Šajos svētkos godināja atbrīvošanas kaujās kritušos, noliekot ziedus un vainagus Brāļu kapos un pie brīvības pieminekļa, rīkoja karaspēka parādes armijas garnizonos, pieņemšanu – Valsts prezidenta pilī, virsnieku un kareivju klubos. Ar svinīgiem aktiem šie svētki ienāca kultūras iestādēs, ar dievkalpojumiem – baznīcās.

Liepājniece Valija Valtere Lāčplēša dienas priekšvakarā dāvinājusi Vēstures un mākslas muzejam ģimenes relikviju – 3. pakāpes Lāčplēša kara ordeni. Ar to bijis apbalvots Liepājas aizstāvis pret bermontiešiem 1919. gada novembrī Kārlis Narvelis. Tas ir pagaidām vienīgais šāda veida ordenis Liepājas muzejā.

Zivsaimniecības ministrs G. Zakss parakstījis pavēli par Okeāna zvejas flotes bāzes priekšnieka S. Džeparova atbrīvošanu no darba sakarā ar štatu samazināšanu un uzņēmuma reorganizāciju.

Ostas SES sastādījusi aktu par trūkumiem, kas atklāti Okeāna zvejas flotes bāzes ”Pružānu” ūdensapgādes un fekāliju notekūdeņu sistēmās, remontējot klāju, saldēšanas kameras, ambulanci un kambīzi. Nav skaidrs tikai, kur skatījusies ostas SES vadītāja V. Bucaja, kura bija noformēta par šī kuģa ārsti ilgstošā un dārgā remonta laikā Laspalmasā.

No Pilsētas valdes sēdes

Pilsētas dzīvei nozīmīgāko jautājumu vidū, par kuriem sprieda aizvadītajā valdes sēdē, bija jautājums par simfoniskā orķestra turpmāko darbību. No nākamā gada 1. janvāra tas vairs nebūs Koncertapvienības (bijušā estrādes orķestru biroja) sastāvā, bet patstāvīga pilsētas budžeta organizācija ar juridiskas personas tiesībā,. Orķestrim būs savs direktors, ar kuru valde slēgs darba līgumu. Noteikums: orķestrim sezonā jāsagatavo divdesmit koncertprogrammas un jāsniedz 45 koncerti. Tam ir tiesības papildus sniegt citus koncertus, ja ir pasūtītāji.

(..) Visvairāk laika kā parasti tika patērēts, lemjot, kurām privātfirmām vai SIA iznomāt tirdzniecībai domātās telpas, inventāru un pamatlīdzekļus. Atteikts tika ražošanas sabiedrībai ”Rels”, kura pārstāvis gribēja dabūt labiekārtotas kantora telpas, lai veidotu iestādi (?), kas palīdzēšot cilvēkiem aizpildīt muitas deklarācijas. Aktīvais pretendents, kurš solījās darboties Latvijas Republikas labā, pats gan latviski nevienu vārdu nepasacīja. Arī licences šādam darbības veidam viņam nebija.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1991.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.