Janvārī
Liepājas Bērnu un jaunatnes centra struktūrvienībā “Jauniešu
māja” notika Strukturētā dialoga diskusijas, kurā jaunieši
diskutēja ar Liepājas pašvaldības deputātiem par aktuāliem
jautājumiem.

Jaunieši
un deputāti diskusijas laikā mēģināja rast skaidrojumu, kas būtu
jādara, lai jaunieši vairāk un aktīvāk iesaistītos politikas
veidošanā. Tāpat tika diskutēts par to, kā varētu veicināt
komunikāciju un sapratni jauniešu un politiķu vidū, kā arī
pārspriesti citi jautājumi.

Kā
portālam pastāstīja strukturētā dialoga dalībniece Liene Štāle,
viņasprāt, šāda diskusija starp jauniešiem un deputātiem jeb
lēmumu pieņēmējiem ir ļoti vērtīga: “Manuprāt, tas ir
ļoti labi, ka dažāda vecuma jauniešiem ir iespēja tikties ar
politiķiem, jo nereti pašiem jauniešiem liekas, ka tas ir
neiespējami un, ka viņi nekad netiksies ar pašvaldības vadītājiem.
Bet šī ir iespēja, kad arī jaunieši var izteikt savu viedokli un
satikties ar cilvēkiem, kas pieņem lēmumus, kuri tiešā veidā
skar arī jauniešus.”

Liene
arī pozitīvi vērtē, ka diskusija notikusi tieši Jauniešu mājā,
kas ir atvērta un mājīga telpa, nevis kādā citā vietā, kas,
iespējams, jauniešus tik ļoti nepiesaistītu.

Vaicāta
par ieguvumiem no šādas jauniešu un politiķu tikšanās un
viedokļu apmaiņas, jauniete atbild: “Šādas diskusijas
noteikti paplašina redzesloku, jaunietis uzzina arī tādas lietas,
ko iepriekš varbūt nemaz nezināja – piemēram, ko mūsu pilsētā
var darīt, kādas ir jauniešu iespējas. Bieži vien arī no citiem
jauniešiem var uzzināt par iespējām, ko paši varbūt līdz šim
nav zinājuši un izmantojuši.”

Tāpat
Liene uzskata, ka diskutējot ar deputātiem, jaunieši uzlabo savas
komunikācijas spējas. “Daži ir kautrīgāki un varbūt savu
viedokli nemāk tik labi izteikt, bet šī ir tā vieta, kur jaunieši
var izteikties un neviens arī nekad nepateiks, ka kāds domā
nepareizi, vai kaut ko ne tā ir pateicis. Jaunieši iemācās
argumentēt savu viedokli, paskaidrot, kāpēc viņi domā tieši
tā,” uzsver diskusijas dalībniece.

Strukturētā
dialoga mērķis ir meklēt konkrētus risinājumus tiem jautājumiem,
par ko tiek diskutēts. Un visticamāk ieguvēji ir ne tikai
jaunieši, bet arī deputāti un pašvaldības vadītāji. “Es
domāju, ka mūsu pašvaldība jau ir ieklausījusies jauniešos.
Piemēram, šobrīd Liepājā ir vairāki ielu vingrošanas laukumi,
kuri ikviens var doties un sportot. Tā ir lieta par ko jaunieši
iepriekš runāja un teica, ka tādas vietas nav. Pašvaldība
ieklausījās un patiesībā tas notika ļoti ātri,” atzīst
Liene.

Tāpat
jauniešu iesaiste šādās diskusijās nozīmē to, ka vietējie
politiķi arī iepazīst aktīvus jauniešus, kas var un ir gatavi
izteikt savu viedokli un priekšlikumus, attiecībā uz pilsētā
notiekošo. Liene Štāle arī atzīst, ka Jauniešu mājā uz
diskusiju bija sanākuši ne vien aktīvākie jaunieši, bet arī
tādi, kas ikdienā tik daudz publiskās aktivitātēs neiesaistās.

Jauniešu
mājā apkopoti rezultāti un izvērtēti ieteikumi vairāku
diskusijas jautājumu risināšanai. Tā piemēram, lai veicinātu
jauniešu politisko līdzdalību, secināts, ka politiskās
līdzdalības tēmas jāiekļauj mācību stundās, kā arī par to
varētu informēt skolu avīzes. Tāpat būtu nepieciešams rīkot
projektu rakstīšanas nodarbības, kā jārīko abu pušu tikšanās
jeb “Randiņš ar politiķi”.

Savukārt,
lai veicinātu jauniešu un politiķu savstarpēju sadarbību un
uzticēšanos, jaunieši iesaka politiķiem vairāk lietot neformālu
jeb sabiedrībai saprotamu valodu, komunicēt ar jauniešiem
sociālajos tīklos, organizēt Ēnu dienas u.c.

Jaunieši
uzskata, ka tieši pieejama informācija sociālajos tīklos un
brīvāka komunikācijas forma ļautu arī aktīvāk iesaistīties
politikas veidošanā. Tāpat jaunie sagaida, ka pašvaldības
pārstāvji vairāk atspoguļos darbu rezultātus, lai veicinātu
interesi un turpmāko iesaisti. Jaunieši arī iesaka pašvaldības
Jaunatnes lietu komisijā iekļaut pašu jauniešu pārstāvjus.

Turklāt
strukturētā dialoga uzdevums ir šajās diskusijās iesaistīt un
politisko līdzdalību veicināt ne vien aktīvo jauniešu vidū, bet
gan arī uzrunāt tos jaunos cilvēkus, kas ikdienā nav starp
aktīvistiem. Lai to veiksmīgi izdarītu, jaunieši iesaka,
piemēram, rīkot video konkursus par aktuālām tēmām, veidot
forumus, kur dalīties ar viedokļiem un priekšlikumiem, kā arī
sociālajos tīklos veidot domubiedru grupas. Tāpat varētu veidot
arī video konferences, kurās piedalās arī ārvalstu jaunieši,
lai apmainītos viedokļiem un uzzinātu viņu pieredzi.