Klausoties notiekošajā, skatoties sanākušo nogurušajās sejās, prātā nāca tās dienas, kad šie paši cilvēki, acīm mirdzot, gāja pie vēlēšanu urnām.

Vai viņi toreiz maz domāja, ka nonāks līdz tādam dzīves līmenim, kāds ir šodien? Paša dienišķākā – maizes – cenas aug, komunālie maksājumi, salīdzinot ar algām un pensijām, kļūst fantastiski. Vai tiešām valdība neko nevar darīt? Tas bija galvenais jautājums, uz kuru gaidīja atbildi cilvēki.

Taisnība jau ir: ja nestrādā uzņēmumi, ja nav nodokļu, nav arī naudas sociālajām vajadzībām. Kur izeja?

Tiem, kas galīgi nevarēs sevi uzturēt, iespējams, tiks organizēta bezmaksas ēdināšana. Otra izeja – līdzjūtība pret līdzcilvēkiem. Uz to ministrs aicināja īpaši.

Ostā aug kokmateriālu grēdas, ko tagad caur Liepāju nosūta uz Rietumiem.

Pagājušajā nedēļā uzņēmēji, kurus tagad tautā sauc par Latvijas iztirgotājiem, ar šo kravu sāka pieblīvēt Brīvostas piestātnes iepretī Ziemeļu kapiem, pat negaidot, kad to atbrīvos Krievijas zemūdenes.

Svētdien pusdienlaikā “stiprs vējš” netālu no veikala “Klaipēda” bija nogāzis kādu vīru. Garāmbraucēji un gājēji ievēroja, ka atbraukusī ātrās palīdzības brigāde nekādus īpašus pasākumus viņa dzīvības glābšanai neveica.

Dispečerdienestā uzzinājām, ka vīrietis bijis smagā reibuma pakāpē un nogādāts “kur pienākas”. Vēl mūs informēja, ka šādi gadījumi “ātro” praksē ir ļoti bieži.

Klaipēdas ielas 108. nama īrnieki uzrakstīja iesniegumu par to, ka kategoriski atsakās maksāt par karstā ūdens piegādi oktobrī, jo šajā mēnesī tā vispār nebija. Apsolītā pārrēķina arī nebija.

Iesniegumu, kura kopija iesniegta redakcijai, parakstījuši 40 īrnieki.

Maksā tik ragā!

Tikai nule faktiski sākusies apkures sezona Tosmares mikrorajonā – 10. decembrī dzīvokļos radiatori pirmo reizi kļuva pa īstam karsti. Līdz tam temperatūra mājās nepārsniedza 13 – 15 grādus.

Dienu vēlāk parādījās arī karstais ūdens. Agrāk tas tika padots knapi silts, ar biežiem un gariem pārtraukumiem. Toties tagad iedzīvotāji sāk saņemt rēķinus ar četrciparu summām par šiem “komunālajiem pakalpojumiem”.

(..) Ļaudis atsakās maksāt par to, ko nav saņēmuši. Vakar, piemēram, Kuģu remonta rūpnīcas (tieši tai jāapgādā mikrorajons ar siltumu un karsto ūdeni) priekšniekam kolektīvu prasību izdarīt pārrēķinu pēc faktiski saņemto komunālo pakalpojumu daudzuma un kvalitātes iesnieguši A. Pētersona ielas 10. nama iedzīvotāji.

Viņi cer, ka činavnieku radītais absurds tiks likvidēts. Diemžēl tiem, kas strādā šajā rūpnīcā, aprēķinātās summas gluži vienkārši ietur no aprēķinātās darba algas. Tā teikt, dziedi vai raudi, bet maksā ragā!

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1992.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.