Vēlme gūt pieredzi un reizē labi pavadīt brīvās dienas ir tas, kas motivējis pieteikties.

Lai arī paši vēl tik skaidri neapzinās, bet ieguvumu ir daudz vairāk: saprašana par to, kā naudiņa jāpelna, ko nozīmē būt darba attiecībās, kādēļ būtiska ir disciplīna, utt.

Tikmēr darba devēji priecājas par papildu rokām, kas atslogo darbiniekus.

Vien sīkas haltūriņas

Kāds liepājnieks feisbukā priecājas par diviem zēniem, kuri par ziedojumiem Liepājā piedāvā nomazgāt automašīnas.

“Jaunie biznesmeņi” šobrīd darbojoties “Laumas” rajonā – veikalu “Rimi” un “Maxima” stāvlaukumos. “Puikas darbiņu paveica tiešām kvalitatīvi un priecāsies, ja arī tu iegriezīsies viņu “automazgātavā”,” raksta vīrietis.

Sociālajos tīklos atrodams ne viens vien ieraksts, ka jaunieši mūspusē meklē vasaras darbu.

14 gadus vecais Jēkabs, kurš vēlas sakrāt naudu motorolleram, labprāt strādātu Nīcā, Bernātos, Otaņķos vai Liepājā, 17 gadus vecais Gabriels gatavs būt palīgstrādnieks būvniecībā vai virtuves darbos, 12 gadus veca meitene piedāvā par simbolisku samaksu izpalīdzēt ar nelielu suņu izvešanu pastaigā utt.

“Piedāvāju savu palīdzību dažādos nelielos saimniecības darbiņos Liepājā – nopļaut zāli, uzrakt dobi u.c.”. Šāds 17 gadus vecā Lūkasa sludinājums jau pirms aptuveni mēneša publicēts feisbukā.

Puisis stāsta, ka vēlas nopelnīt kabatas naudu, diemžēl pagaidām viņam piedāvātas vien divas sīkas haltūriņas –

pie kāda mājokļa loga bijis jāpiestiprina insektu siets un skapītim jāpieskrūvē durvis. “Tas arī viss,” teic Lūkass, vērtējot, ka jauniešiem mūsu pilsētā atrast piepelnīšanās iespējas nebūt nav viegli.

Pieteikties Nodarbinātības valsts aģentūras programmā “Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs” Lūkass gan nav mēģinājis, jo neesot par šādu iespēju dzirdējis.

Atlasa labākos

Automatizācijas un vadības sistēmu ražotājs “AE Partner” ir viens no tiem Liepājas uzņēmumiem, kas labprāt vasaras mēnešos algo un sniedz pirmo darba pieredzi jauniešiem.

To viņi apgūst, tā teikt, no A līdz Z, proti, jauniešiem jāgatavo CV un motivācijas vēstule, jāpiedalās darba pārrunās, un darbā tiek pieņemti “labākie no labākajiem”.

“Viņi tiešām tiek pieņemti darbā un laikā, kamēr šeit strādā, kļūst par pilnvērtīgiem darbiniekiem.

Piemēram, ja šajā laikā notiek kāds uzņēmuma lielais pasākums visiem darbiniekiem, tad arī jaunieši aicināti uz to. Viņi ir mūsējie!” saka “AE Partner” Mārketinga nodaļas vadītāja Zane Auziņa.

Katram jaunietim, kurš piesakās darbā un piedalās darba pārrunās, uzņēmums vienmēr nodrošinot atgriezenisko saisti – norādot, kas dokumentu sagatavošanā un pārrunās bijis pozitīvs, kā arī dod padomu, kas citā reizē būtu pamaināms, lai sniegums būtu vēl labāks un pārliecinošāks.

“Cenšamies viņus sagatavot īstai darba dzīvei,” atzīmē uzņēmuma pārstāve.

Uzņēmums katru gadu izvērtē noslodzi un reālās iespējas nodrošināt jauniešiem darbu vasaras brīvlaikā. Ir gadi, kad “AE Partner” piedalās NVA skolēnu nodarbinātības pasākumu programmā, mudinot darbā pieteikties jebkuru, savukārt citus gadus priekšroku dod savu darbinieku bērniem.

Z. Auziņa: “Šogad neizmantojām NVA piedāvātās iespējas un darbā aicinājām pieteikties darbinieku bērnus. Taču arī viņiem ir tieši tāds pats pieteikšanās ceļš – CV, motivācijas vēstule, pārrunas”.

Jūnijā  “AE Partner” darbu sākuši četri skolēni, kas tur strādās mēnesi. Jūlijā viņus nomainīs trīs citi jaunieši, un arī augustā kolektīvam pievienosies vēl trīs jaunie darbinieki.

“Pašreiz izskatās, ka kopumā vasarā pie mums strādās desmit jaunieši, bet, ja noslodze un situācija uzņēmumā mainīsies, neizslēdzam iespēju jauniešu skaitu palielināt, jo

pieteikumu saņemts vairāk, nekā šobrīd mums ir iespējas nodarbināt,”

teic Mārketinga nodaļas vadītāja.

Uzņēmums darbu dod jauniešiem, sākot no 16 gadiem, kuri veic visdažādākos darbus. Šobrīd lielākoties jaunieši iesaistīti tehniskā departamenta nodrošinātajos darbos, kas saistīti ar vides labiekārtošanu, telpu uzkopšanu u.c. 

“Ļoti cenšamies jaunietī radīt sajūtu, ka viņš ir tas, kurš, nākot šeit strādāt, uzņemas gan pienākumus, gan atbildību, nevis viņa vecāki. Ja ir kādas neskaidrības vai situācijas, kas jārisina, tad jaunietis ir tas, kurš to dara, nevis mamma vai tētis.

Tāpēc arī atlases gaitā ļoti vērtējam iespaidu par jauniešu vēlmi strādāt, kāda ir viņa attieksme, ieinteresētība, vēlme mācīties un apgūt jaunas iemaņas. Tās ir vērtības, kas ļoti būtiskas tajā brīdī, kad izvēlamies jauniešus, kas nāks pie mums strādāt. Jo mums ir svarīgi, lai nevis mamma grib, bet lai pats bērns vēlas strādāt,” norāda Z. Auziņa.

“Vīlušies neesam, strādā čakli”

Piesakoties Liepājas pašvaldības projektā “Skolēnu nodarbinātība vasarā”, darbavietu atrada 13 gadus jaunie Raiņa vidusskolas audzēkņi Sebastians Karazins un Roberts Meļķis.

Jau pagājušajā nedēļā sākuši un šonedēļ turpina darbu pirmsskolas izglītības iestādē “Liedags”.

Sebastians esot gribējis strādāt gan tādēļ, lai aizpildītu brīvās dienas, gan arī lai nopelnītu naudiņu. “Gribu nopirkt makšķeri. Plānoju pirkumam tērēt ap 100 eiro.”

Darbs neesot grūts, bet atbildīgs, zēns vērtēja darba devēja dotos pienākumus.

Atšķirībā no skolasbiedra Robertam nav konkrēta mērķa, kam naudu tērēs.

“Krāju savai nākotnei. Jā, var teikt, ka likšu krājkasē. Kad būs vajadzība, man būs, kur paņemt.”

Roberts dzīvo Grobiņā, uz darbu, ka sākas pulksten 9, atved vecāki. Pulksten 13 darba laiks beidzas. “Pēc tam es parasti braucu mājās vai ar draugiem uzspēlēju basketbolu.”

Roberta mamma Renāte stāsta, ka dēls ļoti gribējis projektam pieteikties jau pagājušajā vasarā, bet tikai augustā nosvinējis 13 gadus.

“Nevarēja strādāt, jo grupas lielākoties bija jūnijā un jūlijā. Šogad līdz ar to nebija šaubu, ka gribēs. Es to vērtēju ļoti pozitīvi. Katram jaunietim vajadzētu pamēģināt, tas noteikti pieradina pie atbildības, pienākuma sajūtas, arī pie tā, ka izvērtēs varbūt, cik kas maksā un kā ir tad, kad pašam jānopelna naudiņa, nevis tad, kad visu nodrošina vecāki.”

Arī Maija Strazda, vēl viens strādnieciņš “Liedagā”, saņēmusi akceptu no vecākiem vasarā strādāt.

“Jautāja, vai es tiešām to gribu, ka būs pa īstam jāstrādā. Bet es tiešām biju izlēmusi. Gribēju pieredzēt, kā tas ir.”

Iešana uz darbu dod motivāciju no rīta celties, aizpilda brīvo laiku, “piespiež” iziet no mājām.

“Man klājas labi, esmu priecīga, ka tiku šeit. Jo man patīk bērni. Palīdzu skolotājām nodarbībās, spēlējos ar bērniem, dažreiz palīdzu uzkopt.”

Maija teic, ka bērnudārzā uzņemta pozitīvi. “Visi ir draudzīgi, smaidīgi, man ar bērniem ir interesanti.”

Pirmsskolas izglītības iestādes “Liedags” vadītāja Inga Kārkliņa par sešiem jaunajiem palīgiem priecājas. “Lai arī no astoņām grupiņām mums šobrīd darbojas četras, papildu darba rokas novērtējam. Pedagogi arī dodas atvaļinājumā.”

Kopā “Liedagā” ir seši jaunieši – četras meitenes un divi zēni.

“Vīlušies neesam, strādā čakli,”

bērnus uzslavē I. Kārkliņa.

“Meitenes strādā grupiņās. Viņas palīdz skolotājiem vai skolotāju palīgiem, maina gultasveļu, spēlējas ar bērniem, ejot pastaigā, palīdz pieskatīt bērnus.

Puiši savukārt dara darbus, ko varbūt līdz šim nebijām padarījuši. Piemēram, šodien tīrīja pie ieejas zem restēm sapūstās lapas, sabirušos gružus. Sētnieks līdz šim tam nebija pieķēries.

Jauniešiem ir 13 gadu, tas jau ir nopietns vecums, un pie darbiņiem var likt.”

Bērnudārzā kopā pa vasaru strādās četras maiņas – katra pa 10 dienām. “Mēs pieteicāmies uz visām, jo mums šķita svarīgi dot bērniem iespēju strādāt. Tā, manuprāt, ir ļoti laba pieredze,” uzskata I. Kārkliņa.

Sarežģītu plānošanu

Dienvidkurzemē jebkurš uzņēmums var pieteikties un piedāvāt organizēt skolēnu nodarbinātību kopā ar NVA.

Šo iespēju izmanto Dienvidkurzemes Komunālā pārvalde, un šovasar darbs ir 180 skolēniem vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kas mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs.

Katrā no vasaras mēnešiem vienlaikus tiek nodarbināti 60 jaunieši. Katram skolēnam ir iespēja strādāt no divām nedēļām līdz mēnesim.

“Amats, ko viņi ieņem, ir labiekārtošanas strādnieks.

Darba pienākumos ir veikt teritorijas sakopšanu, labiekārtošanas darbus, palīdzēt stādīt, apliet vai ravēt puķu dobes, slaucīt celiņus, palīdzēt ar darbiem kapos, savākt vecās lapas, zāli, zarus,” norāda novada Komunālās pārvaldes vadītāja vietnieks Andris Štolcs. 

Skolēni paši dodas uz Komunālās pārvaldes četrām nodaļām Grobiņā, Nīcā, Aizputē un Priekulē, lai iesniegtu savus pieteikumus.

Savukārt nodaļu vadītāji tos izvērtēja, priekšroku dodot skolēniem, kas nākuši no daudzbērnu ģimenes vai no ģimenēm ar maznodrošinātas ģimenes statusu.

Iesniegumus Komunālās pārvaldes darbinieki aplūkoja secīgi – pēc to iesniegšanas kārtības.

13 vai 14 gadus veciem bērniem novadā darbs vasarās netiek nodrošināts, lai gan skolēnu un viņu vecāku interese par to ir, informē A. Štolcs.

Pārvaldē gan dara zināmu, ka NVA vienkārši nepiedāvā tādu projektu. Tomēr pārvalde neslēpj pārdomas, ka vēl jaunāki darbinieki varētu sarežģīt darbu plānošanu.

Jau šobrīd tur ir darbinieki, kas strādā astoņas stundas, sabiedriskie darbinieki, kas strādā sešas stundas, un skolēni, kas strādā septiņas stundas. Bet darbu vadītājiem ir jānodrošina, ka skolēni mājās nonāk ātrāk, nekā beidzas pašu darbalaiks.

Viņi pieļauj, ka ar jauniešiem, kas var strādāt vien četras stundas, plānošana tiktu apgrūtināta.

Īstenojot NVA projektu, pašvaldība skolēniem, kuriem nav piešķirta invaliditāte, apmaksā pusi no darba algas un nodokļus.

Ieplānotais līdzfinansējums skolēnu vasaras darba projektam ir 112 099 eiro. Taču tiek norādīts, ka patlaban vēl ir grūti prognozēt, vai visu atvēlēto summu šim nolūkam izlietos.

Savukārt NVA apmaksā otru pusi un vēl darba vadītājiem par viena skolēna darba vadīšanu piemaksā 10 procentus no valstī noteiktās minimālās darba algas.

NVA arī pilnā apmērā sedz darba algu jauniešiem, kuriem ir noteikta invaliditāte. Šomēnes novadā ir divi šādi skolēni.

Uztic nokrāsot soliņus

Komunālās pārvaldes Grobiņas nodaļas vadītājs Kristaps Kapelis pastāsta, ka darbus skolēniem sadala katru rītu.

Dažreiz viņiem ir iespēja pieteikties uz tiem, kas pašus interesē, bet biežāk izvēle nemaz nav tik liela.

“Ir ļoti daudz darbu, ko mēs nemaz nedrīkstam dot darīt, jo gandrīz nevienam vēl nav 18 gadi.”

Ir arī tādi skolēni, kas Komunālajā pārvaldē strādājuši arī citas vasaras, tāpēc ar pienākumiem jau ir pazīstami.

Tie sevi K. Kapeļa acīs jau ir pierādījuši, tāpēc viņiem tiek doti atbildīgāki uzdevumi, piemēram, nokrāsot pilsētas skvērā soliņus.

Šomēnes Dienvidkurzemes Komunālajā pārvaldē darbojas 32 puiši un 28 meitenes. Viens no viņiem ir arī septiņpadsmit gadus vecais Roberts Kalniņš, kurš mācās Liepājas Valsts tehnikumā.

“Šī ir mana otrā vasara, kad strādāju. Un arī pagājušo reizi darbojos tepat. Vienkārši gribu vasarās kaut ko darīt, strādāt un pie reizes arī sakrāt naudu,” stāsta jaunietis.

Pašlaik gan konkrēts mērķis, kam iekrāto tērēs, neesot. Roberts teic, ka pārsvarā darbā vāc zarus, grābj. Darbs neesot grūts, tāpēc to dara ar prieku.

Kopumā viņu Komunālās pārvaldes nodrošinātais darbs apmierina, un nekādu ieteikumu darba vadītājiem nav. “Labprāt šeit uz darbu pieteiktos arī nākamgad,” puisis atzina.

Noderīga pieredze karjeras izvēlē

Solvita Vītola, karjeras konsultante

Vasaras darbs ir lieliska iespēja skolēniem pilnveidot karjeras vadības prasmes, iegūt darba pieredzi, praktiski iepazīt darba vidi un darba attiecības no CV sagatavošanas un iesniegšanas līdz darba intervijai.

Darba prasmju apguve un pilnveide vasaras brīvlaikā veicina gan skolēnu patstāvību, gan personības pilnveidi un savu spēju izzināšanu darbībā.

Ar Liepājas pašvaldības finansiālu atbalstu algotu darbu vasarā var strādāt samērā maz interesentu attiecībā pret lielo gribētāju skaitu.

Arī tad, ja tiek izpildīts pieteikums NVA, nenozīmē, ka darbiņu piešķirs.

Tādēļ sarunās ar jauniešiem iesaku dažādas opcijas, ko viņi var darīt, meklējot darba iespējas.

Vecāko klašu skolēnus motivēju un iedrošinu sagatavot savu CV, liekot uzsvaru uz vēlmi strādāt, prasmēm, kas īpaši padodas, un tā izplatīšanā sākt ar paziņu, draugu loku, saviem vecākiem zināmiem cilvēkiem.

Vasara ir atvaļinājumu laiks, kad arī darba devēji īpaši meklē palīgus uz vienu vai vairākiem mēnešiem vasarā. Man ir veiksmīgie prakses piemēri, ka šādā veidā arī ir izdevies tikt pie darba vasarā.

Vēl aicinu padomāt, kur jaunietis vēlētos vai redz, kur varētu, strādāt, un turp nekautrējoties arī aiziet, iepazīstināt ar sevi, atstāt savus kontaktus. Lai tad, ja ir nepieciešamība, ar viņu sazinātos.

Un tiešām sazinās, Liepājā darba devēji tādā ziņā ir ļoti atsaucīgi un atbalstoši.

Vasaras darbs skolēniem ne vien sniedz iespēju praktiski iepazīt darba vidi un darba attiecības, bet arī palīdz skolēnam daudz mērķtiecīgāk plānot, patstāvīgi pieņemt  pārdomātus lēmumus savas karjeras izvēlē.

Sarunās ar jauniešiem uzsveru arī brīvprātīgā darba nozīmi, kas var būt īpaši noderīga pieredze karjeras izvēlē.

Ja zini, ka nākotni vēlies saistīt, piemēram, ar medicīnas nozari, bet uzreiz neizdodas vasarā atrast algotu darbiņu, vari piedāvāt pastrādāt brīvprātīgi, piemēram, slimnīcā.

Manuprāt, nokļūšana darba vidē ir lieliska iespēja izzināt, vai tas, ko esmu izdomājis, man der vai tomēr neder. Un, ja saproti, ka tas tiešām ir tas, ko vēlos dzīvē darīt, turpināt uzņemto kursu un gatavoties jau studijām.

Zinu, ka jaunieši spējuši vienoties ar Liepājas Reģionālo slimnīcu. Protams, darbi tiek uzticēti viņu vecumam un spējām atbilstoši, bet svarīgākais tajā visā ir iespēja atrasties darba vidē, pieredzēt, kā tas ir.

Manā pieredzē ir jaunietis, kuru padziļināti interesēja inženierzinātnes, tādi mācību priekšmeti kā matemātika, fizika, ķīmija.

Tā kā viņš mācījās 11. klasē, mudināju ne vairs meklēt gadījuma darbus, bet lūkoties jau to uzņēmumu virzienā, kur viņa zināšanas noderētu. Jo uzņēmumi ir ieinteresēti piesaistīt jaunus cilvēkus, var paveikties un pie kārotā darba tikt. Un tas nemaz nav neiespējami.

Individuālajās karjeras atbalsta sarunās skolēni atzīst, ka galvenā motivācija strādāt vasarā ir iespēja nopelnīt savu naudu, sakrāt to kādam lielākam pirkumam.

Kā arī skolēni novērtē jauniegūtās zināšanas un darba pieredzes nozīmi.

Uzziņai

Liepājas pašvaldības projekts “Skolēnu nodarbinātība vasarā”:

– projektam “Skolēnu nodarbinātība vasarā vecuma grupā no 13 līdz 14 gadiem” plānotais pašvaldības finansējums ir 48070 eiro;

– projektam “Skolēnu nodarbinātība vasarā vecuma grupā no 15 līdz 20 gadiem” plānotais finansējums ir 211 000 eiro, tanī skaitā pašvaldības līdzfinansējums 127 000 eiro, valsts budžeta mērķdotācijas 84 000 eiro (NVA finansējums);

– darbs tiek organizēts no jūnija līdz augustam vairākās maiņās.

– Skolēni vecumā no 13 līdz 14 gadiem var strādāt 4 stundas dienā. Skolēni pēc pamatskolas beigšanas – 7 stundas dienā.

– Par paveikto darbu skolēns saņem atalgojumu atbilstoši valstī noteiktās minimālās darba algas apmēram par nostrādāto laiku.

– Tā kā katru gadu piesakās vairāk skolēnu, nekā darba vietu skaits, skolās tiek izveidotas komisijas, kas izvērtē skolēnu pieteikumus, ņemot vērā vairākus kritērijus, piemēram, vai skolēns ir no ģimenes, kurai ir trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statuss, vai skolēns ir no sociālā riska vai daudzbērnu ģimenes utt.

Avots: Liepājas pašvaldība

Uzziņai

– Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Liepājas filiālē pieteiktas 412 brīvas darba vietas (50 darba devēji), no tām Liepājā – 253, bet Dienvidkurzemes novadā – 159.

– Jūnijā darbu uzsākuši 174 skolēni. Plānots, ka sāks vēl 7 bērni.

– Pieci mūspuses darba devēji, kas nodarbina visvairāk skolēnus:

* Liepājas pašvaldības aģentūra “Liepājas Nodarbinātības projekti” – 67;

* Dienvidkurzemes novada Komunālā pārvalde – 60;

* AS “LPB” – 55;

* Liepājas rajona Nīcas pagasta zemnieku saimniecība “Vērbeļnieki” – 33;

* SIA “Windrose” – 18.

– Profesijas, kurās mūspusē strādā skolēni: palīgstrādnieks (129), labiekārtošanas strādnieks (70), tirdzniecības zāles darbinieks (60), viesmīlis (18), preču izvietotājs (15), preču/ielas pārdevējs (13), pārdevēja palīgs (11), bistro pakalpojumu darbinieks (11), muzeja izstāžu un ekspozīciju zāļu uzraugs (9), ceļu būves palīgstrādnieks (8), mazumtirdzniecības veikala pārdevējs (8).

Avots: NVA

Es domāju tā: Vai bērnībā brīvlaikā pelnījāt naudu?

Jānis – strādā būvniecībā:

– Man bija 16 gadu, kad atradu savu pirmo darbu. Rīgā strādāju celtniecībā. Bija brīvlaiks, gribēju kaut ko nopelnīt. Ko nopirku par pirmo algu? Šķiet, aizbraucu uz Viļņu. Sapirku drēbes, kādas tolaik daudziem nemaz nebija, modernas. Iztērēju 100 latus.

Ingūna Štaņina – strādā par kurjeri:

– Es no 13, 14 gadu vecuma strādāju. Pirmais darbiņš bija “Vadugunīs” kā būdiņtantei, izdevu atslēgas. Pēc tam piestrādāju vasarā boulingā. Mani vecāki tā audzināja, ka nekas nekrīt no gaisa. Lai būtu nedēļas nogalei nauda, man bija jānomizo kartupeļi vai kārtīgi jāiztīra māja, vai trauki jānomazgā. Nekāda slaistīšanās. Kad strādāju, kaut ko nopirku savam priekam, bet daļu atliku, lai pati nopirktu skolai drēbes, grāmatas.

Andris Beluza – pensionārs:

– Pirmo darba pieredzi guvu 14 gadu vecumā celtniecībā. Maisīju muļļu un ar tačku uz 2. stāvu vedu augšā betonu, arī baltos ķieģeļus. Augu lielāks, kādēļ sēdēt mājās? Tieši blakus manai mājai cēla universālveikalu. Celtnieks bija opim pazīstams, un mani, tādu puišeli diegabiksi, paņēma. Tačku knapi varēju pastumt, mocījos visu vasaru, bet izturēju. Kad naudiņa ienācās, biju priecīgs. Zaļumballē varēju nopirktu vīnu.

Gunta – pensionāre:

– Dzīvoju laukos, dārzniecībā gāju ravēt salātus, sīpolus, to, kas bija sasēts. Man bija kādi septiņi gadi. Cik nopelnīju, vairs neatceros, bet naudiņu atdevu mammītei. Lika kopējā ģimenes budžetā un tērēja tam, ko tajā brīdī vajadzēja. Mūsdienās jauniešiem ir jāstrādā, lai viņi nesēdētu tikai telefonos. Nezinu, kā ir pilsētā, bet laukos noteikti darbu atrast var.

Ludmila – pensionāre:

– Es nemeklēju darbu. Dzīvoju mazā pilsētiņā, un tolaik nepraktizēja, ka skolēni ietu strādāt. Mēs, bērni, palīdzējām vecākiem, braucām pie vecmāmiņas uz laukiem. Sāku strādāt pēc tehnikuma savā profesijā. Biju radiotehniķe. Jauniešiem vasarā vajag strādāt. Pirmkārt, tas pieradina pie darba, un pilsētā daudzi bērni ne ar ko nav aizņemti. Otrkārt, strādājot paši, atslogo nedaudz savus vecākus. Nav jāprasa saldējumam vai limonādei, paši to var atļauties.