liepajniekiem.lv
Līdz šim valsts apmaksātās vakcīnas bija pieejamas līdz 18 gadu vecumam jeb līdz laikam, kurā par bērna veselības jautājumiem lemj vecāki.
Šobrīd Latvijā bērni saņem valsts apmaksātu vakcināciju atbilstoši vakcinācijas kalendārā iekļautajām vakcīnregulējamām infekcijas slimībām, bet pēc 18 gadu sasniegšanas valsts apmaksāta vakcinācija vairs nepienākas, izņemot atsevišķus gadījumus, piemēram, potes pret difteriju un stingumkrampjiem, kas ir bez maksas ikvienam iedzīvotājam.
Turpmāk valsts nodrošinās vakcināciju jauniešiem līdz 25 gadu vecumam un riska grupu pacientiem.
“Pieaugušajiem, kuri bērnībā dažādu iemeslu dēļ nav saņēmuši nepieciešamās vakcīnas, jādod iespēja savakcinēties epidemioloģiskās un sabiedrības drošības labad.
Bērnībā lēmumu par potēm pieņem vecāki, bet pēc pilngadības sasniegšanas jaunietis pats var lemt par savu veselību,” skaidro VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane.
Ministrijā norāda, ka biežākais iemesls, kāpēc bērns nav sapotēts, ir vecāku izvēle, taču atsevišķos gadījumos vakcināciju neveic medicīnisku kontrindikāciju dēļ.
Šādu gados jaunu, nevakcinētu pieaugušo skaits nav liels, līdz 5%, izņemot vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), kura ir uzsākta salīdzinoši nesen (vakcīnu saņem no 12 gadu vecuma – L.K.), liepajniekiem.lv skaidro VM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.
Vakcināciju pret CPV apmaksās no valsts budžeta gan jauniešiem no 18 līdz 25 gadiem (ieskaitot), gan tiem, kuriem veselības stāvokļa dēļ tā nav atliekama.
Papildus paredzētas potes pret masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, vējbakām un B hepatītu tiem jauniešiem, kuri līdz šim nav vakcinēti.
“Es kā mamma un arī kā vecāku organizācijas pārstāve augstu novērtēju to, ka valsts apmaksās vakcināciju pret CPV jauniešiem līdz pat 25 gadu vecumam.
Vakcinācija palīdz izskaust vēzi, ko izraisa CPV, piemēram, dzemdes kakla vēzi sievietēm, dzimumlocekļa vēzi vīriešiem, kā arī mutes, rīkles un citus vēža veidus.
Šīs vakcīnas ir nozīmīgs instruments onkoloģiskajā profilaksē. Tās ne vien ilgtermiņā ietaupa izdevumus par veselības aprūpi, bet arī uzlabo sabiedrības labbūtību,” saka vecāku organizācijas “Mammām un tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
“Latvijā, tāpat kā absolūtā vairumā pasaules valstu, nav noteikts, ka nevakcinētu bērnu nedrīkst uzņemt izglītības iestādē –
nav pamata nevakcinētiem bērniem liegt izglītības iespējas,” norāda ministrijas pārstāvis, noraidot aplamus pieņēmumus par vakcīnu pieprasīšanu, lai bērns varētu apmeklēt bērnudārzu vai skolu.
Taču kāpēc apzināti riskēt? Ja nu? Ģimenes ārsti un arī vecāki, kuri vakcināciju uzskata par drošības garantu, ir pārliecināti, ka tā nostiprina imunitāti un palīdz nesaslimt smagi vai pat pasargā no nāves.
36 gadus vecā Ulda Liepiņa ģimenē bērni ir sapotēti pēc vakcinācijas kalendāra.
“Zinu, ka ir citi, kas nepotē. Baidās. Uzskata, ka tās uzskaitītās slimības tikpat kā izzudušas un iespēja saslimt ir niecīgāka nekā mūsu bērnībā. Domā, ka imunitāte, kas iegūta dabiski, ir labāka.
Bet mēs nekad nevaram zināt, kas notiks, ja saslims, un kā tas beigsies.
Es biju pārsteigts, ka kolēģes ģimene vairījās potēties pret kovidu, gaidīja, kad saslims,” stāsta liepājnieks.
“Uzskatu, ka pieņemtais lēmums, ka tie jaunieši, kuri nav iepriekš vakcinēti, pēc 18 gadiem var saņemt valsts apmaksāto poti, ir ļoti pareizs. Uz nākotni raugoties, tas ir pareizi,” pauž vīrietis.
Uldis vēl atklāj, ka, viņaprāt, ja cilvēks drīkst pieņemt lēmumu par vārda vai uzvārda maiņu jau 15 gadu vecumā, tad arī jautājumu par potēšanos būtu jāļauj izlemt, negaidot pilngadību.
“Tas tomēr ir saistībā ar veselību,” viņš piebilst.
Uzziņai
– Pērn zīdaiņu pirmā dzīves gadā saņemamām potēm vakcinācijas aptvere ir sasniegusi mērķa līmeni, tas ir, 95% (izņemot vakcināciju pret rotavīrusa infekciju).
Runa ir par vakcīnām pret tuberkulozi, B hepatītu, kombinēto vakcīnu pret stingumkrampjiem, garo klepu, difteriju u.c. slimībām, kas iekļautas bērnu vakcinācijas kalendārā.
– Arī par otrajā dzīves gadā saņemamām vakcīnām uzrādīti pietiekami labi rezultāti; otrajā dzīves gadā bērni saņem kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu, un aptvere tai bija 98%.
Vakcinācija pret vējbakām notiek līdz 15 mēnešu vecumam, un tās aptvere ir 98%.
– Nākamā grupa, kurā bērni saņem valsts apmaksātu vakcināciju, ir septiņi gadi, pēc tam – 12 un 14 gadi.
Šajās vecuma grupās vakcinācijas aptvere gan ir zemāka. Piemēram, vakcinācijas aptvere kombinētajai vakcīnai pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu un poliomielītu pagājušajā gadā bija 89% no visiem septiņgadīgajiem. Vakcinācijai pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu – 88%, pret vējbakām – 78%.
No 12 gadu vecuma bērni tiek vakcinēti pret cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekciju, kas ir daudzu ļaundabīgu audzēju iemesls. 12 gadus vecām meitenēm pirmās vakcīnas aptveres rādītāji 2024. gadā bija 44%, zēniem – 36%.
– 14 gadu vecumā ir paredzēta kombinētā vakcīna pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu, un pērn šīs vakcinācijas aptvere bija 89%.
– SPKC seko līdzi arī pieaugušo vakcinācijas aptverei pret difteriju un stingumkrampjiem. Šī potēšana jāveic vienu reizi 10 gados, un pērn bija 54% aptvere.
Avots: Slimību profilakses un kontroles centra 2025. gada informācija, dati par 2024. gadu
Dažas vakcīnegulējamās infekcijas slimības un to norise
Masalas – sākas pēkšņi ar iesnām, klepu un drudzi, temperatūra no 39 līdz 41 grādam, parādās sarkani izsitumi, kas izplatās virzienā no galvas uz leju pa visu ķermeni.
Masaliņas – sarkani izsitumi, kas parasti sākas uz sejas un pāriet uz visu ķermeni, paaugstināta temperatūra no 38 līdz 39 grādiem, limfmezglu pietūkums auss rajonā, saaukstēšanās simptomi.
Epidēmiskais parotīts jeb cūciņas – noris ar stiprām galvassāpēm, sāpēm locītavās, drudzi, vienpusēju vai abpusēju siekalu dziedzeru pietūkumu auss rajonā, vieglākos gadījumos izpaužas tikai ar augšējo elpceļu iekaisumu.
Vējbakas – temperatūras paaugstināšanās, pūslīšveida izsitumi uz sejas, galvas matainās daļas, ķermeņa un ekstremitātēm, retāk uz plaukstām un pēdām.
Difterija – plēvju veidošanās uz gļotādas (tā saucamā “kakla aizaugšana”) un ādas, kā arī toksisks sirds muskuļa, nervu sistēmas, nieru un citu orgānu bojājums un organisma smaga vispārēja saindēšanās.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
