Par ekoloģijas problēmām un atkritumu pārstrādi daudz interesējies ASV dzīvojošais politologs Gunārs Ozols. – Šinī jautājumā ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem. Jo kāpēc gan holandieši nesadedzina tos paši pie sevis, bet ir gatavi izdot lielu naudu, lai būvētu rūpnīcu šeit? Vai viņiem siltumenerģija kļuvusi nevajadzīga?

(..) Dzīve rāda, ka, risinot atkritumu pārstrādes uzdevumus, iznāk saskarties ar neparedzamām sekām. Tāda, piemēram, ir pelnu problēma. Pelni, kas radušies, sadedzinot dažādus iesaiņojamos materiālus, satur smagos metālus, Lai tos apglabātu, vajadzīgas dziļas šahtas. Tādā līdzenā vietā kā Liepāja, kur nav kalnu un ir augsts gruntsūdeņu līmenis, vispār nav iespējams no šiem pelniem atbrīvoties.

Pagājis mazliet vairāk nekā mēnesis, kopš tika slēgts pilsētā populārais firmas veikals ”Lauma”. Tagad tas atkal atvērts. Veikala plauktos daudz korsešu izstrādājumu, peldkostīmu, elastīgo bikšu. Tāpat kā agrāk pēc šīm precēm ir gara rinda.

Kas notiks ar ”Jūru”?

Runā, ka no 1. septembra vispopulārāko restorānu mūsu pilsētā slēgs.”Jūru” iznomāja firmas ”Helikon” priekšsēdētājs A. Žvagulis. Tam bija būtiski iemesli. Ēkas fasādei nepieciešamas remonts. Jāatjauno interjers, jo pilsētas viesi vienmēr ielūkojas ”Jūrā”. Bet kolektīvam pašam nav pa spēkam veikt remontu. – Tādēļ arī mēs pieņēmām šādu lēmumu, – saka restorāna ”Jūra” vadītāja L. Vecvagare.

– Lai būtu kārtīgs aizbildnis, kurš palīdzētu mums nostāties uz kājām. ”Jūras” kolektīvam ir minimālas algas. Tagad radīsies stimuls. Katrs saņems no nopelnītā. Pagaidām risina jautājumu, kad tad tomēr restorānu slēgt, tādēļ, ka pilsētā nemaz nav tik daudz kārtīgu sabiedriskās ēdināšanas punktu.

Latviešiem jādzīvo taupīgāk

Šos Ministru Padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa vārdus, kurus tikšanās laikā ar žurnālistiem citēja pilsētas galvas vietnieks Andris Jaunsleinis, varētu likt arī par aizvadītās otrdienas preses stundas Pilsētas valdē moto.

Jau 19. augustā deputātiem jāizlemj, kā sadalīt 2. pusgada budžetu. Problēmu daudz. Joprojām padārdzinās energoresursi. Ja ir cerības, ka, lai arī dārgi, bet gāzes un mazuta varbūt tomēr ziemai pietiks, tad pilsētai papildu reizes un izdevumus sagādās siltumnesēju, t. i., ūdensvada tīkls.

Otaņķu ieguves virzienā ieliktas tikai divas trešdaļas no vajadzīgā ūdensvada garuma. Ja vakar, teica valdes loceklis Gunārs Kazeks, tas maksāja 20 miljonus, tad šodien vēl vairāk. Bet naudas nav. Arī pilsētā slikts ūdensvada stāvoklis, avārijas notiek viena pēc otras.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1992.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.