Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Pilsētas vajadzības pēc kefīra tiks apmierinātas
1990.gada 20.oktobris. Pirmo reizi pēc vairākiem gadu desmitiem 7. un 8. novembrī pār mūsu ielām un laukumiem, mājokļiem un sabiedriskām ēkām neplīvos valsts karogi. Pieņemot likumu par svētku un atceres dienām, Latvijas Republikas parlaments neuzskatīja par vajadzīgu iekļaut svinamo sarakstā šos datumus. (..) Neiesim svētku demonstrācijās, cieši saliedēti ap visu mūsu uzvaru iedvesmotāju un organizētāju.
liepajniekiem.lv
Taču tiem, kas ļoti sirgst ar nostaļģiju, nav liegts pasēdēt pie bagātīgi (?) klāta svētku galda, pavērot televīzijas reportāžu par karaspēka parādes norisi, lieku reizi izjust lepnumu par izbijušās sociālistiskās nometnes kodolraķešu zobenu.
Liepājas jaunumi
Ceturtdien ap pulksten 12.30 redakcijā atskanēja telefona zvans un satraukta balss ziņoja: – Te no Mašīnbūves rūpnīcas. Esam šašutuši. Kompartijas šejienes komitejas funkcionāri nupat izkāra lielu plakātu ar aicinājumu neatzīt republikas Augstākās Padomes noteiktās svētku un atceres dienas.
Konsekventi turpinot iesākto. Liepājas Piena kombināts produkcijas realizācijas uzdevumu, rēķinot no gada sākuma, izpilda. Pienu, krējumu varam iegādāties, arī no darba nākot, grūtāk ar kefīru. Bet neraudāsim. Dažs labs jau to pircis jaunajā iesaiņojumā – litra tilpuma polipakās. Ir uzstādīta jauna kefīra pildīšana līnija, pašlaik rit pēdējie tās regulēšanas darbi. Tāpēc gadās, ka ir dienas, kad Tirdzniecības pārvaldes pieprasījumu neizdodas izpildīt. Līnijas jauda būs 10 tonnas maiņā, un, protams, tā strādās divās maiņās. Pilsētas vajadzības tiks apmierinātas pilnībā, jo pat vasarā, salātu laikā, kefīra pieprasījums nepārsniedz 15 tonnas dienā.
Maksa par bezdarbību. Palīdziet, jau divas nedēļas dzīvojam bez ūdens! – tā var īsumā pateikt, ko vakar stāstīja redakcijā atnākušais B. Šiškins no M. Būkas ielas 1. Ūdens apgāde pārtrūka 8. oktobrī. Pēc palīdzības griezās avārijas dienestā. Viņi atbrauca, apskatīja, pateica, ka sistēmas ir kārtībā. Tālāk pēc palīdzības viņš griezās Ūdens un kanalizācijas saimniecības pārvaldē – neatbrauca. Tālākais ceļš veda uz Komunālās saimniecības pārvaldi. Tur pateica: ejiet uz DzSRP. Aizgāja. Tur apsolīja kaut ko darīt trešdien. Bet vakar jau bija piektdiena. Lūk, kāds noslēgts aplis!
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1990.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.
