Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Patvarīgs un negodīgs kuģis
1992. gada 8. februāris. Kārtējā Pilsētas valdes sēdē tika apstiprināta pilsētas ostas perspektīvā teritorija. Tā sevī ietver gan reiz bijušo pilsētas ostu, gan kara ostas teritoriju, gan zvejnieku kopsaimniecības ”Kursa” teritoriju, gan tirdzniecības kanālu līdz tiltam.

liepajniekiem.lv
(..) Pavisam tās platība – 312 ha. Izstrādāts šīs teritorijas plāns, kur iezīmētas ostas darbam nepieciešamās auto un dzelzceļa maģistrāles, kuras ar laiku nāksies izbūvēt vai atjaunot. Iebildumu no bijušās PSRS armijas puses arī nevarētu būt, jo izrādās… pat Latvijas PSR valdība nekad nav izdevusi nevienu likumdošanas aktu, ar kuru šī teritorija būtu armijai atdota. (..) Valdes sēdē tika noteiktas arī pilsētas centra robežas. Šo teritoriju noteicot, tika ņemta vērā gan vēsturiski vecākās pilsētas daļas atrašanās vieta, gan arhitektoniski un pilsētbūvnieciski nozīmīgākie objekti, saimnieciskā un sabiedriskā infrastruktūra un sociāli vispieprasītākās pilsētas teritorijas. Tā nu vecajam centram klāt nākusi arī daļa no Jaunliepājas, Dienvidrietumu rajona un Jūrmalas parks.
”Kilektors-926” rīko skandālus
”Kilektors-926”, apmēru ziņā viens no iespaidīgākajiem jūras kara garnizona kuģiem, augstumā var sacensties ar sešstāvu namu. Tomēr radīts tas visai prozaiskiem mērķiem – kabeļu ieguldīšanai dzelmē. Tiesa gan, paklausot sava komandiera iegribām, pēdējā laikā kuģis sācis pildīt visai negodīgas funkcijas, saceļot ap sevi skandālu. Trešdienas rītā pulksten 9.00 kuģis pacēla enkuru un patvarīgi atstāja Liepājas ostu. Tas notika neskatoties uz to, ka muitas direktors Vladimirs Stumburs bija paziņojis kara garnizona vadībai savu nodomu sarīkot ”Kilektora-926” pārbaudi, lai noskaidrotu, vai uz tā neatrodas neatļauta krava. Te jāpiebilst, ka aizdomām bija pamats. Jau agrāk šis kuģis ne vienreiz vien bija pārkāpis muitas noteikumus, izvezdams gan pārtiku, gan citas kontrabandas preces.
Saldo krējumu nedēļas nogales saldēdienam ar putukrējumu šobrīd var atļauties nopirkt tikai retais, jo tā cena par kilogramu svārstās sešdesmit rubļu līmenī. Taču tiem, kas vēlas nopirkt tikai dažus simtus gramu mazulim vai slimniekam, to ir iespējams izdarīt Piena kombināta veikalā, tikai ņemiet līdzi savu burciņu.
Gājēju iela kļūs skaistāka
Pilsētas galvenais arhitekts Andris Kokins devis pasūtījumu arhitektei Guntai Šnipkei izstrādāt projektu Tirgoņu jeb, kā tautā saka, gājēju ielas noformēšanai. Jāatgādina, ka tā savā laikā radīta pēc viņa projekta, bet ideju īstenoja un darbu koordinēja toreizējais galvenais arhitekts Uldis Pīlēns. Toreiz Guntas Šnipkes projekts visā pilnībā netika īstenots – pietrūka spēka, bija arī citi šķēršļi. Tomēr gājēju iela mums tik un tā ir jāuzspodrina.
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1992.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.