Jauna ģimenīte, kas dzīvo Rīgā un audzina divus mazuļus, ar skaudību teica: “Jums, liepājniekiem, gan ir labi, jums ir Aukļu dienests, bet mums auklītes cita pēc citas nomainījās, kamēr atradām. Bet citādi iztikt nevarējām, bērniņam gadiņš, bērnudārza vēl nav, bet mammai jāsāk strādāt.”

“Kurzemes Vārds” ielūkojās, kā pašlaik sokas Aukļu dienestam, cik tas populārs un vai vecāki ir apmierināti.

Solvita Pickēna, kura savam bērnam nolīgusi aukli saka, ka ir labi, ka mūsu pilsētā ir Aukļu dienests, jo tā vecākiem ir zināma drošība, ielaižot savā ģimenē līdz tam nepazīstamu cilvēku. Drošību nosaka arī noslēgtais līgums.

2007. gadā rudenī, kad Aukļu dienests uzsāka darbu, tajā pakalpojumus piedāvāja 60 sertificētas aukles. Viņas bija beigušas kursus “Aukles profesionālās darbības pamatkurss”. 2011. gada janvāra sākumā dienestā ir 43 aukles, no kurām 15 strādā pilnu slodzi. “Pamatā palikušas tās aukles, kuras iesāka darbu pašā sākumā un kuras nopietni vēlējās veikt šos pienākumus,” analīzi iesāka Aukļu dienesta vadītāja Agnese Verbele.

Mainījies arī pieprasījums. Krīzes pašā dziļākajā posmā ģimenes mazāk interesējās par auklēm. “Iespējams, vecāki bija apsvēruši, ka labāk pašiem saviem spēkiem audzināt bērnu, kamēr nav darba vai samaksa par darbu ir samazināta,” skaidro A. Verbele. Taču pašlaik atkal vērojama tendence, ka jaunās māmiņas vēlas atgriezties darba tirgū un aukles meklē tieši maziem bērniņiem, kuriem vēl nav pienākusi rinda bērnudārzā, un galvenais, ko vēlas, lai aukle būtu pilnu slodzi, tas ir, visu darba dienu. Līgumu slēdzot, ģimenes arī nosaka samaksu par darbu. Ja dienesta aukle strādā ne mazāk kā 160 stundu mēnesī, tad pašvaldības līdzfinansējums ir 75 lati mēnesī. Ģimenes vēl klāt maksā no 0,7 līdz vienam latam par stundu.

Vairāk informācijas internetā var atrast Izglītības pārvaldes mājaslapā lip.lv sadaļā “Aukļu dienests”.

Rakstu plašāk lasiet šodienas “Kurzemes Vārda” numurā.

#kvards-20110114-08#