Humors nav ģeķība

Lai kur viņš ietu, lai ko darītu, ir vājība, no kuras Leonīds Sēlietis vaļā netiek. Viņš nespēj atdoties kaut kam nedalīti. Labprāt fotografē, arī filmē – ar amatiera kameru. Mīļa viņam ir glezniecība, bet uznāk untums, un roka tā vien sniedzas uzzīmēt kādu fifīgu karikatūru. Savulaik Liepājas teātrī kalpojot, mākslinieku bija savaldzinājusi scenogrāfija, taču patrāpījās izdevība, strādājot par pasniedzēju Lietišķās mākslas vidusskolā, mācīties arī neklātienē Mākslas akadēmijā, un kā pielaulāta draudzene pār viņu noteikšanu guva pedagoģija. – Kā rādās, Sēlieša kungs, jums svešs nav humors. Pavēries mūsu laikrakstu dubultnumuru lappusēs, par to var pārliecināties katrs lasītājs. – Humors man patīk. Bet te ir svarīgs noskaņojums. Dažkārt lustīgā kompānijā stundas divas bez apstājas varu triekt anekdotes, novedot visus līdz asarām. Bet citreiz joki nesanāk, varu kaut uz galvas stāvēt. Karikatūras, salīdzinot ar gleznošanu, man ir kā izprieca. Varētu pat sākt domāt, ka tā nav nekāda māksla, ja ar to nenedarbotos tādi cienījami vīri kā Mākslas akadēmijas grafikas nodaļas vadītājs Aleksandrs Stankevičs.

Darbmācības stunda

Kad nodeva ekspluatācijā 7. vidusskolu, iekārtoja mauriņus, iestādīja skaistu vītolu aleju. Noasfaltētajā laukumā varēja rotaļāties bērni no Celmu ielas kaimiņmājām, tepat uz soliem varēja sēdēt viņu vecmāmiņas. Varēja vēl aizvakar. Šodien vairs nevar. Jo šie soli ar iebetonētajiem metāla stabiņiem burtiski izrauti no zemes, un to izdarījuši nevis kaut kādi nenotverami huligāni, bet skolēni darbmācības stundās pēc administrācijas norādījuma un skolotāja vadībā. (..) Atliek pateikt, kāds bija šīs ”pārbūves” iemesls. Izrādās, šajos solos slikti audzināti pilsoņi dzer alu… Tātad kārtības cienītāji bija saskatījuši ļaunuma sakni: likvidēsim solus – būs kārtība un kultūra. Kā būtu, ja slēgtu alus darītavu?! Varbūt sāksim vākt parakstus?

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1990.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.