Kungu ielā esošais Pētera I namiņš, folkloras centrs “Namīns” un Jauniešu centrs nākotnē varētu veidot Kungu ielas radošo kvartālu, kurā notiktu dažādas aktivitātes – mākslas darbu izsoles, mākslinieku plenēri, koncerti, amatnieku tirdziņi, folkloras grupu saieti un daudz kas cits, līdzīgi, kā tas notiek Kalnciema kvartālā Rīgā. Šāda vīzija varētu tikt īstenota tuvāko gadu laikā.

Par Kungu ielas radošā kvartāla ieceri Liepājas Latviešu biedrības nama vadītāja Vita Hartmane iepazīstināja plašāku publiku Liepājas Reģiona tūrisma informācijas biroja rīkotā tūrisma konferencē.

V.Hartmane norādīja, ka šobrīd Latvijā koka apbūves kvartāli ir ļoti populāri, kā piemēru minot arhitektes Zaigas Gailes iniciatīvas Ķīpsalā, arī šikāko no šā brīža vietām – Kalnciema kvartālu Rīgā. V.Hartmane uzskata, ka Pētera I namiņa, “Namīna” un Jauniešu centra pagalms nav daudz savādāks, un tur varētu notikt līdzīgas aktivitātes. Biedrības nams skaidri redz, kā šo kvartālu attīstīt nākotnē. No 1.novembra ir radīta jauna štata vieta – kultūras projektu vadītājs, kurš strādās pie mārketinga un veicinās kultūras tūrisma attīstību Kungu ielas kvartālā. Kā uzzināja portāls, jaunā darbiniece ir Terēze Fuglica, kura ir studējusi tūrisma vadības specialitāti gan Rīgā, gan Francijā. “Jā, uzsvaru liekam arī uz tūrismu, jo domāju, ka ar unikālām kultūras aktivitātēm nevienu nepārsteigsim,” izvēli skaidro V.Hartmane, norādot, ka vēlas piesaistīt tūristu interesi. Piemēram, šeit varētu notiks Kurzemes gastronomiskā mantojuma darbnīcas, dodot iespēju ārzemniekiem nobaudīt latviskos ēdienus, redzēt, kā tie top. “Kas tāds ir ļoti populārs Eiropā, arī Latvijā. Sirds kūst, kā to dara Rucavas sievas. Priecātos, ja kas tāds būtu arī Liepājā.”

Šajā vasarā noritēja darbs pie Kungu ielas kvartāla koncepcijas priekšlikumu izstrādes, pieaicinot dažādus Latvijā pazīstamus kultūras un arhitektūras jomas ekspertus. Un šobrīd biedrības nams, kurš uzņēmies Kungu ielas kvartāla attīstīšanu, ir gatavs spert nākamo soli. Tuvākajā laikā plānots izstrādāt Pētera I namiņa restaurācijas tehnisko projektu. Šim nolūkam tiks izsludināts iepirkums, lai atjaunotu ēku tās autentiskajā izskatā. “Iepirkums būs vērsts ne tik daudz uz ēkas rekonstrukciju, kā uz restaurāciju,” uzsver V.Hartmane. Aprēķināts, ka restaurācija izmaksātu 1,5 miljonus latu. Tā kā summa ir liela, un pašvaldība to nevar nofinansēt, kvartāla veidotāji cer piesaistīt Eiropas naudu. V.Hartmane pastāsta, ka šobrīd Pētera I namiņš ir apmierinošā stāvoklī: “Būve nav sapuvusi, nav tā, ka var iebrukt nesošās konstrukcijas. Arī jumts ir labā stāvoklī, pārņemot ēku, bija šur tur jāpielāpa.”

Jāpiebilst, ka arhitekte, arheoloģe Kristīne Veinberga un celtniecības arheologs Juris Zviedrāns pēc biedrības nama pasūtījuma ir veikuši ēkas bēniņu un pagraba kultūrvēsturisko izpēti. Pārējo nav bijis nepieciešams apsekot, jo to bija paveicis jau šī nama iepriekšējais īpašnieks.    Iecerēts, ka pirmajā stāvā vienā Pētera I namiņa daļā ar pašvaldības atbalstu varētu ierīkot interjera muzeju, kāda Liepājā šobrīd nav, un kurā apmeklētāji varētu sajuties, kā 17.gs. – laikā, kad tur viesojies cars Pēteris I. “Tas būtu intriģējošs un labs piedāvājums tūristiem,” uzskata V.Hartmane. Savukārt pirmā stāva otrajā spārnā varētu veidot krogu un vīna pagrabu, kas reāli arī pastāvējis. Ko veidot otrajā stāvā, vēl domas dalās, jo, kā norādīja V.Hartmane, šis stāvs ir ļoti plašs. Iespējams, taps numuriņi viesiem vai radošo cilvēku rezidences. Kopumā mājai ir vairāk nekā 600 kvadrātmetru. Tas, ka vēl nav zināms, kas būs 2.stāvā, tehniskā projekta izstrādei netraucējot, portālam norādīja biedrības nama vadītāja.

