(..) Jegorova kungs sola, ka šogad tikšot izvesti 70 procenti no visām te esošajām karaspēka daļām, pirmkārt tās būšot kuģu vienības un rezerves daļas. Tas esot no tā skaita, kas Liepājā esot no 1993. gada 1. janvāra. Pārējos izvedīšot 1994. gadā.

Pilsētas galva Imants Vismins uzsvēra, ka šī tikšanās ar Baltijas flotes pavēlnieku bijusi vajadzīga tāpēc, lai ātrāk varētu apgūt Liepājas ostu, lai vienotos, tieši kad un kuras piestātnes tiks atbrīvotas, lai osta varētu sākt strādāt pilsētai. Pašreizējā vienošanās paredz, ka Karostas civilobjektus pilsēta pārņems līdz 1. jūlijam. Tiks atdoti arī dokumenti par komunikācijām.

Pašlaik pilsētā, pēc Jegorova kunga ziņām, ir 60 tūkstoši tonnu munīcijas un 4,5 tūkstoši militārpersonu. Kopā ar palīgfloti – 130 vienības. Tik lēni Krievijas armijas izvākšana no šejienes notiekot tāpēc, ka līdz 30. augustam jāslēdz Rīgas garnizons, visi transporta spēki novirzīti uz to. Bez tam Liepājā ir vairāk munīcijas un armijas īpašumu nekā Rīgā.

Krievijas armijas īpašumus paredzēts izvest uz Kaļiņingradu un Ļeņingradas apgabalu. Cilvēkus, kuri atrodas dienestā, vedīšot uz kara bāzēm, bet dienēt beigušos – uz Krieviju. Nogrimušo karakuģu izcelšana, pēc Jegorova kunga vārdiem, esot sīkums. Bet ostas akvatorija piesārņošana – tur nu vēl esot jāpierāda, ka vainīga Krievijas flote.

Slēpnis dzīvoklī

12. marta vakarā ap pusastoņiem aģentūras “Baltic busines” īpašniekam S., atslēdzot savu dzīvokli, droši vien ne prātā nebija doma, ka viņu gaida lamatas. Kad durvis uz dzīvokli atvērās, aiz tām stāvošie divi vīrieši metās S. virsū, viens paguva viņam iesist. Taču S. izrāvās un bēga lejup pa kāpnēm.

Diemžēl pirmajā stāvā ļaundariem izdevās viņu panākt, izraut no rokām somu un nozust. Iespējams, ka tieši šī soma arī bija “medību objekts”, jo tajā, kā apgalvo S., atradušies 23 tūkstoši ASV dolāru. Par notikušo ievadīta izmeklēšana.

“Baltijas” sērkociņu cehā iekārtu remontu parasti veica vasarā, taču šogad to vajadzēja darīt janvārī, februārī.

Sērkociņu ražošana atsākās tikai 22. februārī, taču pēc nedēļas tā atkal bija jāpārtrauc sakarā ar sarežģījumiem, kas radušies Ukrainas un Moldovas patērētājiem: viņi nav norēķinājušies par saņemtajiem sērkociņiem. Bez tam jūtams kartona trūkums, ko sērkociņu kārbiņu izgatavošanai saņem no Klaipēdas.

Tomēr iedarbināja vienu no trijiem sērkociņu automātiem. Bet ar pilnu jaudu ceham vajadzēja sākt darbu šajā nedēļā.

Pilsētā paklīdušas valodas, ka piektdien pie Latvijas Bankas Liepājas nodaļas aplaupīta kāda uzņēmuma kasiere.

Kad kasiere nākusi laukā no bankas, laupītāji metušies tai virsū, izrāvuši no rokām somu un aizbēguši Lielās ielas virzienā. Policija šo ziņu neapstiprināja.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1993.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.