V.Opšteins mierina: “Īrnieku izlikt var tikai tad, ja viņš nemaksā īri un nonāk parādos. Tas, ka īrnieks atsakās nopirkt savu dzīvokli tagad, nekādā ziņā nenozīmē to, ka viņš zaudē šo savu dzīvesvietu. Pašvaldība viņu neizliks un tai nav tādu tiesību. Īrnieks arī nezaudē tiesības pirkt savu dzīvokli vēlāk, un nevienam citam, izņemot viņu, šā dzīvokļa pirkšanas tiesību nav. Tikai ir jārēķinās, ka pašvaldības noteiktā cena ir spēkā vienīgi sešus mēnešus. Ja īrnieks savu dzīvokli gribēs pirkt vēlāk, tad viss atsavināšanas process būs jāsāk no jauna.”

Taču V.Opšteins pievērš uzmanību tam, ka pašvaldībai darījuma neizdošanās nes zaudējumus. No pilsētas budžeta maksāts par to, lai dzīvokli ierakstītu zemesgrāmatā, maksātu par dzīvokļa novērtējumu – “faktiski katrs iedzīvotāju iesniegums mums izmaksā ap 200 latu”.

Vai cenas atbilst tirgum?

V.Opšteins uzskata: “Pašlaik šīs cenas nav adekvātas tirgus cenām. Es runāju ar vērtētāju: dari kaut ko. Bet viņam jāizpilda instrukcijas. Komisijai ir tiesības cenas nolaist vai celt, bet kurš uzņemsies atbildību? Pietiek ar vienu sūdzību uz KNAB vai rakstu avīzē, – ej tad atmazgājies pēc tam desmit gadu!”

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā bijis straujākais mājokļu cenu kritums pasaulē, nesen ziņoja “Dienas Bizness”. Cenas gada laikā kritušās par 27 procentiem. Firmas “Latio” pārstāvis Andrejs Džeriņš atzīst, ka šis kritums aptuveni attiecas arī uz Liepāju. “Mazāk kritušās savrupmāju cenas, jo to piedāvājums nekustamo īpašumu tirgū ir mazs, taču to cenas nav arī augušas.”

“Pašlaik, protams, tirgus ir apstājies. Domāju, krītošā tirgū nevajag uztraukties, ka īpašumus neizdodas pārdot dārgi, un nevajadzētu arī tagad censties īpašumus pārdot par katru cenu. Pašvaldībai ir jālemj, vai pārdot īpašumus par pazeminātu cenu, vai gaidīt labākus laikus. Ir normāli tāda tipa īpašumus [kā pašvaldības piedāvātais Liepu ielā un Kūrmājas prospektā] tirgot pat līdz gadam, varbūt vajag plašākas reklāmas kampaņas,” uzskata A.Džeriņš. “Savukārt dzīvokļu tirgū cenas ir kritušās, bet darījumi notiek – cenu diapozons ir ļoti plašs. Kam naudas vajag steidzamāk, tas cenu nolaiž, kas var pagaidīt, pietur augstāku cenu. Pašlaik gan ļoti slikti pērk dzīvokļus jaunos projektos, arī samazinās pieprasījums pēc brīvām nomas telpām birojiem.”  

Uzziņai

Liepājas dome izsolīs

11.augustā – neapbūvētu zemes gabalu Dundagas ielā 3a, 1139 kvadrātmetri, sākumcena 20 tūkstoši latu.

18.augustā – divas ēkas Liepu ielā 9, sākumcena 379 tūkstoši latu, bez tam ieguvējam jāprivatizē 1626 kvadrātmetri zemes par 79999 latiem;

– objektu Kūrmājas prospektā 20 – administratīvo ēku, garāžu, šķūni, sākumcena 179 tūkstoši latu, bez tam ēkas pircējam būs arī jāprivatizē 943 kvadrātmetri zemes par 115989 latiem.

25.augustā – bijušo vakarskolas ēku Dzelzceļnieku ielā 1, sākumcena 247 tūkstoši latu, objektā ir ēka, palīgēka un zeme 1248 kvadrātmetri.

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”

Bijušās prokuratūras ēkai Kūrmājas prospektā 20 pērn par 300 tūkstošiem latu pircējs neatradās. Tagad Liepājas dome objektam, kurā ietilpst administratīvā ēka, garāža un šķūnis, noteikusi teju divreiz mazāku sākuma cenu. Par zemi būs jāmaksā atsevišķi – 115,9 tūkstoši latu. Pērn šī zemesgabala cena bija 106,4 tūkstoši. 

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz