Ungāru fotogrāfes Bernadetas Alpernas fotoizstādes “Akmeņu otrā dzīve” atklāšana bija viens no galvenajiem, taču ne vienīgais iemesls, kādēļ trešdien Liepāju apmeklēja Ungārijas vēstniece Latvijā Adriena Millere.

Viešņa oficiālā vizītē apmeklēja pilsētas domi, kur A. Millere iepazīstināta ar Liepāju, tiekoties ar domes priekšsēdētāja vietniekiem Gunāru Ansiņu un Juriju Hadaroviču. “Pilsētai ir lieliski plāni tūrismā un loģistikā. Šajās jomās mēs no Ungārijas varam piesaistīt gan uzņēmumus, gan speciālistus,” sacīja vēstniece, atbildot uz “Kurzemes Vārda” jautājumu par vizītes iemesliem. Viņa turpināja: “Biju arī lidostā – jūs varat ar to lepoties. Liepājas Universitātē tikos ar rektori, pārrunājām Liepājas un Ungārijas universitāšu sadarbību – Liepājas Universitātei tāda jau ir ar Budapeštas Metropolitēna universitāti. Nolasīju lekciju studentiem par Ungāriju.”

Liepājas ebreju draudzē A. Millere ieradās pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieka Viļņa Vitkovska pavadībā. Viešņai par godu ungāru mūziku atskaņoja kvartets – vijolnieki Dzintars Beitāns un Mirjama Pavļenko, kontrabasists Guntis Kolerts un ģitārists Māris Kupčs. Savukārt vēstniecei izstādes atklāšanas ciemakukulī bija ungāru vīns.

A. Millere, atklājot izstādi “Akmeņu otrā dzīve”, kurā fotogrāfijās parādīta ebreju lūgšanu ēku, sinagogu, dzīve un lietojums mūsdienās, uzsvēra, ka Eiropas ebreju vēstures tumšās lappuses ir līdzīgas gan Latvijai, gan Ungārijai – abu valstu ebreju kopienas tika izpostītas holokaustā Otrajā pasaules karā, tikai Latvijas ebreju lielākā daļa iznīcināta jau 1941. gadā, bet Ungārijas ebreji – 1944. gadā, lielākoties Aušvicas nāves nometnē. Taču apmēram 5000 Ungārijas ebreju sieviešu no Aušvicas atvestas arī uz Rīgu, uz Kaizervaldes nometni, tiek lēsts, ka apmēram 3500 no viņām gājušas bojā Latvijas teritorijā. Bet par šo, uz Rīgu atvesto, sieviešu likteni dokumentālu faktu ir gaužām maz.

“Šī izstāde uzdod jautājumus. Vai pareizi bijušās sinagogas izmantot citiem mērķiem, vai labāk būtu tās pamest novārtā? Iespējams, vienas pareizās atbildes nav,” sacīja vēstniece. Šāds jautājums var rasties ikvienam izstādes aplūkotājam. B. Alperna fotografējusi bijušās sinagogas Ungārijā, Rumānijā, Čehijā, Horvātijā, Slovākijā, Polijā, Bosnijā un Hercegovinā, Serbijā. Arī Lielbritānijā, kur holokausta taču nav bijis. Mūsdienās šajās ēkās atrodas gan sporta centri, gan kultūras centri – leļļu teātris, zinātnes māja, skola, tipogrāfija, kafejnīca, policijas iecirknis. Arī luterāņu baznīca. Londonā bijušajā sinagogā ierīkota mošeja.

Uzziņai

“Akmeņu otrā dzīve”

Bernadetas Alpernas fotoizstāde

Kungu ielā 21, Liepājas ebreju draudzes nama zālē,

atvērta līdz 18. aprīlim.