Tosele, Kārpene, Suste un daļa Ālandes Liepājas reģionā ir piesārņotākās upes, rāda “MANGAĻI dabas fonda” izveidotās Latvijas upju tīrības karte, kas apkopota sadarbībā ar vadošajiem vides ekspertiem.

Izstrādātajā Latvijas upju tīrības kartē Liepājas reģionā vājāk piesārņotas līdz piesārņotas ir Birkstala, Šķēde, Rudupe, daļa Užavas, Garūdene. Pakāpē tīrs līdz vāji piesārņots atzīmēta daļa Virgas upes, daļa Šķērveles, daļa Vankas, daļa Lētīžas, Papes kanāls, Dubeņa, Kauliņa un Paksīte. Lielākā daļa – 82 procenti – upju ir vāji piesārņotas, t.s., Bārta, Vārtāja, Jēčupe, Otaņķe, Kārklupe.

Upju tīrības kartē, izmantojot krāsu norādes, atzīmēti gan Latvijas upju tīrākie posmi, gan posmi, kuros nepieciešams palielināt ūdens tīrības pakāpi, tostarp radot straujteces, kas veicinātu papildus skābekļa piesaisti un tādējādi palielinātu upes pašattīrīšanās spējas un bioloģisko daudzveidību.

Latvijas upju tīrības karte radīta ar mērķi izglītot iedzīvotājus par Latvijas ūdens resursu bagātību un skaidrot, kā pēc iespējas efektīvāk saglabāt to tīrību un dzidrību, vēsta “MANGAĻI dabas fonds”. “Latvijas upju tīrības karte ir nozīmīgs izglītojošs un informatīvs materiāls, jo sabiedrībai ļaus gūt priekšstatu ne tikai par ūdens resursu bagātību, bet arī aizdomāties par pienākumu tos saudzēt – īpaši tajos upju posmos, kur nepieciešams paaugstināt dzidrības pakāpi,” uzskata fonda idejas autore un projekta iniciatore Inese Rone.

Kopumā Latvijas teritorijā ir vairāk nekā 12 000 upes un strauti. Šogad “MANGAĻI dabas fonda” mērķis ir pievērst īpašu sabiedrības uzmanību Latvijas mazo upju un strautu dzidruma un tīrības saglabāšanai, tostarp Latvijas mērogā īstenojot vairākus “Liec upē akmeni!” projektus.

“MANGAĻI dabas fonds” sadarbībā ar vides ekspertiem, analizējot Latvijas upju tīrības karti, konstatējis, ka visdzidrākās upes ir Vidzemes un Alūksnes augstienēs. Īpaši daudz vēl tīru upju saglabājies Cēsu un Smiltenes apkārtnē. Turpretim visvairāk būtu nepieciešams uzlabot upju tīrības pakāpi un veidot to straujteces tieši Zemgales līdzenuma, kā arī Rēzeknes, Balvu un Viļakas reģionos, kur ūdens pārbaudes rezultātā daudzas upes atzītas par “vāji piesārņotām līdz piesārņotām”, līdz ar to radot ne tikai nelabvēlīgu ūdens kvalitāti, bet arī nepiemērotu vidi ūdeņos mītošajiem dzīvniekiem un augiem.

Kopumā pēc upju saprobioloģiskās kartes tīru līdz vāji piesārņotu (tīru) upju īpatsvars Ventspils reģionā ir 22%, Liepājas reģionā 7%, Jelgavas reģionā 6%, Lielrīgas reģionā 30%, Valmieras reģionā 41%, Madonas reģionā 38%, Daugavpils reģionā 24%.

Ar “MANGAĻI dabas fonda” Latvijas reģionu upju tīrības kartēm var iepazīties http://www.mangali.lv/lv/dabasfonds sadaļā “Latvijas upju tīrības karte”. Informāciju par Kurzemes reģionu varat apskatīt arī ŠEIT