liepajniekiem.lv
Būvniecība uzsākama vien tad, kad būs izpildīti visi projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumi, uzsver būvvaldē.
Projektētāja “K IDEA” pārstāvis Andris Kokins prognozē, ka būvprojektu pilnā apjomā varētu iesniegt četru piecu mēnešu laikā.
Papildu prasības izvirzītas atbilstoši būvniecības ieceres publiskās apspriešanas rezultātiem.
Lai gan galvenie iebildumi, kuri izskanēja būvniecības ieceres prezentācijas sanāksmē un tika minēti publiskās apspriešanas anketās, bija par iecerētās jaunbūves augstumu un stāvu skaitu, kas neatbilst Liepājas pilsētas “Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem” un neatgriezeniski izmainīs šīs Jūrmalas parka daļas vizuālo tēlu, nav prasības mainīt ēkas apjomu.
Jaunā veselības veicināšanas centra augstums paliek 16,5 metri, tam būs četri virszemes un viens pazemes stāvs.
Augstums un stāvu skaits ir atbilstoši metu konkursam, norāda Liepājas būvvaldes vadītājs Arvīds Vitāls.
“Projektētājam ir jārod risinājumi, lai ēka iekļautos apkārtējā vidē. Piemēram, ka, projicējoties no Gulbju dīķa, tā nedrīkst izskatīties augstāka par vecās Peldu iestādes kupolu,” viņš skaidro.
Tāpēc projektētājam būvprojektam jāpievieno ēkas būvapjoma analīze apkārtējās vides kontekstā, iekļaujot vizualizācijas gājēju acu augstumā, kuras atspoguļo ēkas novietojumu un iederību apkārtējā apbūvē skatos virzienā no Gulbju dīķa, no boulinga centra, no Kūrmājas prospekta un Zvejnieku alejas rotācijas apļa un no pludmales.
Tāpat, ja uz jaunās būves jumta paredzēts novietot tehniskās iekārtas, tās nedrīkst būt redzamas virs vēsturiskās Peldu iestādes jumta kupola.
Šos aspektus projektētājs bija analizējis un arī prezentēja sanāksmē, taču pie būvprojekta minimālā sastāvā nebija pievienojis un iesniedzis būvvaldē, pauž A. Vitāls.
“Iederību apkārtējā apbūvē un ainavā mēs uzsveram, par to arī cilvēki teica apspriešanā,”
viņš atzīmē.
Atbilstoši “Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem” zemesgabalā saglabājams minimālais brīvās teritorijas rādītājs – 40%.
Teritorija ap ēku veidojama kā atvērta, labiekārtota publiski pieejama ārtelpa, kas funkcionāli piekļaujas apkārt esošajam parka teritorijas labiekārtojumam. “Pie tā paliekam, lai nebūtu tā, ka būvprojektā pēkšņi parādās žogs apkārt,” saka būvvaldes vadītājs.
Projektējamie stādījumi, labiekārtojuma elementi, mazās arhitektūras formas, kā arī segumu veidi jāparedz vizuāli saskanīgi ar blakus esošo apbūvi, tostarp, koncertdārzu “Pūt, vējiņi!”.
Stādījumiem paredzami liela izmēra stādi ar koku stumbra apkārtmēru vismaz 16–18 cm. “Apstādījumiem jābūt saderīgiem, tur nevar vienkārši iesēt zāli vai sastādīt tūjas, ir jāplāno kvalitatīva ainava un apkārtējā vide,” uzsver A. Vitāls.
Būvprojekta skaidrojošajā aprakstā iekļaujama transporta plūsmas analīzes sadaļa, kurā norādāma informācija par paredzēto piegādes, darbinieku un apmeklētāju transporta organizēšanu un ietekmi uz apkārtnē esošo transporta infrastruktūru un intensitāti. Nav pieļaujams pasliktināt esošo situāciju.
Jāparedz piegādes transporta piebraucamā ceļa tehniskā stāvokļa uzlabošanas risinājumi.
Autostāvvietai jābūt ārpus apbūvējamā zemesgabala un parka teritorijas – 500 metru rādiusā ap to. Transportlīdzekļu īslaicīga apstāšanās, kā arī invalīdu autostāvvietas ierīkojamas pie jaunizveidojamā piebraucamā ceļa – pie projektējamās ēkas galvenās ieejas.
Kamēr nebūs atrisināts autostāvvietu jautājums, ko pašlaik risina Zvejnieku alejā, būvprojektu pilnā apmērā Liepājas būvvalde neakceptēs,
norāda A. Vitāls.
Būvprojekta ģenerālplānā jānorāda blakus zemesgabalā, Miķeļa Valtera ielā 15, esošā dziļurbuma aizsargjosla.
Būvprojektu prasīts saskaņot ar Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centru, jo teritorijā atrodas gan pilsētai piederošais minerālūdens dziļurbums, gan vēl viena ūdens ņemšanas vieta, kurai paredzēta aizsargjosla.
Projektētājam no būvatļaujas izdošanas doti pieci gadi nosacījumu izpildei. Termiņš ir 2028. gada 17. novembris. Taču pilnā būvprojekta iesniegšana tagad atkarīga tikai no projektētāja “K IDEA” un pasūtītāja “Liepojos kopos”, saka A. Vitāls.
Līdz iesniegšanai pilnā apjomā varētu paiet četri līdz pieci mēneši, prognozē būvprojekta vadītājs Andris Kokins. “Viss, kas jāmaina, ir sarežģīti, tomēr izdarāms,” viņš norāda.
“Ja visi saskaņojumi būs laikus, būvniecību sāksim nākamvasar.”
Vecajā Peldu iestādē darbi jau notiek, jo tai būvatļauja bija izdota agrāk. “Vecā ēka attīrīta no pēdējā gadsimta uzslāņojumiem un veikta padziļināta izpēte,” pastāsta A. Kokins.
Pašu būvniecību projektētājs plānojot uzsākt kopīgi gan vecajā ēkā, gan jaunbūvē.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.