Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Nīca jau brīva no okupācijas karaspēka
1993. gada 16. septembris. Neskatoties uz sabiedrībā izskanējušajām domām, ka Dzejas dienas sevi izsmēlušas, tās par pārsteigumu vieniem un dabisku nepieciešamību otriem – dzīvo.
liepajniekiem.lv
Dzeja ir mūžīga vērtība – kā māksla, kā mūzika – un to nevajag par varītēm “nest saulītē”. Tā pastāv pati par sevi, un pie tās vienmēr kāds nāk veldzēties, smelt spēkus, drosmi, katrs savu pasaules redzējumu.
(..) Māris čaklais lasīja savu pašu jaunāko dzeju, kas, cerams, līdz Ziemassvētkiem tiks izdota krājumā ar nosaukumu “Izgāja bulvārī Brīvība”.
Ar dzejnieku mēs vēl, protams, tiksimies, jo, kā trāpīgi izskanēja vienā aktieru Ilgas Martinsones un Gunāra Kugrēna runātajā iepriekšējo gadu Māra dzejā – stipra ir “kailo koku spīts” un, neskatoties uz pašreizējo haosu, “viena lapa vēl spīd”.
1. slimnīca “sēž uz čemodāniem”
Jā, tāds noskaņojums valda 1. slimnīcas darbinieku vidū. To gan nedrīkst just tie pāri par 130 slimniekiem, kuri palikuši uzticīgi vecajām, labajām telpām un rūpīgo mediķu prasmei.
Bet personāls zina, ka ar 1. oktobri “vecās slimnīcas” kā tādas vairs nav. Visi darbinieki jau 30. augustā parakstīja attiecīgu papīru, visiem tika piedāvāts darbs medicīnas iestādēs.
Vakar vēsturisks notikums bija Nīcas pagastā, kura vecākais Andris Maisiņš pārņēma no Krievijas armijas pārstāvjiem pēdējo militāro objektu pagastā – Pērkones pretgaisa aizsardzības daļu.
Līdz ar to Nīca ir no okupācijas karaspēka brīva! Lai objekts netiktu izlaupīts, to apsargā ar ieročiem.
Liepājā ieradies kinorežisors Rodrigo Rikards, kurš pašreiz veido dokumentālo filmu par koktēlnieku Miķeli Pankoku.
Jūrmalciemā režisors tiekas ar dzejnieku Olafu Gūtmani, vecajiem zvejniekiem, kas vēl atceras dīvaino vīru un ir pat tikušies ar viņu.
Pašlaik intensīvi strādā pilsētas finansu darbinieki
Jau pirmdien jāiesniedz republikas valdības budžeta projekts nākamajam gadam. Tas – grūts uzdevums, jo pilsētas uzņēmumi vēl nespēj dot tik daudz ienākumu, lai pilsētas dzīve varētu normāli funkcionēt.
Rūpnīca kļuvusi par akciju sabiedrību
Pats pirmais no Liepājas rūpniecības uzņēmumiem par valsts akciju sabiedrību pārveidojās, kā tam arī jābūt, flagmanis – rūpnīca “Liepājas metalurgs”.
Apstiprināti statūti, pamatkapitāls (tas noteikts 29,31 miljona latu apmērā) un valde sešu cilvēku sastāvā ar V. Terentjevu priekšgalā.
Nākamais posms – Ekonomikas ministrijai jāapstiprina privatizācijas projekts, kurā paredzēta akciju sadales kārtība.
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1993.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.