Piekrastes mežiņā pretī Jūrmalas ielai, aiz 1905. gada revolucionāru piemiņas vietas, acīs krīt lieli celmi. Rakstnieks Ēriks Kūlis, tos ievērojis, “Kurzemes Vārdam” saka: “Dīvaina parādība – divpadsmit vai vairāk milzu koki nozāģēti, bet saaugusī biežņa atstāta.”

Lielie lapkoki izzāģēti aizvadītajā ziemā, kāpās starp Jūrmalas parku un jūru atjaunojot īpašo biotopu – mežainās kāpas, skaidro Komunālās pārvaldes dārzniece Alda Damberga. Jūrmalas ielas galā palikuši lielo vītolu celmi – vairāki no tiem diametrā pārsniedz 50 centimetrus. Pie glābšanas stacijas izzāģētas arī papeles. Pamatojums – apmēram sešdesmit gadus vecie koki bijuši “puskaltuši, vainagos – pilns ar sausiem, krītošiem zariem”. Retināti arī tievāki koki, kļavas un bērzi. “Ātraudzīgie koki nav ilgmūžīgi,” piebilst speciāliste, “mežainajās kāpās nevar būt lielas lapu nobiras, bet no šiem kokiem ir ļoti liela lapu masa. Kokus vajadzēja izzāģēt, lai turpretī priedes tiktu izgaismotas.” Iepriekš jau rakstīts, ka pērnruden gar jūru 900 metru garā joslā Komunālā pārvalde sāka atjaunot Liepājas jūrmalai raksturīgos biotopus – mežainās piejūras kāpas un pelēkās kāpas –, retinot piejūras kāpu apaugumu un izvācot invazīvos, bojātos un nīkuļojošos kokus un krūmus. Piekrastes kopšanā ievērotas aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas un aizsardzības vadlīnijas, kas sagatavotas Dabas aizsardzības pārvaldē un pēc sugu un biotopu ekspertes Ingas Straupes ieteikumiem.

Toties tagad uzņēmums “Tranzīts L” turpat, Jūrmalas ielas galā, pie izejas uz jūru, ar smiltīm aizber iedobes celiņa malā. “Novāc sapūsto nesmuko smilšu valni, piepilda ieplakas – tur plānojam iestādīt kalnu priedes. Ar tām šopavasar apstādīsim arī kalniņu pie rezerves stadiona, lai tur ir smuki,” stāsta A. Damberga.