Tas, ko mēs nereti aizmirstam, ka tieši tas pats vīruss, kurš izraisa kārpas augšanu, var izraisīt arī dzimumorgānu vai mutes dobuma vēzi.

Diskusijas par to, vai bērnus vajadzētu vakcinēt pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) un citām kaitēm, ilgst gadiem, vecāku viedokļi atšķiras, tomēr valdības gala lēmums pieņemts vien šogad.

Tā atbalstījusi izmaiņas vakcinācijas noteikumos, lai turpmāk pastāvīgi par valsts budžeta līdzekļiem nodrošinātu vakcināciju pret CPV infekciju 12 līdz 17 gadus (ieskaitot) veciem zēniem un vakcināciju pret garo klepu 14 gadus veciem bērniem un grūtniecēm.

Veselības ministrija uzsver, ka dzimumneitrāla cilvēka papilomas vīrusa vakcinācija ir ļoti efektīva.

Tā esot zinātniski pierādīta vēža profilakses iespēja gan sievietēm, gan vīriešiem, un vakcinācija tikai sieviešu vidū ir nepietiekama, lai nākotnē pasargātu arī zēnus no CPV izraisītajiem vēžu veidiem vīriešiem.

Iekļaujot vakcinācijas kalendārā dzimumneitrālu CPV vakcināciju, ir iespējams ātrāk nodrošināt pūļa imunitāti un samazināt saslimstību un mirstību no augsta riska CPV izraisīta vēža ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem.

Savukārt grūtnieču vakcinācija pret garo klepu ir būtiska zīdaiņu saslimstības un mirstības mazināšanai zīdaiņiem raksturīgās grūtas slimības norises un letālo iznākumu dēļ.

Papildu vakcīna pusaudžiem pret garo klepu nepieciešama, jo ir novērojams garā klepus gadījumu skaita pieaugums.

Šādu balstvakcināciju pret garo klepu vecuma grupā no 8 līdz 17 gadiem veic lielākajā daļā Eiropas valstu.

Lai no 2024. gada pastāvīgi nodrošinātu minēto vakcināciju, ik gadu nepieciešami 973 128 eiro,

norāda Veselības ministrija.

Vakcīnas abiem dzimumiem

CPV ir dzemdes kakla vēža izraisītājs, tādēļ neapšaubāmi vakcinācija ir primārā dzemdes kakla vēža profilakse. Turklāt šī infekcija pieaugušajiem ir ļoti izplatīta.

Lielākajai daļai CPV infekciju nav simptomu; tāpēc nevar konstatēt, vai esat inficējies.

Būtībā ar to dzīves laikā inficējas katrs otrais, lielākajā daļā gadījumu vīruss gan nerada kaitējumu, jo imūnsistēma no infekcijas atbrīvojas, taču dažos gadījumos infekcija saglabājas, un tās rezultātā var attīstīties vēzis.

Latvijas meitenēm vecumā no 12 līdz 17 gadiem ieskaitot jau kopš 2010. gada ir iespēja saņemt vakcīnu pret šo vīrusu, un nu tajās pašās vecuma robežās arī zēniem.

Turklāt vakcinējoties ir iespēja sevi pasargāt pret vīrusa infekciju, kas var izraisīt vēzi ne tikai dzemdes kaklā, bet arī makstī, vulvā, arī dzimumloceklī, anālā rajonā un mutes/rīkles dobumā.

CPV pārsvarā izplatās dzimumkontakta ceļā. Tā ir visizplatītākā seksuāli transmisīvā infekcija pasaulē.

Prezervatīvu lietošana nenodrošina 100% aizsardzību no vīrusa. Tas ir tāpēc, ka CPV nereti var inficēt prezervatīva nenosegto apkārtējo ādu.

Kopumā pastāv vairāk nekā 100 CPV vīrusu veidu. Aptuveni 40 no tiem var inficēt dzimumorgānus.

Vismaz 14 CPV veidi, kas klasificēti kā augsta riska, var izraisīt vēzi, piemēram, dzemdes kakla vēzi sievietēm.

Dzemdes kakla vēzis ir Eiropā otrs izplatītākais vēzis pēc krūts vēža, un tas visvairāk skar sievietes vecumā no 15 līdz 44 gadiem.

Vecāku domas dalās, vairākums ir par

Kamēr vieni ieņēmuši stingru nostāju pret jebkādām vakcīnām, citi to uzskata par glābiņu. “Vakcinēju meitu, kad bija pienācis laiks, un obligāti vakcinēšu arī dēlu. Kāda starpība dzimumam?! Vēlos pasargāt savus bērnus.

Pote bērniem bez maksas, jāpriecājas, ka tā, un grēks neizmantot. Vispār, cik dzirdu, ļoti daudziem šis ir bijis,”

saka Krista, kurai savulaik arī atklāja šo vīrusu, lai gan sūdzību nebija absolūti nekādu.

“Zinātnieki pētījuši, izstrādājuši, apstiprinājuši. Arī ģimenes ārsts iesaka vakcinēt. Pirmā pote jau dabūta. Dēlam 12 gadi. Mans arguments bija – grēks neizmantot, ja tas var glābt dzīvību. Ja nenoderēs/nevajadzēs, tad sliktāk jau noteikti nebūs,” pārliecināta ir Sabīne.

