Sestdiena, 20. aprīlis Mirta, Ziedīte
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vecākus satrauc bērnudārza lēmums dzīvot videi draudzīgi

Vecākus satrauc bērnudārza lēmums dzīvot videi draudzīgi
Foto: Egons Zīverts
17.10.2016 07:15

liepajniekiem.lv

“Lūdzu palīdziet noskaidrot atbildes,” – tā portālam raksta kāda satraukta sešgadnieka mamma, vēloties uzzināt, kas mainās, ja bērnudārzam piešķirts “eko” nosaukums. “Kas tas ir? Kā tas maina darbinieku ikdienu? Kāda atbildība par to jāuzņemas vecākiem un kāda tad ir tā filozofija?” Pirmsskolas izglītības iestādes “Dzintariņš” pārstāve Guntra Lazdupe mierina un saka, ka iesaistīšanās ekoskolu programmā mērķis ir dzīvot pēc iespējas dabai draudzīgākā veidā. “Lai pašiem un nākamajām paaudzēm būtu skaista, tīra planēta bagāta ar dažādiem dabas resursiem.” Šobrīd iestādē notiek vides izvērtējums.

“Neviens nestāsta”

“Mans bērns šogad pēdējo gadu ies bērnudārzā “Dzintariņš”, kurš taisās tapt par “eko” bērnudārzu. Visi par to runā, bet ko tas reāli nozīmē? Kas mainīsies, kas ir jādara, kā jādzīvo tālāk, kas mainās audzinātāju vai vadītājas ikdienas dzīvē ar to, ka dārziņš būs “eko”. Neviens nestāsta,” raksta satrauktā mamma. “Vecākiem ir jāaizpilda anketas par to, kādus produktus viņi ikdienā pērk, no kādas valsts tie nāk. Interesanti, bet man nesaprotami, kā tas var palīdzēt bērnudārzam pārkvalificēties uz “eko” bērnudārzu.”

“Esmu dzirdējusi, ka pēc ēšanas tas, kas paliek pāri, skolotājām ir jāsaliek spaiņos un jānosver. Nav saprotams, kāpēc. Un kāpēc tas ir vajadzīgs, kur to liek un vai tas nekavē dienas darba gaitas? Tāpat ar diagrammu zīmēšanu. Vai rēķina, cik bērni apēd? Vai viņiem dos mazāk ēst pēc mēness fāzēm? Ko īsti nozīmē “eko dārziņš”, vai plastmasas logu vietā būs koka logi? Vai fasāde tiks renovēta ar ekoloģiskām krāsām? “Dārziņam” ir jauni logi un fasāde, bet ir dzirdēts, ka tas viss atkal tikšot mainīts un “dārziņš” tiks slēgts uz ilgu laiku.”

Mammai arī īsti nav skaidrs, kā tas ietekmēs viņus pašus, vecākus. “Vai būs ikdienišķi mudinājumi iegādāties preces no otrreiz izlietotajiem materiāliem? Vai drēbes no second hand?”

“Lūdzu palīdziet noskaidrot atbildes uz maniem jautājumiem: kas tas ir, kā tas maina darbinieku ikdienas gaitas, kāda atbildība par to jāuzņemas vecākiem un kāda tad ir tā filozofija, jo informācijas nav nekādas. Vai šādi “dārziņi” tiek finansēti vairāk, nekā citi, un kas šo naudu piešķir?”

Uzzinās, kā strādāt

Pirmsskolas izglītības iestādes “Dzintariņš” pārstāve Guntra Lazdupe norāda, ka ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē. “Programmas pamatā ir vienkāršas un brīvi piemērojamas, bet tai pašā laikā savu efektivitāti jau apliecinājušas vides pārvaldes sistēmas izveide pirmsskolā. Programma veicina bērnos izpratni par vidi un pirmsskolā tiek sasaistīta ar visām rotaļnodarbībām,” pastāsta G.Lazdupe. “Eko programma veido attieksmi un vērtības, interesi par vidi un līdz ar to arī vēlmi rīkoties.” Programma paredz arī apkārtējās sabiedrības iesaistīšanu, tai skaitā vecākus.

