Vairāk nekā 40 gadus uz fabriku ik darbdienas rītu gājusi A. Brundzāte, gandrīz tikpat – R. Kaspare un I. Krūmiņa. Ar savu dzīvesprieku kolektīvam dārgas ir M. Alpiņa un A. Dubinska. Visām viņām uzdāvināja siltas tautiskas segas, ziedus. Tagad vēlam – mazliet sevi pasaudzēt, padzīvot arī sev, izlasīt līdz šim sānis atlikto grāmatu un rīta sauli sveikt no sava dzīvokļa loga.

Liepājas pilsētas un rajona robežapsardzības bataljona štābs iekārtojas bijušā kara komisariāta telpās. Vienlaikus turpat jau notiek brīvprātīgo reģistrācija. Latvijas robežsargos jau pieteikušies vairāk nekā 100 liepājnieki.

Pagājušajā vasarā Kuģu remonta rūpnīca nodeva 3. vidusskolai ēku J. Fabriciusa ielā 43 – bijušo bērnudārza filiāli. Skolai tik vajadzīgās telpas pēc nodošanas palika neizmantotas, nebija līdzekļu un darbinieku. Ēku sāka demolēt pusaudži, un praktiski tā kļuvusi nederīga, jo nebija kas stājas pretī barbarismam. Tagad kļuvis zināms, ka Jaunatnes un izglītības lietu nodaļai beidzot atradušies līdzekļi un remontu izdarīs.

Par vēl vienu patstāvīgu mūsu pilsētas pašpārvaldes uzņēmumu kļūs lombards. Tā nosaukums nemainās, tikai turpmāk to rakstīs ar lielo sākuma burtu un pēdiņās – ”Lombards”. Nemainās arī tā pakalpojumu sfēra.

17. gadsimts iet bojā mūsdienās

(rubrika: ass signāls). Jāņa ielā 1 atrodas 17. gadsimtā celta noliktava – republikas nozīmes arhitektūras piemineklis. Cik saudzīgi pret to izturamies, redzams fotoattēlos. Sākušies rudens lieti, melnē vecā koka siena. Daudzviet tek jumts. Līdz šim ēka bija Tirdzniecības uzņēmuma bilancē un, kā saka pilsētas galvenais arhitekts A. Kokins – kā bilancē atrodas māja, tam arī jārūpējas par tās uzturēšanu. Tirdzniecības uzņēmumā pašlaik notiek reorganizācija. Kā bilancē senā noliktava būs turpmāk? No kā prasīsim atbildību, un galvenais – kas to prasīs?

Apšaubāms bizness un māksla

(..) Ar prieku izlasīju avīzē par mūsu tautietes no ASV Brigitas Jerumanes viesošanos Liepājas mūzikas vidusskolā. Koncertā ierados laikus, lai, kā iedomājos, atrastu vietu pilnajā zālē. Bet, ieejot tajā, pārņēma svelošs kauns. Tur sēdēja apmēram trīsdesmit cilvēku. Pilsētā ar pāri par simt tūkstoš iedzīvotāju! (..) Bet ko tad dara viena daļa liepājnieku? Atbilde nav tālu jāmeklē – viņi taisa netīru ”biznesu”. Ekskursiju birojam nepietiek autobusu, lai apmierinātu pieprasījumu braucieniem uz Poliju un Rumāniju. Lūk, tur, kur diennaktīm jāstāv pieķēzītā apkārtnē, kur autobusā jāguļ un jāēd, kur nevar pat nomazgāties, tur atradīsit liepājniekus, nevis ASV dziedātājas koncertā.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1991.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.