Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: 1. maija svētku divējādā daba
1991. gada 1. maijs. Kad kalendārā arī šogad Pirmo Maiju redzam par svinamu dienu atzīmētu, pārņem divējādas uzjūtas. No vienas puses – tas ir prieks, ka Latvija atkal atguvusi savus svētkus – Satversmes sapulces sasaukšanas dienu. No otras – bažas, vai mēs spēsim sevī tik drīz arī tos gaišos Darba un solidaritātes svētkus, ko svin visa demokrātiskā pasaule, padarīt par saviem, vai mums netraucēs gadu desmitiem uzslāņotais butaforisms, pompozitāte, melīgums, kur viss bija neīsts – papīra puķes, lēti plakāti, neesošas solidaritātes apliecināšana, lepošanās ar panākumiem, kuru īstenībā nemaz nebija.
liepajniekiem.lv
Kā mums būt šodien? To vaicāju Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Centrālās Komitejas loceklim un LSDSP Kurzemes komitejas priekšsēdētājam Raimondam Lācim. – Pirmais Maijs ir strādnieku svētki, ko svin visā pasaulē. Atteikties no tiem nebūtu prātīgi, jo sevišķi Latvijā, kur tie ir dubulti svētki. Kur pasaulē vissirsnīgāk tos svin? Zviedrijā. Zemē, kur patiesa demokrātija un taisnīgums ir vistuvāk ideālam. Arī pie mums pirms okupācijas tiem bija pavisam cita skaņa un nozīme. Lūk, 1931. gada ”Atpūta” raksta tā: ”Visas brīvas zemes un tautas svin pirmā maija svētkus. Vispirms tie ir īsti tautas svētki. Katra īsta demokrātija dabīgi cenšas pēc tautas svētkiem un augsti respektē brīvu tautas dzīvi.”
Tai tālajā Austrālijā
Austrālija ir viena no tām zemēm, ko tie latvieši, kurus Otrais pasaules karš atrāva no Latvijas, izvēlējušies par savu mītnes zemi. Nesen tur viesojās LDDP pilsētas komitejas sekretāre Indra Sveile (apciemoja savu onkuli – L. K.). – Visvairāk Austrālijā, protams, pārsteidza daba. Un vēl tas, ka tur ir ļoti plaša informācija par Latviju. Arī par Liepāju. Laikrakstā ”Austrālijas Latvietis” varēju izlasīt par mūsu 1. vidusskolas jubilejas svinībām, patīkamas atsauksmes par direktoru Ivaru Muzi, informāciju par daudzbērnu ģimeņu apvienību ”Dēkla”. Pie tam – informācija ir ārkārtīgi operatīva. Par janvāra notikumiem Rīgā Austrālijas televīzija reportāžas raidījusi jau otrajā dienā. (..) Tajā laikā notika degvielas izvadātāju brīdinājuma streiks. Piecas dienas nepiegādāja degvielu uzpildes stacijām. Iemesls: kaut kur bija paklīdusi bauma, ka, iespējams, tikšot pieņemts papildu darba spēks. Laikam jau savu panāca. Mašīnu plūsma ielās tāpēc neapstājās. Tikai degvielas cenas no 50 centiem tajās dienās pacēlās līdz 80 centiem.
Panākumi ”Kursas” zvejniekiem
Pirmajā ceturksnī viņi ir labākie republikas zvejnieku saimniecību vidū. Zivju nozvejas ceturkšņa plāns pārsniegts divkārt. (..) Kopsaimniecības priekšsēdētājs D. Eņģelis: – Neraugoties uz to, ka valstij pārskaitīts pusotra miljona rubļu, tīrā peļņa ir vairāk nekā trīs miljoni. Pateicoties tam, mēs varējām par divdesmit pieciem procentiem palielināt darba algu visiem strādātājiem, ievērojami paaugstināt izcenojumus zivju produkcijai vietējai flotei, palētināt pusdienas kopsaimniecības ēdnīcā.
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1990.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.
