Autobusu parka direktora vietnieks M. Jaunsleinis: – Dīzeļdegvielas valsts cena pacēlusies līdz 25 rubļiem par litru. Taču šī degviela netika saņemta kopš oktobra sākuma, tādēļ bijām spiesti meklēt dažādas firmas un biznesmeņus, viņi par litru prasa jau 40 rubļus. Bet par tik augstu cenu nevaram iegādāties degvielu.

Tās krājumi izsīkuši, un labi, ka izlīdzēja Naftas bāze – nezin no kādiem fondiem piešķīra 10 tonnas dīzeļdegvielas.

(..) Autobusu satiksmes saīsinātais grafiks paliks arī turpmāk, tas spēs nodrošināt ierašanos rūpniecības uzņēmumos un atgriešanos mājās.

Braukšanas cenu būsim spiesti palielināt, jo no 1. oktobra parkam būs jāmaksā 12 procentu liels apgrozījuma nodoklis, kura agrāk nebija.

Tie nu gan ir laimīgi, kuriem ir krāsnis!

Tā droši vien vēl nesen domāja jauno māju iemītnieki, kārtējo reizi atraujot roku no sava dzīvokļa ledusaukstajiem radiatoriem. Tiešām, krāšņu īpašniekiem, ja vien ir pietiekami daudz naudas, problēmu ar malku nevajadzētu būt.

Valsts kurināmā apgādes uzņēmumā ”Kursa” šobrīd var nopirkt malku un ogles jebkurā daudzumā. Ar transportu arī nav problēmu.

Ak, šis Liepājas vējš!

Kādus tik brīnumus viņš neizdara! Lūk, arī aizvakar tirgū tas nelika mierā dažus tirgotājus. Vienam no galda norāva divas jakas un tās pamatīgi novārtīja peļķē, citam aizlidināja svārkus, pēc kuriem bija jādzenas pa visu tirgu.

Bēres bija jāatliek

No ārkārtējo situāciju operatīvā centra mums ziņo, ka aizvakar, rokot kapu Ziemeļu kapsētā, apmēram viena metra dziļumā tika uzieta ap 200 kilogramus smaga aviācijas bumba.

Bēres bija jāatliek, spridzekli nekaitīgu padarīja Georgs Saharovs. Vakar bumbu turpat kapsētā arī uzspridzināja.

Vai atkal briest pudeļu bums?

Vakar un aizvakar bija ļoti neapmierināti tie cilvēki, kuri uz stikla taras pieņemšanas punktiem atnesa nodot pudeles. Tās nepieņēma. Atkal tā pati vecā problēma – nav taras. Un atkal tirgotāji vaino Alus un bezalkoholisko dzērienu rūpnīcu, bet uzņēmums – tirgotājus.

Kas beidzot varētu tikt galā ar šo problēmu un uzlikt punktus uz ”i”? – Mēs jūtam līdzi liepājniekiem, un nevajadzētu mūs padarīt par viņu ienaidniekiem, – teica Alus un bezalkoholisko dzērienu rūpnīcas kompetenti cilvēki.

– Savu produkciju mēs nosūtām uz veikaliem kastēs, kuras ne vienmēr mums nogādā atpakaļ. Bet tirdzniecība grib pierādīt, ka vaininieki esam tomēr mēs. Kaut gan patiesībā jāvaino tirgotāji.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1992.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.