Liepājas Neredzīgo biedrība augustā sākusi izstrādāt vienotus universālā dizaina principus un vides pieejamības standartus, lai tie visā Latvijā iegūtu likuma spēku un lai vide visā Latvijā būtu pieejama visiem cilvēkiem – gan dažādu grupu invalīdiem, gan visiem pārējiem. Liepājā jau ir veiktas dažas lietas, lai vide būtu pieejamāka visiem cilvēkiem – ir ieviesti luksofori ar skaņu, ielās stabi apzīmēti ar dzeltenām svītrām, lai vājredzīgi cilvēki tiem neskrietu virsū, jaunās ietvju nobrauktuves veidotas pārvaramākas bērnu ratiņu stūmējiem un ratiņbraucējiem.

Tomēr vēl daudz kas ir darāms gan šeit, gan visā valstī, lai izpratne par vides pieejamību veidotos pašsaprotama kā ābeces patiesība, stāsta projekta atbildīgais, LNB priekšsēdētājs Māris Ceirulis un projekta vadītāja asistente Daiga Bindere.

Piemērs, ka tā vēl nav, ir jaunākais lielais sabiedriskais objekts – Liepājas Olimpiskais centrs. Kad to pieņēma ekspluatācijā, abi invaliditātes sabiedriskie eksperti M.Ceirulis un Andis Dzērve lūdza novērst astoņas vides pieejamības nepilnības. Piemēram, ierīkot margas pie uzbrauktuvēm ratiņkrēslos sēdošajiem, marķēt stikla durvis, sienas, kāpņu pirmo un pēdējo pakāpienu ar dzeltenu krāsu, uzrakstus un ciparus uz telpu durvīm veidot 10 centimetru platus, ierīkot viegli atveramas durvis ar vērtnes platumu 90 centimetru, lai nodrošinātu pārvietošanos ratiņkrēslā sēdošajiem. LNB jau vairākus gadus cenšas panākt, lai invalīdu organizācijām būtu savs sporta centrs, bet tagad M.Ceirulis izsaka šaubas, vai jaunais Olimpiskais centrs būs pieejams cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Pēc LNB lūguma Liepājas Autobusu parks sācis ieviest pilsētas autobusu numurus ar dzelteniem cipariem uz melna fona, marķēt ar dzeltenu krāsu autobusu pakāpienus. “Mēs arī vēlamies, lai sabiedriskajā transportā tiktu ieviesta skaņu informācija par pieturām. Tas viss noderētu ne tikai neredzīgiem cilvēkiem, bet ikvienam autobusa lietotājam,” skaidro D.Bindere, tā ilustrējot, kas ir universālā dizaina principi. Tie padara vidi pieejamu ikvienam cilvēkam. Eiropā esot tāds goda karogs “Pilsētas visiem”, piemēram, tāds piešķirts Barselonai, kura esot viena no pieejamākajām pilsētām. Kāpēc arī Liepāja nevarētu kļūt par pilsētu visiem?

Lielajam Latvijas mēroga nozīmes projektam par universālā dizaina izstrādi LNB ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību ieguvusi atbalstu no Eiropas ekonomiskās zonas, Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas finanšu instrumenta un Latvijas valsts. Projekta “Atpazīt – saskatot, sadzirdot, sataustot. Universālo dizainu ikvienam Latvijā” kopējais budžets ir 97,19 tūkstoši eiro, no tā SIF piešķīrums – 87,47 tūkstoši eiro. Projekta laiks – 2008.gada 1.augusts – 2009.gada 30.novembris. Biedrība jau ir savākusi daudz materiāla par universālā dizaina principiem un to ieviešanu citās Eiropas valstīs. “Latvijā šur tur šis tas tiek darīts, bet vienotu principu nav,” skaidro D.Bindere. Par izveidotajiem universālā dizaina principiem paredzēts izglītot ne vien pārējās neredzīgo organizācijas Kurzemē, bet arī valsts iestādes, pašvaldības, būvvaldes un arhitektus. Pašus principu izstrādātājus mācīs Rūgalannes neredzīgo biedrība no Norvēģijas.

Uzziņai 

Kādi ir universālā dizaina principi?
Lietošana atbilst priekšmeta nepieciešamībai. Piemēram, gaismeklis, kuru ieslēdz, pieskaroties pie lampas pamatnes un kurš tādēļ ērti lietojams cilvēkiem, kam traucētas locītavu kustības.
Elastīgums lietošanā. Piemēram, visiem cilvēkiem lietojama vanna ar platu malu, uz kuras var apsēsties, un ar margām, pie kurām var pieturēties vecāks un nespēcīgāks cilvēks.
Vienkāršs un intuitīvs dizains. Piemērs: zviedru uzņēmums IKEA mēbeļu instrukcijas parāda ar piktogrammām.
Uztverama informācija. Piemērs: informācija par sabiedriskā transporta reisiem pasniegta vizuāli, ar skaņu un sataustāmi.
Priekšmets vai objekts lietojams ar niecīgu piepūli. Piemērs: viegli atveramas durvis.
Tikai nepieciešamais izmērs un telpa. Piemērs: tādas sabiedriskās tualetes, kuru izmēri un aprīkojums ļauj tās izmantot arī cilvēkiem ratiņkrēslā.

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”

Paraugs, kāds nav universālais dizains: uzbrauktuves bez margām 70 centimetru augstumā ratiņkrēslā sēdošajiem, kāpņu pirmajam un pēdējam pakāpienam trūkst marķējuma ar dzeltenu krāsu – tas palīdzētu vidē orientēties vājredzīgajiem. Liepājas Olimpiskajā centrā invalidiātes sabiedriskie eksperti konstatēja pavisam astoņus vides pieejamības trūkumus.