Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Mājas vietā – istabiņas virs smirdoša pagraba
1992. gada 21. jūlijs. Pasaules liepājnieku saieta viesu pulkā bija Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdis Gunārs Meierovics. – Liepājā esmu pirmo reizi kopš 1944. gada, kad pēdējo reizi stāvēju uz Liepājas, uz Latvijas zemes, kad mūs no šejienes izveda. Toreiz es biju kā kareivis, strādāju ģenerālinspektora štābā. Mēs bijām tie pēdējie, kas no Liepājas izbraucām.
liepajniekiem.lv
Toreiz jaunībā neapsvērām to, ka visu mūžu mums būs jāpavada kaut kur ārzemēs, likās, ka tas būs tikai tāds izbrauciens, pēc kura atgriezīsimies, bet notika citādāk, drūmāk.
(..) Darbs un stingra apņēmība ir tie, kas mums var palīdzēt. Ir jāapzinās, ka nav un nebūs brīnumlīdzekļu Latvijas atjaunošanai. Būs tikai ilgs un pacietīgs darbs, būs grūta mošanās no piecdesmit gadu murga gan pilsētās, gan laukos. Tomēr pāri visām grūtībām mums jāsaprot, ka esam piedzīvojuši brīnumu – Latvijas neatkarību. Un tas mums uzliek pienākumu šo dārgo mantu nosargāt, lai nodotu nākamajām paaudzēm.
Šīs grāmatas iznākšanu pavadīja zināma sensācijas garša. Kā nu ne! Tās autors ir bijušais ekonomikas ministrs Jānis āboliņš, kurš aprakstījis daudzas Latvijā populāras personas. Pēc ”Biju biedrs, tagad kungs” liepājniekiem nevajadzēs doties uz Rīgu, jo grāmata ir nopērkama arī Liepājas grāmatnīcās.
Pagaidām vēl nav oficiālas informācijas par pilsētas siltumtīklu sezonas remonta gaitu, taču tie, kas pagājušajā nedēļā vēroja siltumtīklu darbinieku rīcību pie Tramvaja tilta, varēja nepārprotami secināt: kroplīgais cauruļvads, ko pagājušajā gadā novietoja uz tramvaja tilta, savu laiku jau nokalpojis. Tas ir ”nogriezts”, tādā veidā atjaunojot agrāko siltuma padeves shēmu no Jaunliepājas uz Vecliepāju. Labi vēl, ka šo darbu izdevumi nav jāsedz patērētājiem.
Izzūd latviskā vide
(rubrika: no redakcijas pasta). Lasot, ka firma ”Lauma” varbūt būs jāslēdz izejvielu trūkuma dēļ, pie sevis nodomāju, kaut tas notiktu ātrāk. Tad varbūt vairāk migrantu aizceļotu uz savu dzimteni. Kāpēc Liepājai bija vajadzīga šī ”Lauma”? Vai ne tādēļ, lai savāktu cittautiešus un iznīcinātu visu latvisko Ziemeļu priekšpilsētā, kas iesaukta par Velnciemu? Pirms 25 gadiem tika noārdīta arī mana māja Piltenes ielā. Un joprojām dzīvoju Siļķu ielā – divās istabiņās pirmajā stāvā virs smirdoša pagraba. (..) nekādi nevaru saprast, kādēļ latviskās vides iznīcināšana nav apturēta. Ir taču pasludināta Latvijas valsts! Bet mūsu mītnes turpina nojaukt – Meža, Namdaru, Skuju un citās ielās.
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1992.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.