Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) nosūtījusi vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam un valdības pārstāvjiem, norādot uz problēmu, kas draud ar dramatiskām sekām. Pēc tam, kad 16.jūlija Ministru kabineta sēdē atlikta jautājuma izskatīšana par preses piegādes radīto zaudējumu kompensēšanu no valsts budžeta, VAS “Latvijas Pasts” lēš, ka varētu krietni pieaugt piegādes cenas. Līdz ar tām – arī drukāto preses izdevumu cena.

Kopš 2009.gada abonēto preses izdevumu piegāde ir iekļauta universālā pasta pakalpojuma (UPP) sarakstā, tādējādi garantējot, ka visi zaudējumi, kas UPP sniedzējam radušies, tiek kompensēti no īpaša fonda. Tika noteikts arī pārejas periods, kurā presi turpināja piegādāt “Latvijas Pasts”, līdz ar to zaudējumi tiek atlīdzināti no valsts budžeta. Šis posms vairākkārt pagarināts, taču 2019.gada 31.decembrī tas beidzas, un, tā kā jūlija sēdē netika apstiprināta zaudējumu segšana no valsts budžeta nākamajā gadā, “Latvijas Pasts” nav gatavs ar izdevējiem slēgt līgumus par piegādi, balstoties uz iepriekšējo gadu tarifiem.

“Līgumu par izdevumu piegādi nākamajā gadā ar pastu parasti slēdzam augustā. Tā kā viņiem nav nekādas garantijas, ka kāds kompensēs radušos zaudējumus, līgumi mums būtu jāslēdz par regulatora apstiprināto pilnās summas tarifu. Ja tā patiešām notiktu, tad piegādes izdevumi pieaugtu provizoriski no divām līdz četrām reizēm. Attiecīgi arī abonementu summa pieaugtu, un skaidrs, ka cilvēki to nebūtu gatavi maksāt,” skaidro LPIA valdes loceklis un SIA “Kurzemes Vārds” izpilddirektors Andis Rozītis.

Zaudējumi drukātās preses piegādātājam rodas tāpēc, ka katra izdevuma vienība tiek piegādāta par vienotu tarifu neatkarīgi no tā, vai saņēmējs atrodas tieši blakus pasta nodaļai vai otrā pilsētas galā, piepilsētas teritorijā vai attālākajās novadu vietās. Tātad faktiski minētie tarifi veido tikai daļu no kopējām abonēto preses izdevumu piegādes izmaksām.

Lai arī ar zaudējumiem izdevumus “Latvijas Pasts” piegādājis ilgu laiku un valsts tos kompensējusi, tas līdztekus bijis atbalsts arī drukātajiem preses izdevumiem, tāpat arī lasītājiem. “Daudzu gadu garumā gan izdevēji, gan lasītāji ir pieradināti pie noteiktām summām. Vienā dienā, pašā līgumu slēgšanas pievakarē paziņot, ka, iespējams, būs jāmaksā vairāk, nav pareizi,” uzsver A. Rozītis.

Cenu sadārdzināšanās automātiski draud ar abonentu skaita samazināšanos, tas savukārt izraisītu vēl straujāku izdevniecību ienākumu sarukumu un, iespējams, arī slēgšanu.

“Reģionālo laikrakstu vairs nebūs, būs pašvaldību biļeteni. Rakstošo žurnālistu skaits valstī saruks par aptuveni 30 – 40 procentiem. Informatīvais lauks krasi saruks, mazināsies tā dažādība,” drūmāko iespējamo notikumu gaitu prognozējis LPIA izpilddirektors Guntars Līcis.

“Daudziem reģionālajiem medijiem tas ir jautājums: varam eksistēt vai nevaram?” uzsver A. Rozītis. Tāpat viņš norāda, ka cilvēki jau pilnībā bez preses nepaliktu, iespējams, to varētu nevis abonēt, bet pirkt. “Bet ko darīt tiem, kas dzīvo lauku teritorijās un uz tuvējo veikalu aiziet reizi nedēļā? Ja nu tajā veikalā preses izdevumus nemaz netirgo. Lauku reģionos ar preses tirdzniecību nodarbojas pārsvarā tikai lielākie veikalu tīkli. Tad būtībā ir cilvēku daļa, kas paliek bez ierastās informācijas.”

LPIA tomēr cer, ka jautājumu drīzumā izdosies atrisināt un kompromiss tiks rasts. Versijas, no kura maciņa ņemt nepieciešamos līdzekļus, ir vairākas – situācijā ir iesaistītas Satiksmes un Kultūras ministrija, tāpat vienmērīgas objektīvas informācijas plūsma ir valsts drošības jautājums, tātad zināmā mērā skar arī Aizsardzības ministriju. Kā uzsvēris G. Līcis, ja neatkarīgu drukāto mediju vieta demokrātiskā sabiedrībā sarūk, vietā neizbēgami nāk pašmāju varas sabiedrisko attiecību kampaņas un ārvalstu propaganda.

“Es patiešām ceru, ka tas atrisināsies, pretējā gadījumā šis drukātās preses apdraudējums var izraisīt starptautisku skandālu. Ir valstis, Latvijas sadarbības partneres, kurām ļoti svarīgs ir mediju brīvības aspekts,” piebilst A. Rozītis.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādījis, ka 12. augustā gaidāma sadarbības padomes sēde, kurā tiks šķetināti zaudējumu kompensēšanas jautājumi. Taču laika ir pavisam maz, jo, kā uzsvērts arī LPIA nosūtītajā vēstulē, līgumi ar “Latvijas Pastu” parasti tiek slēgti 20. augustā, lai mediji savlaicīgi varētu uzsākt abonēšanas kampaņas. Ja bažas netiks kliedētas un problēmas risinātas, izdevēji ar preses izdevumu piegādātāju līgumus slēgt negrasās.