Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Mums nav ko svinēt
1994. gada 7. maijs. 9. maijs – Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Garus gadus Latvija svinēja uzvaras dienu. Ko Latvija bija uzvarējusi? Kur uzvarējusi? Vai tā bija Latvijas uzvara? Uz Zemes mātes altāra vairāk nekā simtstūkstošu jaunu, spēkpilnu dzīvību. Latvijas vārdā?
liepajniekiem.lv
Vai tie, kas gāja zem sarkanajām zvaigznēm, piespiesti un arī labprātīgi, ticēja, ka 9. maijs būs pēdējā reize, kad radio spēlēs “Dievs, svētī Latviju!”? Ka Latvija kļūs par Krievijas rajonu, kur viss latviskais tiks nostumts malā.
Visu Latvijas dēlu asinis ir vienādi svētas. Visu Latvijas māšu asaras ir vienādi svētas. Šī ir UPURU piemiņas diena. Nolieksim galvas. Mums nav ko svinēt.
Uz Rīgu!
1. vidusskolas vecāko klašu skolēnu jauktais koris kā vienīgais no Liepājas dodas uz Rīgu, lai piedalītos Latvijas vidusskolēnu koru skatē.
Liepājnieki sava diriģenta Jēkaba Ozoliņa vadībā apguvuši daudzas jaunas dziesmas.
Nojauc tiltu
6. bataliona robežsargi nojauca tiltu, ko pāri Lobes upītei bija uzcēluši Lietuvas kontrabandisti, lai ērtāk un netraucēti, apejot muitas posteņus, varētu nonākt mūspusē.
Par māmiņām
Gaidot Mātes dienu, publicēti 12. klašu jauniešu vēstījumi savai vismīļākajai.
Andris: “Māmiņa. Ar šo vārdu es saprotu visu. Varbūt tāpēc, ka ļoti paveicies piedzimt tieši manai māmiņai. Vienmēr, kad esmu izsalcis, viņa pagatavo garšīgu ēdienu. Kad esmu noskumis, viņa spēj uzmundrināt ar tik labiem vārdiem, kādus nekad neviens cits man nav teicis, izņemot viņu. Arī mani draugi viņu atzīst par labu cilvēku”.
Simona: “Lai arī bieži asas vārdu pārmaiņas mums abām bojā garastāvokli, tomēr apzinos, ka nekur citur neatradīšu tādu sapratni un iejūtību, kā pie viņas. Māmuķīte, tā es kādreiz saucu savu māmiņu pēc grāmatas “Karlsons, kas dzīvo uz jumta” izlasīšanas. Ir brīži, kad gribas tikt prom no viņas, un šķiet, ka viņa visu nesaprot. Bet tad es vienmēr cenšos atcerēties, ka mammas saviem bērniem vēl tikai labu un grib pasargāt no visa ļaunā…”
Dana: “Dažam labam no mums māte ir tikai naudas ieguves avots vai arī nervozs cilvēks, kas nekad nav ar mums apmierināts. Un tikai vēlāk nāk apskaidrība, kad saprotam – māte un mātes mīlestība ir tas svētākais, kas mums ir dots un kas mūs pavada cauri visam mūžam. Vai mums būs tik daudz spēka, lai panestu to, ko nes mūsu mātes? Vai mums būs lemts savā dzīvē atvieglot dzīvi savai mātei? Varbūt tas tiks atdots, rūpējoties par saviem bērniem”.
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1994.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.