Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Brīnumainā barokamera
1990.gada 16.maijs. Zivju konservu rūpnīcas direktore Irina Muceniece: – Kolektīvs strādā. Nekādi streiki pie mums nenotiek. Apvienības ”Lauma” galvenais inženieris Anatolijs Suškovs: – Ražotnēs norit darbs. Dažiem iecirkņiem šinī laikā sākas pusdienlaiks, cilvēku darīšana, kā viņi to izmantos.
liepajniekiem.lv
Okeāna zvejas flotes bāzes partijas komitejas sekretārs Sergejs Jarjomenko: – Mēs šodien rīkojam brīdinošo mītiņu, atbalstot politiskos streikus saskaņā ar republikas darba kolektīvu padomes aicinājumu. Liepājas lidostas elektromehāniķis Nikolajs Krasotenko: – Lidosta strādā, Viss kārtībā. Streiks? Kādas muļķības! Linoleja rūpnīcas direktors Ivans Zaharovs: – Man rūpnīca strādā. Ja būs pilsētas mītiņš, tad daļa strādātāju varbūt tur piedalīsies, Kad un kur tas būs, nezinu, to organizē partorgs. Rūpnīcas ”Hidrolat” direktors Nikolajs Martinovičs: – Streiku rūpnīcā nebija. Pusdienas pārtraukumā Interfronte sarīkoja mītiņu, kurā piedalījās ap 250 cilvēku. Kokapstrādes kombināta ”Baltija” direktors Āris Grāmatiņš: – Strādājam ar pilnu jaudu. Neviens streikotājs man nav pieteicies.
Panikai nav pamata
Pēdējās dienās neparasta rosība vērojama pie Krājbankas centrālās nodaļas Ļeņina ielā. Jau no agra rīta šeit izveidojusies daudzu desmitu cilvēku gara rinda. Bet kopš bankas atvēršanas brīža līdz pašai tās slēgšanai operāciju zālē valda īsts juceklis, jo noguldītāji cenšas izņemt visus savus noguldījumus. Taču, kā apgalvo Krājbankas nodaļas pārvaldnieka v. i. V. Sabļina, šādam noguldītāju satraukumam nav iemesla. – Lielās rindas saistītas nevis ar mūsu izmaksātnespēju, bet ar visīstāko paniku no noguldītāju puses. Kas attiecas uz izņemamo noguldījumu apmēriem, tad šeit nekādu ierobežojumu pagaidām nav: var ņemt tik daudz naudas, cik par vajadzīgu uzskata pats noguldītājs.
Liepājas jaunumi
No Sakņu ielas 20 ziņo, ka pēc ugunsgrēka nama pagalmā bez elektroenerģijas trīs dienas palika 36 dzīvokļi. Nedarbojās lifts. Televīzijas programmas nevarēja uztvert 300 abonenti, kuri pieslēgti vienai antenai. Īrnieki izteica protestu apvienības ”Lauma” vadībai sakarā ar uzņēmuma Dzīvokļu un komunālās nodaļas darbinieku bezatbildību un nekompetenci, novēršot avāriju.
Tulkotājs V. Kraučis, kurā specializējies čehu valodā sācis tulkot latviešu valodā tagadējā Čehoslovakijas prezidenta V. Havela lugas. Darbs tiek izpildīts izdevniecībai ”Liesma”.
Kas tā tāda – barokamera?
Pateicoties Liepājas mediķu iniciatīvai, pilsētas Centrālajā slimnīcā pirmo reizi notika Baltijas republiku kopīga hiperbārās oksigenācijas (ārstniecība ar barokameru) zinātniski praktiskā konference. (..) Lai gan ārstēšanās barokamerā ir ļoti efektīva (ārstē ap 140 slimību), pie mums tā ir ļoti ierobežota. Pirmkārt, Liepājā ir tikai viena barokamera un ar to nu jau divus gadus praktizē ārsts – dakteris Auders jaunākais. Otrkārt, ārstēšanās kurss izmaksā stipri dārgi. Viena ārstniecības seansa izmaksa – 24 rubļi, viena ārstniecības kursa – 240 rubļi.
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1990.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.