Iekšēja brīvības sajūta

Neskatoties uz partijas sliktajiem rezultātiem kopumā, politiķa dzimtajā pilsētā par šo sarakstu nobalsojis pusotrs tūkstotis cilvēku.

V. Agešins saka paldies gan liepājniekiem, gan visiem tiem cilvēkiem, kuri speciāli ieradās šeit no dažādām Latvijas malām un pat ārvalstīm, lai nobalsotu par viņu. “Tie ir ne tikai mani radinieki, bet domubiedri, bijušie studenti un skolēni, atbalstītāji. Tas bija ļoti sirsnīgi un aizkustinoši,” viņš saka.

Politiķim pašlaik rodoties iekšēja brīvības sajūta. Sarūgtinājums par “Saskaņas” palikšanu aiz borta esot bijis, taču “gudram cilvēkam politikā ir jāprognozē dažādi pavērsieni un rezultāti”. Vēlētājiem allaž esot taisnība, politiķis redzot, kā mainās sabiedrības uztvere un vērtības.

Viņaprāt, šajās vēlēšanās politiskajiem spēkiem bijis vieglāk saliedēt sabiedrību uz “nacionālās piederības bāzes vai viduslaiku antivakserisma bāzes”, kas esot skumji. Viņš neizslēdz, ka nepaies ilgs laiks, līdz “Saskaņa” daudziem šķitīs inteliģenta, mērena un konstruktīva partija, salīdzinot ar tiem, kas tagad iekļuvuši Saeimā.

Pašlaik V. Agešinam esot vajadzīga pauze, lai ievilktu elpu.

“Jūs nevarat iedomāties, ar kādiem cilvēkiem man divdesmit gadu garumā nācies komunicēt. Tie nebija vien inteliģenti ļaudis ar augstāko izglītību, bet dažnedažādi sabiedrības slāņi,” viņš saka.

Par paveikto V. Agešinam neesot jākaunas. Opozīcijā strādājot, neesot bijis iespējas palīdzēt sabiedrībai kopumā, bet konkrētiem cilvēkiem, liepājniekiem gan.

Visus 20 gadus viņš partijas birojā sestdienās sniedzis bezmaksas juridiskas konsultācijas. “Liepājas domē nekautrējās manu telefona numuru dot iedzīvotājiem,” saka politiķis. “Esmu pieņēmis krietni vairāk cilvēku nekā daudzi domes deputāti.”

Kā savu devumu liepājniekiem viņš nosauc bezmaksas sabiedrisko transportu pirmklasniekiem un senioriem no 80 gadu vecuma, veselības apdrošināšanas polises pedagogiem, bezmaksas latviešu valodas kursus strādājošajiem.

Viņa iniciatīvas valsts līmenī redzamas kalendārā – atzīmējamā diena 8. marts un Skolotāju diena.

Atšķir gurķus no āboliem

Darbam Saeimā esot divas puses. Viena – labs atalgojums, iespēja strādāt cilvēku labā. “Otra puse – filozofiskā, garīgā saskaņa ar sevi, un tagad es varu pievērsties tai, padomāt par dzīvi. Svarīgākais, ka tagad varu izvēlēties, ar ko runāt un kam spiest roku.”

Ja jau iemantota tik daudzu liepājnieku uzticēšanās, vai V. Agešins neplāno atkal kandidēt uz Liepājas domi? “Man nav dusmu un naida, turpināšu darīt to, kas ir mana pārliecība. Ko konkrēti darīšu, lai pagaidām paliek manis paša ziņā,” lakonisks ir politiķis, kuram plāni esot, tāpat cerības, ka viņa zināšanas, prasmes un pieredze Liepājai būs vajadzīgas.

V. Agešinam vienmēr interesējis sports, viņš spēlējis futbolu. Diemžēl to viņš vairs nedarot un arī nedarīs pēc smagas kājas traumas, kuru palīdzējusi izārstēt Liepājas ķirurģe Helēna Geriloviča. “Tagad rudenī un ziemā būs vairāk laika pastaigāties svaigā gaisā pa piekrasti, pa mūsu celiņiem un parku, savākties, padomāt par dzīvi,” viņš saka.

Sporta zāles vietā būšot darbs vasarnīcā. “Man ir sajēga par to, kā aug tomāti, kartupeļi un ka gurķi un āboli tomēr atšķiras. Plānoju tur strādāt rudenī, pavasarī un vasarā,” pauž politiķis.

V. Agešins ļoti daudz palīdzējis dzīvniekiem, kuriem nav māju, un turpina tos aizstāvēt. Viņam pašam esot kaķi ar sarežģītu likteni, kuru skaitu neatklāšot. “Es viņus mīlu, un viņi nav nodevēji, atšķirībā no atsevišķiem ļautiņiem. Ar viņiem fotografēties pirms vēlēšanām un izlikt feisbukā, lai spodrinātu savas spalvas, – tā es nedarīju. Pret draugiem tā neattiecas,” viņš uzsver.

Politiķis nekad nav publiskojis nekādu informāciju par savu ģimeni un šo nostāju nemainīšot. “Nevienam neļaušu rakņāties manā privātajā dzīvē. Tuvie cilvēki nav pelnījuši, lai viņus apmētā ar dubļiem kopā ar mani. Tiklīdz deputāts tiek ievēlēts, tā no cienījama cilvēka automātiski tiek pārvietots zagļu un korumpantu kategorijā, man tas bija pārsteigums pirms 20 gadiem. Visus sitienus, arī zem jostasvietas, pieņemu uz sevi. Ievēlēts biju es un pats par visu atbildu,” viņš uzsver.

Bez darba nepaliks

Partijas “Saskaņa” pārstāvis Liepājā, pēdējā sasaukumā arī īsu brīdi Liepājas domes deputāts, Pāvels Sereda apzinājies, ka saraksta reitingi kritušies, tomēr negaidījis, ka partija neiekļūs Saeimā.

“Agešina kungs ir profesionālis gan juridiskajā, gan citās jomās, un, lai arī Saeimā strādāja opozīcijā, tomēr strādāja ļoti rūpīgi pie katra jautājuma un viņa zināšanas noderēja, palīdzot risināt dažādas problēmas,” viņš saka.

“Tādēļ arī bez Saeimas Agešina kungs jau bez darba nepaliks. Viņš vienmēr visu dara apzināti, vienmēr ir sagatavojies, darbu dara ar lielu atbildību,”

raksturo P. Sereda, kurš tad, kad iestājies “Saskaņā”, sadarbojies un saņēmis atbalstu tieši no V. Agešina.

Tieši cilvēcība un profesionalitāte ļāvusi konstruktīvi risināt lietas bez konfliktiem. “Vienmēr ir patīkami, ka sadarbojies ar cilvēku, neatkarīgi no tā, vai viņš ir pavārs vai politiķis,” viņš pauž.

“Varu teikt, ka viņš nav no tiem politiķiem, kuri raugās tikai uz kampaņām kā uz sprintu un uz vēlēšanu dienu kā finiša līniju. Lai arī mums ar Valēriju Agešinu ir ideoloģiskas domstarpības un viedokļu atšķirības, tomēr esam spējuši atšķirīgo atstāt otrajā plānā un runāt par to, kas kopīgs un svarīgs liepājniekiem,” norāda Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, kurš cienot “Saskaņas” pārstāvi kā zinošu opozīcijas politiķi ar 20 gadu pieredzi Saeimā.

“Arī darbā Liepājas pilsētas domē viņš sevi parādīja kā kolēģi, kurš labi pārzina politiskos un juridiskos procesus un spēj uzturēt kvalitatīvu opozīciju,” atzīst domes priekšsēdētājs.

Vizītkarte

Valērijs Agešins

• Dzimis 1972. gada 23. jūnijā Liepājā.
• Trīs augstākās izglītības: vēsturnieks, pedagogs, jurists.
• Saeimas deputāts kopš 2002. gada.
• Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” un partijas “Saskaņa” valdes loceklis, Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks, Saeimas Juridiskās komisijas sekretārs.
• 2017. gadā bija ievēlēts Liepājas domē, bet pēc gada atgriezās Saeimā.
• Lektors Baltijas Starptautiskajā akadēmijā.
• No 1994. līdz 2002. gadam strādājis par vēstures skolotāju Liepājas 2. vidusskolā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.