Piektdiena, 28. februāris Skaidrīte, Justs, Skaidra

Vēlējās anonimitāti, bet iesniegums jāraksta vienā telpā ar vainīgajiem

Vēlējās anonimitāti, bet iesniegums jāraksta vienā telpā ar vainīgajiem
Foto: Ruslans Šuļga
13.02.2020 07:00

Miks Kuncītis

"Kurzemes Vārds"

Pirms divām nedēļām rakstījām par gadījumu, kad Liepājas centrā divi reibumā esoši vīrieši uzmācās garāmgājējiem, tai skaitā bērniem. Par viņu rīcību policijā iesniegumu uzrakstīja kāda sieviete, kura joprojām ir sašutusi par to, ka policija līdz galam nenodrošināja viņai anonimitāti, kaut arī to bija lūgusi.

Uzmācīgos vīriešus 26. janvārī aizturēja Graudu un Ausekļa ielas krustojumam blakus esošajā skvērā. Liepājas Pašvaldības policija gan vīriešus, gan sievieti, kura izlēma rakstīt iesniegumu, nogādāja Valsts policijā. Ja ceļā līdz iecirknim viņus aizveda atsevišķos transportlīdzekļos, tad, nonākot galamērķī, iesniegums un paskaidrojumi iespējamām vainīgajām personām tika pieņemti vienā telpā.

Par to ļoti neapmierināta bija sieviete, kura rakstīja iesniegumu: “Vairs nekad nebraukušu uz policiju rakstīt iesniegumu. Lūdzu likumsargiem, ka nevēlos, lai vainīgie mani redzētu. Beigās sanāca tā, ka viņi vēl policijas iecirknī pamanījās netiešā veidā izteikt draudus, proti, dzirdēju viena no aizturēto vīriešu telefonsarunu, kurš teica, ka ar mani vēl izrēķināšoties.”

Lietas atrisinājums nu ir zināms. “Pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.pantu – Kriminālprocesu nepieļaujošie apstākļi, kas nosaka, ka “Kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts process ir jāizbeidz, ja nav noticis noziedzīgs nodarījums”,” trešdien informēja Valsts policijas pārstāve Madara Šeršņova.

Lai noskaidrotu, kāda ir policijas prakse pieņemot cilvēku iesniegumus un paskaidrojumus, laikraksts jautāja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšniekam Ingum Ukstiņam.

“Šobrīd iespējas policijā ir tādas, ka ir viena telpa, kur tiek pieņemti gan iesniegumi, gan arī iespējamo vainīgo personu paskaidrojumi. Tur vienkārši nav vietas, lai cilvēkus varētu nošķirt. Savādāk, ja persona aizturēta kriminālprocesa likuma kārtībā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tad cilvēks tiek ievietots īslaicīgā aizturēšanas izolatorā, tādā viņš tiek nošķirts no cietušā. Tiesa, ne vienmēr arī šādos gadījumos tas izslēdz fizisku kontaktu.”

Runājot par konkrēto situāciju, I.Ukstiņš uzsvēra: “Administratīvo pārkāpumu gadījumos vainīgās personas izolēšanai nav nekāda likumīga pamata. Protams, ja persona lūdz, ka nevēlas atrasties vienā telpā ar iespējamajiem vainīgajiem, tad uz vietas tā situācija būtu jārisina. Jāskatās, kā cilvēks uzvedas, ja bravūrīgi un, piemēram, izsaka replikas, tādējādi aizkarot cietušo, tad viennozīmīgi viņš ir jānošķir.”

Tāpat I.Ukstiņš sacīja, ka šajā situācijā diezin vai varot runāt par kādiem policijas disciplīnas pārkāpumiem, bet, lai veicinātu cilvēku uzticēšanos policijai, sievietes lūgumu vajadzējis izpildīt. “Iespējams, tas nav noticis arī komunikācijas trūkuma dēļ starp Valsts un Pašvaldības policijas darbiniekiem konkrētajā gadījumā, bet tas ir tikai minējums.”

“Ja persona iesniegumā norādījusi, ka viņai izteikti draudi, tad mēs to skatam un vērtējam. Tomēr lielākoties jau tie ir tādi, kas neatbilst kriminālatbildībai, proti, netiek draudēts ar smagiem miesas bojājumiem un nogalināšanu,” turpina I. Ukstiņš, kurš tomēr atzīst, ka cietušajam un vainīgai personai vienā telpā neesot jāatrodas, jo tas radot papildus spriedzi un iespējams arī konfliktus. Šis jautājums tiekot risināts.

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli