Piektdiena, 10. jūlijs Lija, Olīvija, Olivers
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Valdība atbalsta ieceri izveidot 39 pašvaldības esošo 119 vietā. Liepāja saglabā republikas pilsētas statusu

Valdība atbalsta ieceri izveidot 39 pašvaldības esošo 119 vietā. Liepāja saglabā republikas pilsētas statusu
Foto: Egons Zīverts
15.10.2019 13:58

LETA

Ministru kabinets otrdien, 15.oktobrī, atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas piedāvā reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras.

Likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei.

Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas pilsētas un arī četrus novadus – Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novadus.

Vienlaikus, lai nodrošinātu Olaines novada ģeogrāfisku vienotību, likumprojektā arī ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.

Kopumā likumprojektā norādīti septiņi kritēriji, balstoties uz kuriem VARAM izveidojis piedāvāto pašvaldību karti, kā arī norādīti iespējamie riski, ja reforma netiks īstenota. 

VARAM izvirzītie kritēriji paredz, ka novada teritorijai ir jābūt ģeogrāfiski vienotai, kā arī novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram.

Šāda prasība neattiecas uz Pierīgu. 

Tāpat novadā jābūt iespējamai ilgtspējīgai teritorijas ekonomiskai attīstībai un spējai piesaistīt nozīmīgas investīcijas, kā arī jābūt pietiekamam skolēnu skaitam vismaz vienai perspektīvai vidusskolai.

Vēl novadā jābūt iespējai izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu.

Ikvienai pašvaldībai ir jāspēj arī pastāvīgi nodrošināt likumā noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja citos likumos noteikts citādāk. 

Tāpat noteikts, ka Pierīgas pašvaldībās nedrīkst būt mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju.

Likumprojektā arī norādīts, ka novadu administratīvos centrus turpmāk noteiks Saeima, nevis novadu domes. Gadījumā, ja apvienotajā reģionā šādu centru nav, par apvienotā novada administratīvo centru jāizvēlas vieta, kurā konkrētajā novadā dzīvo visvairāk cilvēku. Pamatota priekšlikuma gadījumā pašvaldības gan būs tiesīgas iesniegt priekšlikumu mainīt administratīvā centra atrašanās vietu.

Tāpat paredzēts, ka, īstenojot reformu, Iecavai un Koknesei tiks noteikts pilsētas statuss. Patlaban šīm vietvarām ir ciema statuss.

Runājot par reformas gaitā veiktajām konsultācijām, VARAM atgādina, ka ministrs kopā ar ierēdņiem trīs mēnešu laikā ticies ar 947 pašvaldību deputātiem un sanāksmju laikā ar pašvaldību domniekiem un interesentiem apspriests gan jaunais teritoriālā iedalījuma modelis, gan citi pašvaldībām būtiski jautājumi.

Valdības sēdē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) uzsvēra, ka

paralēli šim likumprojektam apspriešanai ir nodoti arī grozījumi Vēlēšanu likumā, kas paredz deputātu skaitu reformas rezultātā samazināt no 1614 līdz 705.

Tāpat paralēli gaidāmas izmaiņas arī citos normatīvajos aktos. 

Galvenās izmaiņas šajā likumprojektā paredz, ka trim pilsētām – Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij – tiks saglabāts pilsētas statuss, kā rezultātā izveidosies Lejaskurzemes, Daugavpils novada un Rēzeknes novada pašvaldības.

Ministrs neslēpa, ka šīs pašvaldības neatbilst vienam no reformas kritērijiem, proti, tām nav administratīvā centra, taču viņš uzsvēra, ka tās ir spējīgas nodrošināt visas pašvaldību funkcijas. 

Izaicinājums šīm vietvarām būs nodrošināt publisko pakalpojumu tīkla attīstību, taču kā risinājumu VARAM rosinās likumā atsevišķi noteikt, ka tām jāveido kopīgas iestādes, kuras šo pakalpojumu tīklu uzraudzīs. 

Pēc viņa teiktā, likumprojekts ir saskaņots ar visām iesaistītajām pusēm, izņemot LPS un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.

Ministrs uzsvēra, ka pateicoties efektīvam ierēdņu un citu sabiedroto darbam, likumprojekts Saeimai izvērtēšanai nodots aptuveni mēnesi ātrāk, tādējādi dodot vairāk laika diskusijām parlamentā. Saeimai būs tiesības veikt korekcijas VARAM izstrādātajā modelī, pirms tam tās saskaņojot ar pašvaldībām.

VARAM likumprojektam vienbalsīgu atbalstu pauda visi valdības ministri, lai gan kultūras ministrs Nauris Puntlis (VL-TB/LNNK) pauda bažas par reformas ietekmi uz kultūrizglītības pieejamību un amatiermākslas procesiem. Vienlaikus viņš pauda cerību, ka kopīgā darbā ar VARAM un LPS viņa bažas tiks kliedētas.

Ekonomiskas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) pauda viedokli, ka, reformas rezultātā attīstot administratīvos centrus un vienlaikus sakārtojot ceļu tīklu, radīsies liels ekonomiskais pienesums mājokļu pieejamības un mobilitātes jomā, kas sevišķi svarīgi ir uzņēmējiem. 

Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sacīja, ka pašvaldību reformas virzība ir pierādījums tam, ka, lai arī ikdienā koalīcijas partneriem sadarbība neiet raiti un dažreiz šķiet, ka par atsevišķiem jautājumiem nav iespējams vienoties,

šis ir apliecinājums, ka jaunais sasaukums ir “no važām brīvs”, jo pirms tam vairākām valdībām iekustināt reformu nebija izdevies.

Tikmēr satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) sacīja, ka kopā ar VARAM centīsies izveidot atbalsta pasākumus ceļu tīkla sakārtošanai, lai jaunajos novados teritoriju savienojamība tiktu nodrošināta pa kvalitatīvu ceļu tīklu. Tāpat Satiksmes ministrija plānojot iesniegt grozījumus Sabiedriskā transporta pārvadājumu likumā, kuros noteiktu, ka esošā kārtība lielajās pilsētās saglabāsies arī nākotnē.

Linkaita ieskatā, atsevišķa uzmanība Saeimai būs jāpievērš iecerei Rūjienu un Naukšēnus pievienot Valkai, pret ko aktīvi protestē iedzīvotāji. “Ne vēsturiski, ne ekonomiski tur nav redzama funkcionālā sasaiste un šādu risinājumu neatbalsta arī VARAM pieaicinātie eksperti,” pauda Linkaits.

Līdzīgu viedokli pēc Rūjienas priekšsēdētāja Gunta Gladkina (“Vidzemes partija”) uzrunas pauda arī premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), norādot, ka, papētot iedzīvotāju nodokļu maksājumus un citas lietas, konstatējis, ka Rūjienai piemērotākais virziens tiešām būtu Valmiera, taču šis jautājums sīkāk tikšot tirzāts Saeimā.

Iebildumus joprojām uzturēja LPS. Tā nemainīgi uzskata, ka reforma īstenojama, sākotnēji izveidojot apriņķu modeli un tikai pēc tam pakārtojot pašvaldību karti. 

“Mūsuprāt, tikai nosakot apriņķus un tiem deleģējamās funkcijas, var runāt gan par pašvaldībām, gan to lielumu,” teica LPS pārstāve Iveta Peipiņa, vēršot uzmanību arī uz citiem savienības iebildumiem.

Reformas mērķis ir līdz 2021.gadam apvienot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, veidojot viendabīgāku pašvaldību iedalījumu visā valstī un gādājot par iedzīvotāju tiesībām saņemt salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, kā arī nodrošināt efektīvu un lietderīgu publisko līdzekļu izmantošanu, uzsver VARAM.

Vienlaikus Pūce līdz 2020.gada maijam dosies reģionālajās vizītēs visā Latvijā, lai klātienē diskutētu ar iedzīvotājiem par reformas norisi un atbildētu uz jautājumiem par pakalpojumu turpmāko nodrošināšanu reģionos, reģionu attīstību, sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā u.tml.

Lai jaunās pašvaldības darbu varētu sākt pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, likums parlamentam ir jāizskata un jāpieņem līdz 2020.gada beigām.

Kā ziņots, sākotnēji VARAM piedāvātais modelis piedāvāja izveidot 35 novadus, taču pēc apspriedes ar pašvaldībām, tika nolemts izveidot jaunu – Ulbrokas novadu.

Šonedēļ koalīciju veidojošās partijas vienojās, ka Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij tiks saglabāts pilsētas statuss un ap tām veidosies atsevišķas pašvaldības. Līdz ar to vietvaru skaits pieaug līdz 39.

 

 

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz