Ministru kabinets iepazinās un konceptuāli atbalstīja darba grupas sagatavoto rīcības plānu sociālekonomisko risku mazināšanai, nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanai Liepājā, lai valsts un pašvaldība varētu operatīvi reaģēt gadījumā, ja AS “Liepājas metalurgs” akcionāri nespēj vienoties ar uzņēmuma kreditoriem un potenciālajiem investoriem par sadarbību un uzņēmums tomēr neatsāk ražošanu.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts šodien žurnālistus informēja, ka valdībā ir izskatīts darba grupas sagatavotais plāns par atbalsta pasākumiem Liepājā gadījumā, ja uzņēmums darbību neturpina. Tie gan pagaidām ir pasākumi, kurus valdība tikai pieņēma zināšanai, un nauda vēl tiem netiks tērēta, uzsvēra ministrs. Taču plāns tikšot iedarbināts brīdī, ja būs tāda nepieciešamība.

“Šos pasākumus esam sagatavojuši tāpēc, lai tos varētu iedarbināt tādā gadījumā, ja tas tiešām būs nepieciešams. Tajā brīdī, ja cilvēki paliek bez darba, mēs esam gatavi,” sacīja ministrs.

Lūgts nosaukt konkrētas summas, cik šo virzienu īstenošana varētu izmaksāt, Pavļuts atbildēja, ka konkrētas summas apzināti nenosauks, tomēr runa ir par vairākiem miljoniem latu. Līdzekļus plānots pamatā ņemt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, veicot pārdales.

Darba grupa, kurā ietilpst nozaru ministriju un Liepājas pašvaldības pārstāvji, piedāvājusi nepieciešamības gadījumā sniegt atbalstu bez darba palikušo “Liepājas metalurga” darbinieku pārkvalificēšanai, ekonomiskās aktivitātes veicināšanai, investīciju piesaistei Liepājas pilsētai un jaunu darba vietu radīšanai.

Nodarbinātības veicināšanai Labklājības ministrija caur Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) piedāvājusi sniegt preventīvus pakalpojumus darbiniekiem (individuālas konsultācijas, tikšanās ar darba devējiem, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus utt.), nodrošināt mobilitātes pasākumus, profesionālās apmācības pēc darba devēja pieprasījuma, valsts valodas apguvi, kā arī neformālo izglītības programmu apguvi, veicot proaktīvu darbu ar citiem reģiona uzņēmējiem par viņiem nepieciešamajiem speciālistiem.

Tāpat būtu jāizvērtē NVA kapacitātes stiprināšana, lai tā varētu operatīvi un kvalitatīvi apkalpot visus pieprasījumus, kā arī tiktu nodrošināta NVA aktivitāšu pieejamība. Plānots, ka NVA aktivitātes tiks nodrošinātas visām bez darba palikušajām personām.

Tāpat būtu iespējams paplašināt Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) programmas piedāvājumu, kas “Liepājas metalurga” darbiniekiem sniegtu iespēju profesionālās izglītības iestādē iegūt jaunu kvalifikāciju un iziet praksi uzņēmumos. Liepājas uzņēmēji var izmantot arī atbalstu apmācību programmās, kurās aktīvi ir iesaistījušās nozaru asociācijas, lai veicinātu uzņēmuma darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu.

Savukārt uzņēmējdarbības veicināšanai un jaunu darba vietu radīšanai iezīmēti atbalsta pasākumi industriālo teritoriju attīstībai, ražošanas telpu izveidei un renovācijai, augstas pievienotas vērtības ražošanas attīstībai, ilgtspējas nodrošināšanai un konkurētspējas paaugstināšanai. Tāpat plānots nodrošināt konsultācijas ieinteresētajiem uzņēmumiem par Eiropas Savienības struktūrfondu apguves iespējām, tādējādi veicinot to ražošanas paplašināšanu.

Savukārt, lai veicinātu jaunu investīciju piesaisti Liepājai, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā arLiepājas pašvaldību sagatavos piedāvājumu par investīciju iespējām Liepājā, veicot potenciālo ārvalstu investoru apzināšanu un atlasi mērķa valstīs, organizējot vizītes, seminārus un tikšanās ar potenciāliem investoriem par aktuālajām Liepājas investīciju iespējām, kā arī organizējot potenciālo investoru vizītes Latvijā.

Tāpat Liepājas pilsētas dome pasākumu plāna izstrādes laikā ir informējusi, ka jau patlaban ir vairāki Liepājasuzņēmumi gan metālapstrādes nozarē, gan citās nozarēs, kas plāno darbības paplašināšanu un jaunu darba vietu izveidi.

Ekonomikas un Labklājības ministrija sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām organizēs arī tikšanās ar uzņēmējiem, lai diskutētu par to darbības paplašināšanas iespējām un pieejamajiem atbalsta instrumentiem, lai veicinātu jaunu darba vietu izveidi, kā arī plānots organizēt tikšanās ar “Liepājas metalurga” darbiniekiem, lai informētu par pieejamajiem pakalpojumiem un atbalstu.

Nepieciešamības gadījumā pasākumu īstenošanai nepieciešamais finansējums tiks rasts, pārdalot finansējumu starp Eiropas Savienības fondu darbības programmu aktivitātēs pieejamajām virssaistībām, kā arī tiks skatīts valsts budžeta 2014.gadam sagatavošanas gaitā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) žurnālistiem sacīja, ka ziņojumu valdība uzklausījusi tikai kā iespējamu atbalstu Liepājai gadījumā, ja akcionāriem neizdosies panākt vienošanos ar kreditoru klubu. “Mēs redzam, ka šīs sarunas risinās pietiekami sarežģīti. Protams, no valdības puses ir pienākums domāt arī par iespējamiem papildu risinājumiem, kādā veidā varētu atbalstīt gan uzņēmējdarbību, gan ražošanu Liepājas pašvaldībā.”

Tāpat premjers norādīja, ka kādā no tuvākajām valdības sēdēm tiks ziņots arī par pašreizējo kreditoru kluba, akcionāru un potenciālo investoru sarunu statusu.

“Liepājas metalurgs” veido gandrīz 60% no Liepājas apstrādes rūpniecības apgrozījuma un ir lielākais darba devējsLiepājā – uzņēmumā ir nodarbināti gandrīz 5% no pilsētas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Uzņēmums šā gada sākumā nodarbināja vairāk nekā 2200 strādājošo.