Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Piectūkstoš vistu svētku ceļojums
1991. gada 7. maijs. 4. maija Neatkarības deklarācijas gadskārtu atzīmējot, akadēmiski svinīgs, pacilājošs koncertsarīkojums notika Liepājas teātrī. Ārišķību nebija, skatuvi rotāja vien visiem mums dārgās sarkanbaltsarkanās krāsas.
liepajniekiem.lv
Klātesošos uzrunāja pilsētas galva Imants Vismins, apriņķa Pilsoņu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Modris Ozoliņš un dzejnieks Olafs Gūtmanis, kurš nolasīja tieši šiem, neatkārtojamajiem pirmajiem šūpļa svētkiem īpaši uzrakstītu dzejojumu. Maija saule bija likusi uzziedēt ķiršu kokiem. To rotāta, Liepāja šķita uz brīdi nometusi savas pelēcīgās un stipri apvalkātās drānas. Pie institūta, garāmgājējiem prieku dāvinot, virpuļoja Tautas deju kolektīvi, spēlēja orķestris, un tādi nelieli jauku sarīkojumu brīži notika vēl šur tur citur mūsu pilsētā.
Pilsētas valde atcēlusi pilsētas Izpildkomitejas 1945. gada 21. augusta lēmumu ”Par Ūdensdziednīcas nodošanu LPSR Kūrortu pārvaldei”. Ar to sākts process, lai pilnīgi atdotu pilsētai sanatoriju ”Liepāja”, par ko panākta iepriekšēja vienošanās ar tās pašreizējo īpašnieku.
Gaļas kombināts 2. maijā nestrādāja
Svinēja Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes dienu. Īpaši ”solidāras” attiecības todien izveidojās ar Ventspils rajona kopsaimniecību ”Ance”, kurai neviens nepaziņoja, ka svētkus turpinās svinēt arī putnu cehs. Tā nu trīs smagās automašīnas ar 5000 vistām, šurp mērojušas 190 kilometrus, uzsāka ”svētdienīgu” atpakaļceļu…
Nopietni un pa jokam
(rubrika: Liepājas literāti tiksies ar lasītājiem, autors – Olafs Gūtmanis). Trīsdesmit gadus piedalos Liepājas literārajā dzīvē un ir daudz ko atcerēties. Taču neatceros, ka liepājnieki būtu izrādījuši tik niecīgu interesi par savas pilsētas literātiem, kā pašreiz. Tā nav žēlošanās. Tas ir fakta konstatējums. Tieši pašreiz, kad jaunās dzejnieces raksta daudzsološi, vidējās paaudzes dzejnieki un prozaiķi labāk kā jebkad un vecākā paaudze atguvusi vismaz otro jaunību. (..) Pilnīgi zudis kontakts ar skolām un bibliotēkām. Sarucis apmeklētāju skaits literārajos sarīkojumos. Un tā ir normāla parādība apstākļos, kādos dzīvojam. Iebildīs vienīgi humoristi un satīriķi – sak, nav tiesa, bez jokiem nekad neiztiek, un cilvēki labprāt grib pasmieties.
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1990.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.