Ekoskolu programmas būtisks pamats ir darbs ar aktuālu vides tematiku.

Katru gadu Ekoskolu programmā iesaistītajai skolai vai pirmsskolai ir jāizvēlas kāds no tematiem, ar ko visa gada garumā strādās pastiprināti. Šobrīd Latvijā ekoskolas var izvēlēties tādas tēmas, kā, piemēram, atkritumi, enerģija, ūdens, mežs utt. G.Lazdupe norāda, ka pirmsskolas izglītības iestādē “Dzintariņš” šogad strādā pie tēmas “Ēdam atbildīgi!”, kas pagaidām ir projekta statusā. “Šī tēma turpmāk būs kā neatņemama Ekoskolas programmas sastāvdaļa,” teic G.Lazdupe. 

Līdz šim bērnudārza darbinieku lielās aizņemtības dēļ atsevišķa sapulce bērnu vecākiem nav rīkota, lai atbildētu uz neskaidrajiem jautājumiem, taču G.Lazdupe sola, ka nākotnē tikšanās noteikti būs.

Ekoskolas programmas īstenošana ir brīvprātīga, tāpēc papildus finansējums “dārziņam” netiek piešķirts. “Uzskatām, ka tas ir tā vērts,” virzību skaidro G.Lazdupe.

Atgriežoties pie projekta “Ēdam atbildīgi!”, tas tiks īstenots trīs gadu garumā, – veidots ar uzsvaru uz izglītības ciešu sasaisti ar praktisku rīcību. Šobrīd iestādē notiek vides izvērtējums. “Ēdam atbildīgi!” metodoloģijas ietvaros tiek veikta aptauja – darbiniekiem, ģimenēm, arī ēdiena piegādātāja firmai. Jāatbild uz dažādiem jautājumiem par pārtikas tēmu, piemēram, kur ikdienā iepērkas, vai paši sev audzē pārtiku un ko, vai iepērkoties pievērš uzmanību izcelsmes valstij.

Ko tas dod? “Iespējams, ka ģimene pirmo reizi ievēro to, ka pārsvarā produkti, ko pērk, ir nevis no Latvijas, bet daudzām citām valstīm, bet varbūt ģimene daudz ko izaudzē pati vai seko, lai produkti pārsvarā būtu no Latvijas,” ieguvumus min G.Lazdupe, un paskaidro: “Ja vairums respondentu būs norādījuši, ka iepērk mazāk Latvijā augušu, ražotu preču savam pārtikas galdam, tad bērniem notiks dažādas aktivitātes saistībā ar šo tematu. Klausīsies stāstus, pētīsim uz iepakojuma izcelsmes valsti un skatīsimies kartē, cik tālu ceļojis kāds no pārtikas produktiem. Bērni ies pārgājienā uz mazo tirdziņu noskaidrot, vai tur pārdod tikai Latvijā augušus dārzeņus vai arī ievestos.”

G.Lazdupe uzsver, ka “pēc kopīgajiem pārtikas izvērtējuma anketu rezultātiem varēs redzēt tās tēmas, kurās nepieciešami uzlabojumi, pie kā būtu jāstrādā un tās lietas, kas padodas mums kopīgi labi gan ģimenēs, gan iestādē”.

Aptaujas rezultātus apkopos “dārziņā” izveidotā Eko padome un vienosies par konkrētiem veicamajiem uzlabojumiem šīs tēmas ietvaros. Pēc tam tiks sastādīts rīcības plāns. “Piemēram, ja liela daļa aptaujāto respondentu būs atzīmējuši, ka viņi iegādājas produktus ar palmu eļļu, būs aktivitātes, kur tiks skaidrota palmu eļļas ietekme uz cilvēku un klimatu,” stāsta G.Lazdupe.

Kas mainīsies?

“Visi – skolotāji, bērni, vecāki – uzzināsim daudz jauna par pārtikas tēmu caur dažādām aktivitātēm,” atklāj G.Lazdupe. “Šogad ir “Ēdam atbildīgi!”, nākamgad tā būs cita tēma, kuru iepazīsim padziļināti,” sola G.Lazdupe, norādot uz projekta daudzpusību. 

G.Lazdupe uzskata, ka noteikti pamazām mainīsies domāšana, rīcība. Pedagogi ikdienā ar bērniem zināmas lietas izzinās plašāk caur pārtikas un dabai draudzīgas dzīvošanas prizmu. “Piemēram, pašu sakņu dārziņā izaugušais ķirbis rosinās domāt un uz diskusiju – kādu ķirbi būtu labāk lietot uzturā? Tas, kas pašu sakņu dārzā izaudzis, vai braucis no tālienes?” 

“Ēdam atbildīgi!” projekta laikā tiks iepazītas sešas pārtikas izvēļu ietekmes, un viena no tām ir pārtikas atkritumu apjoma pieaugums.

Lai varētu zināt, ko uzlabot, vispirms ir jāizvērtē esošā situācija, nevis balstoties uz emocijām, bet faktiem, lai pēc tam varētu meklēt risinājumus, paskaidro “Dzintariņa” pārstāve. Tādēļ arī pēc ēdienreizēm tiek svērts un noskaidrots, cik pārtikas atkritumi katrai grupai paliek.

Iegūtos rezultātus apkopos, izvērtēs un pēcāk tiks izstrādāts plāns pārtikas atkritumu samazināšanai. “Apkopotā informācija parādīs situāciju konkrētajā grupā un iestādē kopumā, kuras jārisina.”

Eko skolu aktivitātes visnotaļ rosina visus aizdomāties, rīkoties, lai taupītu dabas resursus, uzsver G.Lazdupe. “Zaļais dzīvesveids liek domāt ne tikai par šodienu, bet arī par rītdienu un mūsu rīcību ietekmēm ilgtermiņā. Katrs no mums var izvēlēties, vai iegādāties preces no otrreizējiem materiāliem darinātas vai nē. Varbūt pirms pirkt kārtējo jauno mantu, apģērbu kārtīgi padomāt, vai vispār to vajag. Kad nesen nopirktā lieta jau apnikusi, atkal ir izvēle – izsviest gružukastē, tērējot dabas resursus, vai atdot lietošanā kādam citam, dodot šai lietai otro dzīvi. Vienmēr mēs esam kādas izvēles priekšā. “Mēs, pirmsskolas izglītības iestāde “Dzintariņš”, izvēlamies dzīvot pēc iespējas dabai draudzīgākā veidā. Lai pašiem un nākamajām paaudzēm būtu skaista, tīra planēta bagāta ar dažādiem dabas resursiem.”

Atbildot uz jautājumu par renovāciju, G.Lazdupe teic, ka “Dzintariņa” ēka ir pirmā renovētā pirmsskolas izglītības iestāde Liepājā pēc brīvvalsts atgūšanas. “Siltināšanas tehnoloģijas ir mainījušās un “Dzintariņa” ēka nav tas labākais piemērs, kādai vajadzētu izskatīties pirmsskolas izglītības iestādei no vizuālā skatu punkta. Līdz ar to vairākkārt tika izvērtēts iestādes tehniskais stāvoklis, tai skaitā arī siltuma zudumi, kas rodas, ja ēkai nav siltināts jumts un pagrabs,” norāda G.Lazdupe. Šobrīd ir izstrādāta un apstiprināta tehniskā dokumentācija ēkas atkārtotai renovācijai. “Viss ir atkarīgs no finansēm. Taču viens ir skaidrs – atkārtoti renovējot ēku, ieguvēji būs visi, – gan bērni, gan vide.”

_____________________ 

Iesaki tēmu vai ziņo par notiekošo arī Tu! To var izdarīt ikviens portāla lasītājs, izmantojot sākumlapā esošo formu “Piedalies satura veidošanā!”. Turpat iespējams iesūtīt arī dažādus fotostāstus, piemēram, no kāda pilsētā notikuša pasākuma.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz