1. maijā sāksies līdaku spiningošanas sezona. Makšķernieki ar nepacietību to gaida un, kārtojot zvejas inventāru, gatavojas šim notikumam.

Lai jau ar pirmo dienu nerastos domstarpības un aizraujošā vaļasprieka atklāšana noritētu godam, sezonai sparīgi pošas arī biedrība “Liepājas ezeri”. 

Par to, kas paveikts un vēl darāms pastāstīja biedrības priekšsēdētājs Tālivaldis Deklaus un izpilddirektors Ēvalds Urtāns. Viņi uzsvēra, ka makšķernieki jau paguvuši pozitīvi novērtēt nupat apstiprināto jauno nolikumu, kas akceptēts Liepājas, Nīcas un Grobiņas pašvaldībā, kā arī citās instancēs un nosaka licencētās makšķerēšanas kārtību Liepājas ezerā. Īpašu atzinību izpelnījies nosacījums, ka spiningošanai maijā licence nav paredzēta. Tā nav jāpērk arī makšķerniekiem, kas vecāki par 65 gadiem. Lai spiningotu no reģistrētas laivas vai darbotos no krasta, makšķernieki maijā varēšot izmantot gada vai dienas licenci. Jaunums ir arī nosacījums, ka maijā lomā atļauts paturēt trīs līdakas, bet pārējos mēnešos – piecas. Tas tāpēc, lai rūpētos par zivju krājumiem, jo speciālisti uzskata, ka ne jau visas līdakas maija sākumā būs paguvušas iznārstot. Kaut gan saziņas līdzekļos ir izskanējis paziņojums, ka zemūdens medības valstī atļautas visās ūdenstilpēs, Liepājas un virknē citu ezeru, ar šo sporta veidu nodarboties nedrīkstēs, jo to darīt aizliedz citi normatīvie akti.

Gādājot par to, lai lomi nepieviltu to kārotājus, pagājušajā rudenī ezerā ielaisti zvejnieku saimniecībā “Stagari” izaudzētie līdaku mazuļi. Ē. Urtāns uzsvēra, ka pašlaik projektu vēdzeļu krājumu palielināšanai Zivju fondam plāno iesniegt Nīcas Novada dome. Tādējādi mūsu ezera interesēs tikšot izmantota daļa no tiem līdzekļiem, ko biedrība no makšķerēšanas licenču pārdošanas iekasētās naudas katru gadu pārskaita fondam.

Makšķernieku ērtībām kalpos arī motorlaivu satiksmi regulējošās zīmes. Lielākā to daļa jau izvietotas ezerā. Tāpat tuvākajās dienās  blakus Ezermalas ielai ezerā paredzēts ievietot pontonu, pa kuru laivas ērti varēs gan ielaist ūdenī, gan vēlāk, pēc veiksmīgas copēšanas, izvilkt krastā.

Sakārtojot ezeru sezonas sākumam, no niedru sanesumu blāķiem tika atbrīvota arī nārstojošo zivju migrācijai akūti nepieciešamā ieeja Pērkones kanālā. Liekot lietā Zviedrijā ražoto niedru pļaušanas kombainu, šo atbildīgo uzdevumu paveica ezera zvejnieks Jānis Slavickis. Ē. Urtāns teica, ka visdrīzākajā laikā līdzīgā kārtā paredzēts no kokiem un citiem sanesumiem attīrīt arī Bārtas grīvu. Perfekti sakārtot ezeru svarīgi arī tāpēc, ka maijā šeit risināsies Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas sacensības. To dalībnieki noķertās zivis lomā nepaturot, bet pēc izmērīšanas un nosvēršanas palaiž atkal ūdenī.

“Cik man zināms, vīri ar ilgošanos gaida sezonas atklāšanu, un es domāju, ka ir izdarīts daudz, lai tā būtu veiksmīga. Zivis ezerā ir, taču arī noķert tās ir jāmāk,” teica T. Deklaus, bet izpilddirektors piebilda, ka 1. maijā lomi būšot prāvāki tiem, kas negulēs ilgi, jo vēlāk liela rosīšanās, kas zivīm būs neparasta, tās varot aizbaidīt. Makšķernieku laivām iebraukt ezerā esot atļauts stundu pirms saullēkta un šo iespēju, viņaprāt, vajagot izmantot.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds” 

Liekot lietā niedru pļaušanas kombainu, zvejnieks Jānis Slavickis zivju migrācijai atbrīvo no niedru sanesumu blāķiem Pērkones kanāla savienojuma vietu ar ezeru.