Atdzīvinot Pētera I namiņu, plānots veidot ciešu sadarbību ar Liepājas muzeju, kas nākotnē būs arī viens no ēkas iekārtotājiem. Šobrīd tiek meklēts arī kroga “operators”. “Tā var būt arī vienkārši tējnīca vai kafejnīca. Par krogu to saucam tādēļ, ka agrāk tur patiešām atradies krogs,” pie kā vēl jāstrādā, skaidroja V.Hartmane.

Šonedēļ, viesojoties pie kolēģiem Kalnciema kvartālā Rīgā, saprasts, ka būtībā biedrības nams jau šobrīd veic līdzīgas funkcijas. “Mūsu kultūras menedžeri ir tie, kas taisa amatnieku tirdziņus, esam tie, kas apskaņo pasākums. Kāpēc tas jādara kādā lielā vietā – promenādē vai Rožu laukumā? Kāpēc to nevar darīt vienā pagalmā, kvartālā intīmākā un ļoti brīnišķīgā gaisotnē? Protams, ka var! Un aktivitāšu, ko šeit iespējams realizēt, ir ļoti daudz,” uzskata V.Hartmane, ņemot vērā, ka blakus ir folkloras centrs “Namīns”, kas popularizē tautas tradīcijas, un moderni rekonstruētā un aprīkotā Jauniešu māja. Šo trīs ēku vienotais komplekss atdzīvinās radošā kvartāla darbību.

Šobrīd top kvartālam veltīta mājas lapa ar adresi kungukvartals.lv, kas tiks palaista novembra beigās, lai pilsētas iedzīvotāji būtu informēti par to, kā notiek namiņa restaurācija, cik liels ir izlietotais finansējums, kādas ir plānotas aktivitātes, pasākumi utt.
Vaicāta, vai nav doma iesaistīt arī turpat blakus (Bāriņu ielā 33) esošo birģermeistara Joahima Šrēdera namu, kas ir viena no vecākajām mūra ēkām pilsētā un kurā vairākkārt apmeties Zviedrijas karalis Kārlis XII, V.Hartmane sacīja, ka šeit pretrunas neredz un tas ir iespējams. “Es neredzu šķēršļus, lai mēs nesadarbotos, atliek tikai tikties ar šīs ēkas īpašnieku un pārrunāt nākotnes vīziju. Jo pagaidām man nav zināms, kas nākotnē tur paredzēts. Ja mēs taisītu pasākumus, mēs būtu priecīgi, ja arī viņi piedalītos,” – tā V.Hartmane.

Tas, ka radošā kvartāla koncepcijas izstrādei pieķēries tieši biedrības nams, nav nejauši. Tajā liels nopelns ir tieši pašas V.Hartmanes iniciatīvai. Viņa ir liepājniece piektajā paaudzē, un kā liepājniece ļoti izjūt šī nama spēcīgo auru. “Zinu, ka savu dzīvi šajā pilsētā gribētu nodzīvot līdz galam, saprotu, kas šeit trūkst,” skaidroja biedrības nama direktore. “Kāpēc gan neaktivizēt šo brīnišķīgo vietu?” norādot uz Pētera I namiņu kā unikālu vērtību, sacīja V.Hartmane. “Tūristi no Eiropas to varētu braukt skatīties. Tas nav aizstājams ne ar ko citu. Un, skatoties rietumu virzienā, tuvākais Pētera I namiņš, kas saglabājies autentisks, atrodas 30 kilometru no Amsterdamas.”
V.Hartmane ir apņēmības pilna ieceri par Kungu ielas kvartālu īstenot. “Kamēr mēs to nedabūsim gatavu, mierā neliksimies,” viņa smaidot saka. Kad tas varētu notikt? “Grūti pateikt, vēl brītiņš jāpagaida. Mēs gaidām, kad 2014., 2015.gadā atvērsies jaunie Eiropas fondi un mēs varētu pieteikties ar savu projektu.”

Atgādinām, ka Liepājas dome par vairāk nekā 60 000 latu maksātnespējīgā uzņēmuma “MIG Holdings” īpašumu Kungu ielā 24, kur atrodas Cara Pētera I namiņš, bijušā teātra “Mūris” ēka (šobrīd – Jauniešu māja), kā arī nams, kur iekārtots folkloras centrs “Namīns” iegādājās 2011.gada nogalē izsolē. Nekustamais īpašums sastāv no viena zemesgabala 1913 kvadrātmetru platībā. Objekta sākumcena bija 18 000 latu, un to vēlējās iegādāties septiņi pretendenti.