Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 20. jūnijs

Vārdadiena: Maira, Rasa, Rasma

Valērijs Kravcovs vairs nevada Latvijas Krievu kopienu  (4)

Atslēgvārdi valērijs kravcovs | krievu kopiena

Foto: LETA

Nedēļas nogalē Maskavas namā, Rīgā, notika Latvijas Krievu kopienas (LKK) sanāksme, kurā tika nomainīta organizācijas vadība. Līdz šim to vadīja liepājnieks Valērijs Kravcovs. Par LKK jauno prezidentu ievēlēts Vladimirs Sokolovs, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Kā norādīts organizācijas mājaslapā, Sokolovs dzimis 1952.gadā Rīgā vecticībnieku ģimenē. Viņš absolvējis Rīgas 9.vidusskolu, bet pēc tam mācījies Sevastopoles Augstāko jūras kara inženieru skolā. No 1977. līdz 1991.gadam Sokolovs dienēja padomju armijā uz atomzemūdenēm. Kopš 1998.gada viņš nodarbojas ar sabiedrisko darbību. Viņš ir sabiedriskās organizācijas "Pilsoņu un nepilsoņu savienība" priekšsēdētājs.

Tiek minēts, ka Sokolovs ne tikai rīkojis dažādus sabiedriski nozīmīgus pasākumus, bet viņš ir arī pazīstams mecenāts, kurš atbalstot Latvijas krievu mācību valodas skolas u.c. LKK informē, ka Sokolovs ir aktīvs cīnītājs par Latvijas iedzīvotāju pilsoniskajām tiesībām.

Sanāksmē notika arī LKK valdes vēlēšanas, kurās tika ievēlēti 12 valdes locekļi. Starp tiem ir Latvijā nereģistrētās organizācijas "Nepilsoņu kongress" līderis Aleksandrs Gapoņenko, bijušais Latvijas Krievu kopienas prezidents Valērijs Kravcovs un citi.

Kā ziņoja telekanāla TV3 raidījuma "Nekā personīga", vienlaikus "Maskavas namā" notika konference, kurā sprieda par to, kā pareizi jāskatās uz Padomju Savienības uzvaru Otrajā pasaules karā, jānosoda nacisma slavinātāji un jāvērtē Baltijas valstu loma kara noziegumos. Starp delegātiem bija līdzīgi domājoši vēsturnieki un pētnieki, daži no Igaunijas, Lietuvas, Izraēlas un Baltkrievijas, taču visvairāk no Krievijas - mācībspēki no augstskolām, eksperti.

Ieraugot kameras un žurnālistus, kājās no zāles pēdējām rindām zibenīgi uzlēca viens no krievu kustību aktīvistiem Latvijā Sokolovs un steidza brīdināt konferences rīkotāju Viktoru Guščinu. Abi žurnālistus izstūma aiz durvīm.

Sokolovs vēlāk raidījumam atzina, ka pēc pasākuma tiks izdota grāmata, kurā tiks apkopoti visi referāti.

Konferencē piedalījās arī delegāti no Latvijas. Starp viņiem Žurnālistu savienības vadītājs Juris Paiders, kurš rakstījis grāmatas kopā ar "Saskaņas" līderi Jāni Urbanoviču un Igoru Jurgenu. Piedalījās arī Vlads Bogovs, kurš Rīgā organizē "Krievu kultūras dienas". Viņa vadītajam "Kultūras attīstības fondam" piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Raidījums atgādina, ka novembrī Maskavā notika Krievijas tautiešu 5.kongress. Uz to ieradās arī Guščins ar domu biedriem. Guščins mudināja aktīvi rīkoties, lai cīnītos pret vēstures pārrakstītājiem, jo Baltijā un Latvijā tiekot radīti mīti par PSRS okupāciju un atdzimstot nacisms.

Guščins un kāda Valentīna Guščina ir nodibinājuši biedrību "Baltijas vēsturisko un sociāli politisko pētījumu centrs". Atskaitēs Latvijas valstij biedrība naudas lietās nav bijusi īpaši atklāta. Finanšu avoti - nezināmas izcelsmes dotācijas un anonīmi ziedojumi. No 2009.gada Guščina biedrība ziedojumos saņēmusi 126 000 eiro.


  • Komentāri (4)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!