Savukārt tiem, kas satraucas par potes kaitīgumu, Ludmila zina teikt, ka pieaugušajiem paredzētā “Gardasil” vakcīna pat uzlabo imunitāti un aizsargā pret slikto šūnu vairošanos.

“Esmu to pārbaudījusi uz sevis. Vienīgā atšķirība, ka bērniem tā ir bezmaksas, bet saslimšanas gadījumā par katru jāmaksā kā minimums 160 vai 170 eiro. Pieaugušajiem tādas vajag vismaz trīs, bērniem mazāk. Parēķiniet, vai tas ir to vērts, turklāt šīm summām klāt nāk vēl operācijas izmaksas,” skaidro Ludmila.

Pārbaudām, ka “Gardasil” vakcīna patiešām maksā aptuveni 175 eiro.

Fakti

Kādi ir CPV simptomi?

Vairumā gadījumu CPV infekcija pazūd pati no sevis, neradot acīmredzamus simptomus vai kādas problēmas.

Tomēr dažreiz CPV infekcija var saglabāties un pēc dažiem gadiem izraisīt kādas no turpmāk norādītajām komplikācijām.

Kas ir dzimumorgānu kārpas?

Tās ir dažāda veida kārpas, kuras izraisa CPV. Tās var rasties ap dzimumlocekli, tūpli vai ap ieeju makstī. Tās var būt kā nelielas “pumpiņas” vai mezglveida izaugumi ar gludu virsmu, kā arī dažāda lieluma smaili uz āru augoši veidojumi, kas var izraisīt niezi, asiņošanu vai nedaudz dedzinošu sajūtu.

Tās var arī pēkšņi kļūt lielākas vai samazināties, taču tās var palikt arī gandrīz nemainīgas. Komplikācijas novēro reti.

Kādas ir CPV komplikācijas?

Ja CPV infekcija neizzūd, tā var radīt: dzemdes kakla un citu veidu vēzi (piem., vulvas, maksts un dzimumlocekļa vēzi un dažu veidu galvas un kakla vēzi), dzimumorgānu un anālās atveres kārpas.

Kurām personām pastāv CPV risks?

Jebkurai seksuāli aktīvai personai ir risks saslimt ar CPV.

Kā ārstē CPV?

Pret pašu vīrusu ārstēšanas nav, taču dažādos veidos var ārstēt CPV izraisītās veselības problēmas. Dzimumorgānu kārpas var ārstēt ar zālēm vai operācijas ceļā.

Par konkrētām ārstēšanas iespējām jākonsultējas ar veselības aprūpes speciālistu.

Esmu vakcinēta pret CPV, vai man tāpat jāveic dzemdes kakla vēža skrīnings?

Jā. Šobrīd pieejamās vakcīnas ļoti efektīvi novērš inficēšanos ar 16. un 18. tipa (tādu, kas izraisa lielāko daļu dzemdes kakla un anālā vēža veidu) CPV, taču tās nenovērš visus CPV veidus, kas var izraisīt vēzi.

Ir ļoti svarīgi atcerēties, ka vakcinētai sievietei tik un tā ir jāveic dzemdes kakla vēža skrīnings.

Cik droša ir CPV vakcīna?

Vakcīna ir ļoti droša. Vairāk nekā 170 miljoni sieviešu un meiteņu jau ir saņēmušas vakcīnu, un galvenās problēmas, par ko ir ziņots, ir sāpes dūriena vietā, drudzis, reibonis un nelabuma sajūta. Tās ir īslaicīgas sekas, un smagas problēmas ar vakcīnu saistītas netiek.

Veselības nozares iestādes, Eiropas Savienības veselības aprūpes organizācijas, kā arī Pasaules Veselības organizācija (PVO) turpina novērot vakcīnas drošumu, un jebkādas nopietnas problēmas tiks rūpīgi izanalizētas.

Dažādi avoti

Uzziņai

Dzemdes kakla vēzis

Dzemdes kakla vēzis ir otrs izplatītākais vēža veids aiz krūts vēža, kas Eiropas Savienībā (ES) skar sievietes vecumā no 15 līdz 44 gadiem.

Katru gadu ES tiek novēroti aptuveni 33 000 dzemdes kakla vēža un 15 000 nāves gadījumi.

Latvijā dzemdes kakla vēzis ir otrs biežāk sastopamais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam un trešais izplatītākais vēža izraisītas nāves cēlonis sievietēm pēc krūts un plaušu vēža.

Ik mēnesi Latvijā no šīs slimības mirst ap 10 sieviešu. Tās ir sievietes spēka gados – gan tās, kuras vēl būtu spējušas dzemdēt, gan tās, kuras nepaspēja izaudzināt jau piedzimušos bērnus.

Saslimstība ar dzemdes kakla vēzi pēdējo 10 gadu laikā ir pieaugusi par 20% – ik mēnesi šī slimība tiek diagnosticēta apmēram 20 sievietēm.

Ir skaidri izpētīts šī vēža iemesls – 99% to rada ilgstoša CPV infekcija.

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs