Otrdiena, 21. septembris Matīss, Modris, Mariss
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Veca ideja draudīgā formā

Veca ideja draudīgā formā
Foto: Egons Zīverts
20.06.2016 07:15

"Kurzemes Vārds"

Pagājušajā nedēļā Vaiņodes Internātpamatskolas direktors Reinis Ulberts kopā ar izveidoto darba grupu bija vizītē pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, lai runātu par internātskolu turpmāko likteni. Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi projektu, kas paredz ar 2017. gada 1. janvāri no valsts budžeta vairs nefinansēt internātskolu uzturēšanu. Tomēr Saeima pagājušo ceturtdien izskatīšanai komisijās nenodeva grozījumus “Vispārējās izglītības likumā”, kas mainītu internātskolu finansēšanas kārtību. Tiesa, ideja par finansējuma atņemšanu uzjundī ik pa laikam.

Ne Liepājas Internātpamatskolas direktorei Guntai Laubergai, ne arī Vaiņodes Internātpamatskolas direktoram Reinim Ulbertam mēģinājums internātskolām atņemt valsts finansējumu nav nekāds jaunums. Liepājas Internātpamatskolā par direktori G. Lauberga sāka strādāt 1999. gadā, un jau toreiz bijušas runas, ka ar 2000. gadu Latvijā internātskolu vairs nebūs. R. Ulberts atceras Pašvaldību savienības kongresu tajā pašā 2000. gadā, kad viens no jautājumiem bijis par internātskolu finansēšanu no valsts, nevis pašvaldību budžeta.

Tomēr abi direktori neslēpj, ka šoreiz tas liekas pavisam reāli un draudīgi. “Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis norādījis, ka, pārtraucot no valsts budžeta finansēt internātskolu uzturēšanu un nododot tās pašvaldību pārziņā, atradīsies papildu nauda izglītības reformas īstenošanai un pedagogu algu palielināšanai,” situāciju skaidro R. Ulberts. Direktors uzskata, ka tie ir smagi vārdi un tā plānot reformas izglītībā nav godīgi. Turklāt viņš uzskata, ka tā būtu vardarbība pret bērniem, kas mācās internātskolās. Bet ministrs norādījis – šis būs politisks lēmums! “Es nesaprotu, kāpēc pieaugušo ambīciju dēļ būtu jācieš bērniem,” saka R. Ulberts, norādot, ka tas nevar būt politisks lēmums, jo runa ir par bērniem, kam dzīvē jau tā nav paveicies. 

G. Lauberga skaidro, ka it kā jau neviens nav teicis, ka internātskolas jāslēdz. “Ir tikai teikts, ka valsts turpmāk varētu apmaksāt izglītības daļu, bet pašvaldībām būtu jārūpējas par internāta daļu: ēdināšanu, bērnu guldināšanu, internāta audzinātāju algošanu un citiem izdevumiem,” viņa skaidro, gan norādot, ka saskaņā ar iecerēto izglītības reformu nāktos samazināt pedagogu un arī audzinātāju skaitu.

Iecerētajā reformā pavīd mudinājums internātskolu bērnus integrēt citās skolās. R. Ulberts šādu rosinājumu uztver pavisam emocionāli. Kur mēs tos bērnus integrēsim, ja daļai no viņiem nav normālu māju ar normālu ģimeni un skola ir kā drošības saliņa? “Es nekad neesmu teicis, ka internātskola ir labākais, kas pasaulē izdomāts,” viņš turpina. “Nē, jo bērniem ir jāaug ģimenē, bet, ja ģimene netiek galā ar saviem pienākumiem, internātskola ir tā, kas palīdz bērnam izaugt.”

G. Lauberga domā, ka daļa viņas vadītās skolas skolēnu arī varētu normāli integrēties citā skolā. “Nebūtu nekādi izcilnieki un aktīvisti, bet mācīties varētu,” viņa saka. “Bet lielākā daļa ir tādu bērnu, kuri mācīšanās vai uzvedības problēmu dēļ nespētu iekļauties citas skolas lielā klasē. Viņiem būtu vajadzīga speciāla pedagoģiskā pieeja, speciālas papildu programmas. Un liels, liels entuziasms, darba prieks, mīlestība un sapratne no pedagogu puses, lai šis darbs būtu īsts un reāls, nevis vienkārši uz papīra.”

R. Ulberts norāda, ka internātskola patiesībā ir iestāde, kas risina ne jau bērnu, bet ģimenes un sabiedrības problēmas. “Mēs varam izlikties, ka šo sociāli nelabvēlīgo ģimeņu un viņu problēmu nav, mēs varam aizslēgt internātskolas, bet ar to jautājums nebūs atrisināts,” viņš saka. G. Lauberga uzskata, ka valstij būtu jāturpina internātskolu finansēšana kaut vai tāpēc, ka ģimenes, no kurām nāk internātskolu audzēkņi, ir radušās sabiedrībā, kuru veidoja valsts, nevis kāda atsevišķa pašvaldība. “Viena no lielākajām problēmām ir nabadzība ģimenēs un tās radītās sekas,” saka G. Lauberga. “Un tā nebūt nav pašvaldību radīta, bet gan valsts problēma, kas valstiski arī jārisina.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 20.jūnija numurā.

#kvards-20160620-04#

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz