Vakar
restaurators Māris Gulbis ar palīgu komandu vecajai divstāvu koka ēkai Kuršu
laukumā 15 uzmanīgi ielika atpakaļ atjaunotās vairāk nekā 100 gadu vecās
durvis. Uzņēmums “Liepājas namu apsaimniekotājs” atrada iespēju šim
darbam piesaistīt Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu. Vēl gan līdz galam
darbs nav pabeigts.

Durvju atjaunošana ilga nedaudz vairāk kā divus
mēnešus. Restaurators Māris Gulbis pastāstīja, ka šajā laikā tās atbrīvoja no
četriem vecajiem krāsu slāņiem, veica atjaunošanu, kā arī  nedaudz restaurēja. To stāstot, meistars rāda
durvju apakšējo daļu. Laika zobs to bija tiktāl saēdis, ka vietā, kur vajadzēja
būt tā saucamajam ūdens degunam, kas neļauj telpā iekļūt ūdenim, bija
pienaglots dēlītis. Meklējot arhīvos, nebija iespējams atrast šo durvju
oriģinālo fotogrāfiju, lai apakšējo daļu atjaunotu tieši tādu, kāda tā bijusi
šīm durvīm, tāpēc restaurators pētījis līdzīgas durvis gan Latvijā, gan arī
Norvēģijā, kuras izgatavotas aptuveni tajā pašā laikā, kad šīs, un pēc to
paraugiem trūkstošās daļas izgatavotas no jauna.

Trūkstošās daļas jau izgatavotas arī durvju
stenderēm, ko restaurēs uz vietas, neņemot ārā – tas notiks tad, kad laukā
gaisa temperatūra būs virs desmit grādiem – skaidroja restaurators. Tas ir
svarīgi tāpēc, lai trūkstošās detaļas varētu kvalitatīvi pielīmēt.

Restaurēto durvju krāsojums ir šokolādes brūns, lai
gan iepriekš bija iecerēta sinepju krāsa. Brūnā izvēlēta tāpēc, ka tāds bijis
pēdējais vecās krāsas slānis, kas liek domāt, ka tieši tādā krāsā šīs durvis
bijušas sākotnēji. Krāsu no dabiskiem materiāliem pēc senām tradīcijām
izgatavoja meistars Edgars Raitums no Kuldīgas. 

Māju Kuršu laukumā 15 apsaimnieko “LNA”,
un tas ir pirmais apsaimniekotāja kopā ar Valsts kultūrkapitāla fondu
realizētais projekts seno ēku durvju atjaunošanā. Šīs ēkas durvju restaurācijas
kopējās izmaksas ir 2601,25 eiro, no kuriem divi tūkstoši ir Valsts kultūrkapitāla
fonda līdzfinansējums, bet pārējo summu samaksās no mājas uzkrājuma naudas.
“LNA” projektu vadītājs Toms Cīrulis teica, ka Kultūrkapitāla fonda
atbalsts šī projekta īstenošanā ir vērtīga palīdzība, jo iedzīvotājiem pašiem
nebūtu reāli šo darbu apmaksāt. Viņs sarunā ar “Kurzemes Vārdu”
pastāstīja, ka jau pavisam drīz uz restaurāciju dosies vecas durvis no ēkas
Rīgas ielā 58. “Un tā mēs esam iecerējuši ik gadu atjaunot trīs veco ēku
durvis,” sacīja T. Cīrulis. “Ceru, ka izdosies.”

Pēc tam, kad atjaunotās durvis bija ieliktas, nama
pārzinis Nauris Putāns katra dzīvokļa iemītniekiem izsniedza ārdurvju atslēgas
– tās ir vecās atslēgas vēsturiskas kopijas. Ieraugot, kā atjaunotās durvis
atkal ieņem savu vietu, šai mājā dzīvojošā Māra Ķiģele vēl nesteidzās tās
novērtēt. “Tad jau redzēs, kā būs, kad viss tiks pabeigts,” viņa
sacīja “Kurzemes Vārdam”, norādot arī to, ka tagad vēl vairāk lēks
ārā mājas vecā āriene. “Vasarās man ir kauns, kad te garām iet tūristi
un fotografē,” sieviete atzinās, gan nenoliedzot, ka daudz kas mājas
sakārtošanā tomēr ir paveikts. Piemēram, ierīkota centrālapkure, taču viņas
ģimene esot saglabājusi arī krāsni un tagad priecīga, ka var kurināt ar malku,
kas ir krietni lētāk nekā centrālapkure, bet ar to mazliet piesildīt klāt, ja
ir par aukstu, jo dzīvokļi esot lieli. Tāpat apsaimniekotājs mājā ievilcis
ūdensvadu. “Kādreiz manā bērnībā mēs gājām pēc ūdens uz to vietu, kur
Tirgoņu ielā ir kafejnīca “Sakta”,” viņa atcerējās. Māras kundze
šajā senajā mājā dzīvo kopš agras bērnības, kad kara laikā bumbu uzlidojumā
ģimenei sagrauta pašu mājiņa Jaunliepājā.