Februārī Ganību ielā vien tika sadauzītas 9 apgaismotās ceļa zīmes, norautas vai sabojātas 24 atstarojošās zīmes, tajā skaitā 17 zīmes ”Dodiet ceļu”. Sasisti 23 krāsainie luksofora stikliņi, sabojāti 2 gājēju luksofori. Tas vēl nav pilnīgs uzskaitījums. Kopējie zaudējumi bija 11 989 rubļi.

Jau martā tajā pašā ielā no huligānu rokām cieta 26 ceļa zīmes, rādītājs ”Klaipēda”, luksofora objekts u.c. Zaudējumi novērtēti ar 10 665 rubļiem. – Kaut ko tādu spējīgi izdarīt vienīgi vandaļi, – teica A. Hrenovs. –

Vai tiešām tik grūti saprast, ka ceļu satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi kalpo burtiski visiem un katram. Un nav nekādas garantijas, ka šādas dezorganizācijas rezultātā nepakļūs zem riteņiem kāds no tiem pašiem dauzoņām.

Bez tam zaudējumi vandalisma seku likvidēšanai kā smags slogs gulstas uz firmu ”Luksofors”.

Ekoloģisks noziegums

Rūpniecības atkritumu nelikumīga izgāztuve meža masīvā starp gaļas kombinātu un Tosmares ezeru sāka veidoties jau sen. Šeit var atrast metāllūžņus, neizmantojamu cementu, būvmateriālus un vienkārši gružus. Nesen mežu sāka greznot sīki saplēstu dienasgaismas lampu kaudze – vesels pašizgāzējs. Aizdomas krīt uz tiešā tuvumā izvietoto šādu lampu utilizācijas rūpnīcu, kas ir privāta firma.

Uzbrukums bērniem

Pirmdien ap pulksten 14 no 5. vidusskolas pa Rīgs ielu centra virzienā mājās nāca divi piektklasnieki, solabiedri. Spīdēja pavasarīga saulīte un diena šķita gaiša kā nekad. Pēkšņi ceļu bērniem aizšķērsoja trīs pusaudži. ”ienāciet pagalmā!” – viņi bargi pavēlēja krievu valodā. Mazie paklausīja. Un tā bija viņu kļūda. Tomēr, kā gan bērni, neko ļaunu līdz šim nepieredzējuši, varēja nojaust, ka pagalmā viņus nekrietni lamās, pavēlēs noģērbt vējjakas, un, kad viņi to nedarīs, nežēlīgi piekaus. Vienam no bērniem ar dūri izsita divus priekšzobus, otram seju dauzīja pret atkritumu kasti, līdz tā sāka asiņot. Kāda pavecāka sieviete visu redzēja. Policisti, uzzinājuši par notikušo, tūdaļ iesaistījās huligānu laupītāju trijotnes meklēšanā. Cerams, ka reģistrētās pazīmes ļaus notvert vainīgos.

Satikšanās prieks

Dzejas cienītāji Zinātniskajā bibliotēkā tikās ar Zviedrijā dzīvojošo latviešu rakstnieku Andrēju Irbi un viņa dzīvesbiedri Māru. Kā daudzi jauni cilvēki spēku briedumā, Andrējs 1944. gadā tika izvest darbā uz Vāciju. Tomēr pēc kara viņam izdevās izrauties no gūsta un burtiski, paša vārdiem runājot, ar kailām kājām izbrist Zviedrijas krastā.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1992.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.