Tas tikai izmēģinājums, bet pirmās avīzes jaunajā tehnikā lasītāji saņems jaunnedēļ.

Pēc pilsonības uz Roņu ielu

Juris Āboliņš ar savu komandu pagaidām ir apmeties foajē. Viņam – Iekšlietu ministrijas Naturalizācijas pārvaldes Liepājas nodaļas vadītājam – ir tikai pieci darbinieki.

Pirmais savus dokumentus noformēja A. Šlaits. Tādu, kam pilsonība pienākas pirmām kārtām, Liepājā ir ap 600 cilvēku.

Pirms nākt uz Roņu ielu 1, katram pretendentam uz Latvijas pilsonību vispirms vajadzētu rūpīgi izlasīt Pilsonības likumu. 

Pirts Ostas ielā

Pirtu Liepājā palicis maz un tur mazgāties daudziem nav pa kabatai. Pēkšņi – kāda veiksme! Ostas ielas 3 A nama pagrabā karstais ūdens plūst gandrīz jau nedēļu.

Siltuma piegādātāji saka, ka namu iekšējie tīkli viņiem nepieder, bet to ekspluatētāji apgalvo, ka iekšējie tīkli viņiem “uzgrūsti uz kakla varmācīgi”.

Domnieka Jāņa Birzkopa pārdomas

“Domes darbu šobrīd visai negatīvi iespaido mantojums, ko atstāja iepriekšējā valde. Piemēram, tas absurds, ka trīs gadus nestrādāja revīzijas komisija, tagad izpaužas kā pilnīga patvaļa, naudas izšķērdēšana un haoss vairākos pašvaldības uzņēmumos.

Tagadējai revīzijas komisijai jāstrādā, lai vismaz kaut ko noskaidrotu un saglābtu vecajos (ne)darbos.

Liepājā situācija strauji mainās, jo Krievijas armija ir prom. Osta sāk ieņemt centrālo vietu pilsētas saimnieciskajā dzīvē. Jāveido jauns pilsētas ģenerālais attīstības plāns. Bet kas to var izdarīt? No Rīgas atnāk galīgi aplami plāni!”

Ierodas eksliepājnieks

Latviešu biedrības nama Palmu zāle bija pilna, jo uz tikšanos bija uzaicināts Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Diez vai vēl atrodams kāds jauns cilvēks, kam 35 gadu vecumā uzticēts tik augsts postenis.

Tikšanos vadīja Iveta Ļesina.

J. Vanags atzina, ka Liepājai piemīt neatkārtojama aura. Ka pēc redzētā un piedzīvotā ārvalstīs un pašu zemē, viņš joprojām izjūt īpašu attieksmi pret šo pilsētu. Te viņa vecāku mājas un aizvadītie gadi 5. vidusskolā.

Noslēgumā J. Vanags teica: “Mans uzdevums ir rūpēties par Baznīcas vienotību, nepieļaut dažādām sektām saplosīt Latvijas garīgo telpu”. 

Vakar …

Dienvidu vēji pāri Liepājai nesa tā kā zoss cepeša skurbinošo smaržu, tā kā sutināta fazāna dievišķīgo dvaku, ko brīžiem pārmāca aromāts kaut kam cēlam un nezināmam, pēc kā sirds ilgojas.

Tas varētu nozīmēt tikai vienu – savā Pērkones rezidencē nozīmīgajai dzīves jubilejai, ko visa progresīvā cilvēce atzīmēs rīt, sācis gatavoties Liepājas teātra direktors un aktieris, daudzu sarīkojumu vadītājs un vispār kārtīgs puika Jānis Dreiblats.

Viņš nav pacēlis degunu gaisā arī pēc tam, kad kļuva par vienu no Liepājas likteņa lēmējiem.

No pilsētas domes sēdes

Nopietna domu apmaiņa izvērtās par tēmu ir vai nav vajadzīgs rīkot konkursu par sakoptāko pilsētas namu, uzvarētājus prēmējot.

Deputāts Modris Ozoliņš vaicāja kā allaž tieši: “Kam tas ir vajadzīgs? Atdot 1,5 tūkstošus ne par ko?” Ozoliņš šādu šķiešanos ar naudu nosauca par dzīrēm mēra laikā.

Dārgāk

Ar 10. martu maksa par braukšanu tramvajā ievērojami pieaugs. Viens talons kioskā maksās 7, bet tramvajā visus 10 santīmus. Tie, kas vecāki par 70 gadiem, varēs vizināties bez maksas.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1995.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.