Padomu meklēja Ainas kundze, kura lūdza uzvārdu neminēt. Sieviete bija nesaprašanā, kādēļ viņai liek maksāt valsts nodevu par nenotikušu tiesas sēdi. Kundzei bija iekrājies divsimt latu liels īres parāds un namu pārvalde pret viņu cēla prasību tiesā. Līdz tiesas dienai parādu esot samaksājusi, bet tagad vēl nezin kādēļ no viņas piedzen tiesas izdevumus.

Šo situāciju lūdzām izskaidrot Liepājas tiesas tiesnesei Maijai Jansonei. Viņa pastāstīja, ka tiesā bieži tiek izskatītas dažādas parādu piedziņas lietas gan par nesamaksātu īri, apsaimniekošanu, aizdevuma, kredīta nesamaksāšanu u.c. Parādnieki pirms prasības celšanas tiesā parasti ne vienreiz vien tiek rakstiski brīdināti, ka parāds jāsamaksā, taču ļoti liela daļa šos brīdinājumus ignorē. Tad prasītājs (namu pārvalde, banka, privātpersona u.c.) ceļ prasību tiesā, lūdzot piedzīt parādu. Lietu izskatīšanai pieņem tikai tad, kad prasītājs ir samaksājis valsts noteikto nodevu. Šī summa var būt no 10 līdz 15 procentiem no prasījuma lieluma. Piemēram, ja Bērziņš aizņēmies no Ozoliņa 400 latu, tad valsts nodeva par lietas izskatīšanu tiesā būs 30 latu. Gadījumā, ja prasība tiek apmierināta, no parādnieka piedzīs gan parāda summu, gan šos 30 latus.

M.Jansone teica: “Pieredze rāda, ka daļa parādnieku savu parādu samaksā pēc tam, kad saņem tiesas atsūtīto parāda piedzinēja prasības pieteikumu. Tad parādnieks saprot, ka joku nebūs, taču pēc tam ir lielā nesapratnē, kādēļ tiesa no viņa vēl pieprasa atbildētājam maksāt valsts nodevu – tiesas izdevumus. Turklāt valsts nodevas lielums mainās atkarībā no parāda summas. Tiesā izskatīšanai netiek pieņemas civillietas, kamēr nav samaksāta valsts nodeva.”

Kā izvairīties no tā, lai atbildētājam vēl papildus parādam nebūtu jāmaksā valsts nodeva? Vienkārši – saistības ir jānokārto laikus, nekrājot parādus, vai arī reaģējot jau uz pirmo saņemto brīdinājumu, negaidot brīdi, kad tiks celta prasība tiesā. Tiesnese atgādināja: ir jāapzinās, ka katrs parāds agri vai vēlu būs jāsamaksā un nav gudri pašam šo summu tīšuprāt vēl palielināt.