Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Kā Mārčis gar “bļorgu” zuteļus gūstīja
1990.gada 28.septembris. Lūdzam sadzirdēt! (Kultūras ministra Raimonda Paula un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes priekšsēdētāja Andra Siliņa aicinājums sabiedrībai) Jaunajā ekonomiskajā situācijā grūti būt rentabliem un saimnieciski patstāvīgiem mūsu koriem, deju kolektīviem, pūtēju orķestriem, tautas teātriem, klubu iestādēm. Tirgus ekonomika tieši vai pastarpināti apdraud kultūras politiku. Vai izdzīvos tautas māksla, kurā darbojas 270 tūkstoši cilvēku?
liepajniekiem.lv
Mēs vēršam uz to jūsu uzmanību – visu līmeņu tautas deputāti, uzņēmumu, saimniecību, organizāciju, iestāžu un arodbiedrību vadītāji! Mēs aicinām būt atsaucīgiem, ieinteresētiem, labvēlīgiem, risinot savā saimniecībā uzņēmumā, ciemā, pilsētā, rajonā kultūras jautājumus.
Karoga nolaišana
Vakar pie vienas no Jūras kara flotes bāzes piestātnēm notika mītiņš, kas bija veltīts pēdējai karoga nolaišanai uz savu laiku nokalpojušās zemūdenes. Tas simbolizēja demilitarizācijas procesu. Apkalpe stāvēja ierindā, skanēja emocionāli vārdi. Bija ieradušies pat viesi no Maskavas. ”Die’s dod, lai nebūtu pēdējā”, – teica kāds, attiecinādams to uz citiem līdzīgiem monstriem. Pavēlniecība plaši izreklamēja svinības, bija ziņots pat par starptautiskās sabiedrības piedalīšanos, taču vietējos korespondentus mītiņā nepielaida. Notiekošo viņiem vajadzēja vērot caur žoga spraugām.
Sakas grīvas zuteļi
(raksta Gaidis Šneiders) Agrāk, kad mūsu Dzintarjūra vēl nebija pataisīta par pustuksnesi, tā apgādāja Kurzemes pussalas ļaudis ne vien ar iztiku, bet arī ar izcilām delikatesēm. Ir rudens. Un atmiņu dzīpars mani aizved tur, kur, kāpās ieputināts, atrodas Āķagals – mana dzimtene, kas tagad vairāk pazīstama ar Pāvilostas nosaukumu. Kur Sakas upes rāmais plūdums satiekas ar jūru, ostas moliem visapkārt izveidoti laukakmeņu krāvumi. Tādējādi tur bija radīta piemērota vieta dzelmju īpatņu zušu jeb zuteļu, kā tos dēvēja Āķagalā, mājvietai. Jūrā sāku iet tūlīt pēc otrā tautu slaktiņa, Mārtiņa Selderiņa vadītajā motorlaivā. Mārčim, kā viņu sauca vīri, toreiz, 1946. gadā, bija jau trīsdesmit, taču ģimeni vēl nodibinājis nebija. (..) Zušus Mārčis gūstīja, zvejojot gar ”bļorgu”, tas ir, tuvu krastam pie pašiem jomiem. Ēsmai uz ādu āķiem lika dzīvas tubes – sīkas smilšu zušu dzimtas zivtiņas.
Pasaulē, Latvijā, novadā
Kā ziņo no kopsaimniecības ”Cīrava”, Remešu jaunlopu fermā ikdienas svara pieaugums bullīšiem pārsniedz 0,5 kg. Ne mazas cerības lopkopji liek uz nupat mākslīgi apsēklotajām telēm, kas jau nākamgad papildinās piena izslaukumu fermā.
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1990.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.
