(..) Pārvaldnieks Juris Freimanis: – Par problēmu kļuvusi jaunceļamo objektu slikta finansēšana. Gandrīz visi pasūtītāji ir mūsu parādnieki, tādēļ celtniecības ražotnes ”sēž” uz kartotēkas, bez naudas. Normāla darba ritma pašreiz pie mums nav nevienā objektā.

Ar Liepājas apaviem kājās

Patlaban visas apavu fabrikas ir pārpildītas ar savu produkciju, jo tās realizācija ārpus republikas notiek tikai uz starpvalstu līguma pamatiem. Un šis procents ir niecīgs. Fabrikai ”Liepājas apavi” tas ir 300 tūkstoši pāru apavu, kas ir tikai viena ceturtā daļa no gadā ražoto apavu apjoma. Saskaņā ar līgumiem valdību līmenī Liepājas apavus tagad sūta uz Kazahiju un Kirgīziju. Pircēji tur ir maksātspējīgi. Toties to nekādi nevar attiecināt uz Latviju. Kredītparāds pašreiz ir gandrīz 13 miljoni rubļu, un parādnieki lielākoties ir no mūsu republikas. Šī iemesla dēļ liepājnieki savus apavus republikas veikaliem vairs nepiegādā. – Apavu ražošanas apjomu nācās samazināt – piecu maiņu vietā tagad strādā trīs, – saka direktore D. Matjuņina. – Galvenais iemesls – izejvielu un palīgmateriālu trūkums.

Jauns prokurors

Kā mūsu redakcijai paziņojis LR ģenerālprokurors J. Skrastiņš, reorganizēta Liepājas pilsētas un rajona prokuratūra – izveidota Apvienotā reģionālā prokuratūra. Aizvakar par reģionālo prokuroru nozīmēts justīcijas padomnieks Roberts Lazdāns, kurš pirms tam strādāja par rajona prokuroru.

Mašīnbūves rūpnīcas teritorijas tiešā tuvumā, O. Kalpaka ielā 38, kanalizācijas avārijas dēļ uz trotuāra iztek netīri notekūdeņi. Uzņēmuma vadība par to vairākkārt ziņojusi Dzīvokļu pārvaldei un bijušajai 1. namu pārvaldei. Taču lūgumi ieviest kārtību palikuši bez atbildes.

Vakar vietējās bankās viss bija sagatavots, lai varētu uzsākt jaunās starpnaudas – Latvijas rubļu – izsniegšanu. Šodien tos jau varēs saņemt tie uzņēmumi, kuriem pienācis darba algas izmaksas termiņš. Pēc neoficiāliem datiem, šādi pasākumi veikti, lai izveidotu Krievijas rubļa fondu un nodrošinātu gan vienas, gan otras naudas apgrozību.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1992.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.